Lai Lielā estrāde nebūtu par lielu 0
Pēc Latvijas Kordiriģentu asociācijas nesen paustā satraukuma par XXV Dziesmu un XV Deju svētku likteni nākamgad kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende nākusi klajā ar solījumu jautājumu par valsts mērķdotāciju atjaunošanu tautas mākslas kolektīvu vadītājiem pie pirmās iespējas virzīt budžeta grozījumiem.
Kultūras ministrija (KM) pagaidām gan neprecizē, kāda naudas summa šogad varētu būt nepieciešama, lai mērķdotāciju atjaunotu, ne arī var pateikt, kad šis jautājums varētu tikt skatīts. Uz jautājumu, kādā stadijā šobrīd ir KM izveidotās darba grupas veikums pie mērķdotācijas sadales projekta izstrādes, ministres preses sekretāre Iluta Bērziņa informē, ka patlaban tiek strādāts pie kvantitatīviem un kvalitatīviem kritērijiem mērķdotācijas sadalei, bet par finansējuma izlietojumu tiks lemts atkarībā no tā apjoma. Savukārt Finanšu ministrija jau norādījusi, ka valsts budžeta grozījumi tuvākajā laikā plānoti netiek.
Maza nauda arī ir nauda?
2009. gada 9. jūnijā pieņemtais Ministru kabineta lēmums vairs neparedzēt finansējumu mērķdotācijai pašvaldību amatiermākslas kolektīvu vadītāju atalgojumam daudzos radīja šoku, reizē arī mudinot aktīvi rīkoties, pierādot, cik šāds lēmums nepārdomāts un procesu apdraudošs. Virsdiriģentu pamatotais aizrādījums, ka plāns atjaunot mērķdotācijas 2013. gadā liecina par pilnīgu neizpratni, cik lielu un nepārtrauktu darbu šie svētki prasa, nekādas reālas korekcijas termiņos nav nesis.
Kultūras ministre pēc 2012. gada budžeta apstiprināšanas atzina, ka kultūras nozarei tajā “ir vairākas nozīmīgas pozīcijas ar plusa zīmi”, tostarp 80 tūkst. latu, kas piešķirti, lai kvalitatīvi sāktu organizatorisko gatavošanos Dziesmu svētkiem. Bet no “Latvijas dzelzceļa” peļņas Dziesmu un deju svētku procesam tiks novirzīti 200 tūkstoši latu.
Taču – ja visas svētku izmaksas tiek lēstas ap četriem miljoniem latu, ja apzināmies, ka lielais notikums jau nākamgad, ja atceramies, ka jau līdz šim naudas bijis mazāk, nekā nepieciešams (kopumā izmaksas tiek plānotas par diviem miljoniem latu mazākas nekā 2008. gadā), pagrūti priecāties, ka maza nauda arī ir nauda.
Runājot par pērno gadu, vērā ņemams pienesums gan ir grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā, nostiprinot to organizatorisko struktūru, nosakot svētku koordinatoru sistēmas izveidošanu, paredzot lielāku nevalstiskā sektora iesaisti un saskaņojot likumu ar jauno novadu sadalījumu. Līdz ar pagājušā pavasara amatpersonu maiņām Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrā (KNMC), jūtami aktivizējies arī pats svētku sagatavošanas process. Tāpēc atļaujos uzskatīt, ka gan centra direktores Daces Melbārdes, gan Dziesmu svētku nodaļas vadītājas Līgas Ribickas personā šī kustība ir ieguvēja.
Vairāk nekā puse ceļa jau noieta
Lielākie sagatavošanās darbi svētkiem jāveic jau šogad, un tas notiek, kā jau pēdējā laikā ierasts, iztiekot ar entuziasmu un noveļot visu galveno smagumu uz pašvaldību pleciem. Un kāds tur brīnums, ja vietumis, “maciņam” esot plānākam, izšķiršanās ir par maizes šķēli trūcīgajam, nevis degvielai autobusam, ar ko aizbraukt uz mēģinājumu. Taču rodas arī jauni kolektīvi, un tas nenotiek pēdējā brīdī, lai tikai “tiktu uz Rīgu”. KNMC deju eksperte Maruta Alpa uzskata, ka līdz šim paveiktais bijis iespējams tāpēc, ka “pamats, uz kura būvēt, ir ļoti stiprs”, lai gan to saglabāt kļūstot arvien grūtāk. “Kad runājam ar kolektīvu vadītājiem, reti kuram klājas viegli – cilvēki brauc prom, un ne jau tikai pierobežā. Viņi arī darbam atdod daudz stundu, un mēģinājumiem neatliek laika.”
Līdzīgās domās ir arī Kuldīgas novada kultūras pārvaldes vadītāja Dace Reinkopa:
“Šobrīd kolektīvu vadītājiem nav viegli. Lai apgūtu repertuāru un kvalitatīvi uzstātos koncertos, svarīgs ir darbs mēģinājumos, bet dalībnieki tieši ekonomisko apstākļu dēļ mēģinājumus bieži apmeklē neregulāri.”
Viņa arī lepojas, ka svētku starpposmā izveidoti jauni kolektīvi, piemēram, vidējās paaudzes deju kolektīvs Vārmē un Snēpelē, atjaunots jauniešu deju kolektīvs Ēdolē. “Tātad cilvēki grib dejot, un viņu vēlmi atbalsta novada pašvaldība, piešķirot finansējumu vadītāju algām, tērpiem, nodrošina ar mēģinājumu telpām un aparatūru.” Pašvaldība nav arī būtiski samazinājusi finansējumu atalgojumam, samazināti citi tēriņi – tērpiem, braucieniem. “Kolektīvi arī paši kļuvuši aktīvāki: raksta projektus, piesaista finansējumu savu kolektīvu darbībai.”
Arī Viļakas novada domes kultūras metodiķe Sandra Ločmele stāsta, ka Viļakā jau iepriekš darbojušies divi deju kolektīvi, nu klāt nācis pa kolektīvam Rekavā un Medņevā. “Kopā ap 90 dejotāju, tātad būs kas pārstāv novadu.” Toties novadā koru gan neesot. Dziedot vienīgi vidusskolēni. “Taču, ja būtu stiprs diriģents, būtu arī dziedātāji,” nešaubās Sandra un piebilst, ka sarunas notiekot un koris, iespējams, būs. Tāpat viņa ir pārliecināta, ka tie, “kuri grib būt Dziesmu svētkos, arī aizbrauks uz tiem.”
“Protams, aizbrauks,” ar pārliecību saka Bikstu pagasta vidējās paaudzes deju kopas “Bikstenieki” vadītāja Zane Kalniņa. “Visu šo laiku esam strādājuši, uzstājušies visos novada pasākumos, mēģinājuši, apgūstot jaunās dejas. Drīz sāksies skates, tām esam gatavi, un mūsu noskaņojums ir ļoti labs. Sakām arī lielu paldies pašvaldībai par atbalstu un ieinteresētību, jo esam tikuši pie diviem jauniem tērpu komplektiem.”
Svētki, protams, būs. Bet kādi?
Lai gan tikko minētais liecina, ka, pat atbilstošam finansējumam trūkstot, gatavošanās svētkiem rit normāli, bažas, ka ierastajā “formātā” – tiešām kvalitatīvi svētki, nevis viens vai divi lielkoncerti nedēļas nogalē, laika trūkuma dēļ šā tā samēģināti – nav izgaisināmas. Jo visās sarunās paši dziedātāji, dejotāji, diriģenti, virsdiriģenti, virsvadītāji, arī KNMC speciālisti, novadu dzīves pārzinātāji atkārto vienu un to pašu: ceram, ka finansiālie apsvērumi neliks mainīt ieplānoto… Ar nepacietību tiek arī gaidīts, kad beidzot tomēr darbu sāks Dziesmu un deju svētku padome, kā bija solīts jau pērnruden. Jo tieši tās ziņā ir izšķiršanās, kāda būs dziesmas un dejas Lielā diena 2013. gadā.
KNMC direktore Dace Melbārde stāsta, ka Dziesmu un deju svētku padomes nolikums atrodoties starpinstitūciju saskaņošanas procedūrā. Padome savu darbību sākšot februāra beigās, marta sākumā.
Tikmēr ceļā uz svētkiem joprojām jautājumu ir vairāk nekā atbilžu.
Līdzās bažām par jau nākamo svētku kvalitatīvo piepildījumu nav skaidrs, kurš uzņemsies atbildību par to, lai Dziesmu svētku tradīcija būtu dzīva arī pēc 10, 20 un 30 gadiem.
“Latvijas Avīze” noteikti turpinās šo tēmu pētīt, bet tikmēr vēlreiz vārds Kuldīgas novada kultūras pārvaldes vadītājai Dacei Reinkopai: “Esmu pārliecināta, ka Dziesmu svētku tradīcija spēs noturēties arī krīzes situācijā un atdzims no jauna savā krāšņumā, kad uzlabosies situācija valstī kopumā. Tikai jautājums – vai tad jau nebūs par vēlu? Gribu, lai arī valsts ir tikpat saprotoša un apzinās, ka visgrūtākajā brīdī atbildība ir uz pašvaldību un kolektīvu vadītāju pleciem, kas var arī neizturēt. Un tad lielā Dziesmu svētku estrāde var izrādīties par lielu!”
Viedoklis
Jauktā kora “Ogre” dziedātājs Andris Lapsa: “Piecus gadus dziedātāji un dejotāji gatavojas svētkiem. Bet svētki – tas nav tikai viens koncerts, lai no rīta visi sabrauktu mēģinājumā, bet vakarā jau uzstātos. Dziesmu svētku jēga taču ir cita. Turklāt kopkora koncerts – tā ir kvalitāte, ko nevar panākt, steigā samēģinot.”
Uzziņa Šobrīd XXV Dziesmu un XV Deju svētkiem gatavojas 368 kori ar aptuveni 12 tūkst. dziedātāju; 523 deju kolektīvi (ap 13 tūkst. dejotāju) un 57 pūtēju orķestri (ap 2500 dalībnieku). Dalībnieku skaitu pavisam precīzi varēs iezīmēt pēc tuvāko mēnešu skatēm. XXIV Dziesmu un XIV Deju svētkos 2008. gadā piedalījās 38 233 dalībnieki (18 464 koristi, 13 317 dejotāji, 6452 pārējie mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu dalībnieki). Latvijā šobrīd pastāv 20 koru apriņķi, 28 deju apriņķi, 64 kokļu ansambļi ir sadalīti četros reģionos, no pavisam 57 pūtēju orķestriem visvairāk ir Vidzemē (20), Rīgā – 12, Latgalē – 11, Kurzemē – 7.
Tuvākās norises Dziesmu un deju svētku procesā: 27. janvārī Valmierā jaunrades deju konkurss. Marts – aprīlis: koru un deju kolektīvu skates. Maijs: deju svētku lieluzveduma repertuāra modelēšanas koncerts; senioru Dziesmu un deju svētki Saulkrastos. 5. – 7. jūlijs: starptautiskais folkloras festivāls “Baltica”. |
