Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
26. novembris, 2014
Drukāt

Jāsporto ik dienas – to saprot pat LOK projektā iesaistītie trešklasnieki

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

“Sports dod iespēju kustēties, sniedz emocijas, palīdz apzināties, staigāt un skriet ir laime, kas ne katram dota,” teic Rīgas Hanzas vidusskolas sporta skolotāja Linda Grandberga, viena no pedagoģēm, kas iesaistījusies Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) projektā “Sporto visa klase”.

Par LOK projektu, kura ietvaros sešas trešās klases no dažādām Latvijas skolām visu mācību gadu sportos piecreiz nedēļā pēc īpaši izstrādātas metodikas, jau rakstīju.

Lai projekts būtu izdevies, svarīgi, kādi sporta skolotāji tajā iesaistīti: cik aktīvi un aizrautīgi viņi spēj strādāt, tāpēc šoreiz stāstām par vienu no viņiem. L. Grandberga pedagoģisko darbu strādā jau 15 gadus.

Savulaik sporta skolotāja profesiju viņa izvēlējās, pateicoties lieliskiem sporta skolotājiem Salacgrīvas vidusskolā Valentīnai un Rasmai Turkiem, kuri bija arī L. Grandbergas kolēģi, kad pēc studijām viņa strādāja skolā, kur pati mācījusies: “Ārkārtīgs lepnums un prieks, ka varēju ar viņiem kopā strādāt, pārņemt pieredzi no skolotājiem, kuri strādāja ļoti rūpīgi un pret kuriem skolēni izturējās ar lielu cieņu.” Interese par sporta skolotāja darbu radās arī tāpēc, ka pašai bija labi panākumi sportā – vieglatlētikā un basketbolā. “Vēlāk pārgāju uz volejbolu, jo tas tāds mierīgāks sports, var vairāk paslinkot. Tā arī turpinu amatieru līmenī spēlēt volejbolu, bet vasarā – pludmales volejbolu,” stāsta skolotāja. Viņai tīk arī skriet un slēpot, kā arī iesaistīt slēpošanā bērnus: “Esmu organizējusi ārpusklases pasākumu – slēpošanu Biķernieku mežā. Interesentu bija daudz un arī vecāki priecīgi, ka bērni mācās slēpot. Ceru, ka šogad būs sniegs un varēsim braukt atkal.” L. Grandberga labprāt pavada laiku ar bērniem un sportojot arī ārpus oficiālā stundu laika. Arī vecāki nāk uz skolu spēlēt volejbolu.

Vairāk laika saldajam ēdienam

Līdz ar sporta stundu skaita palielināšanu mainījusies arī stundu struktūra, tajās izmantotā metodika. Daudziem vingrinājumiem nu var veltīt vairāk laika nekā iepriekš. “Vairāk varam darboties kaut vai ar sporta inventāru,” saka skolotāja. “Vienā no stundām bērniem bija balva: pēc iesildīšanās un pavingrošanas viņi varēja ņemt no noliktavas, kuru sporta inventāru vien vēlas, tātad paši noteikt stundas saturu. Bērni ķēra un grāba, nevarēja vien izvēlēties.”

Tagad vairāk laika var veltīt arī skolēnu iecienītajām sporta spēlēm. 3. klasē visbiežāk tiek piedāvāta tautas bumba. L. Grandberga skaidro tās noderīgumu: “Tā attīsta reakciju, koordināciju, palīdz rociņai uzlabot metienus, bet kājām – veiklību.” Tautas bumbu mēdz “ielikt” stundas beigās kā balvu par stundā labi padarītu darbu un teicamu uzvedību. “Bērniem patīk rotaļas un spēles. Tās ir kā stundas saldais ēdiens. Tagad arī sportiskām rotaļām atliek vairāk laika,” teic skolotāja.

LOK projekta ietvaros viena no stundām veltīta tikai futbolam. Tā kā vairāki klases skolēni jau trenējas futbolā un spējuši ieinteresēt par šo sporta veidu klasesbiedrus, par šo stundu bērniem sevišķi liels prieks. Arī meitenēm lielākoties patīk futbols, divas pat trenējas šajā sporta veidā. Futbola nodarbības kopā ar L. Grandbergu vada treneris no sporta kluba “Metta”.

Divreiz nedēļā Hanzas vidusskolas skolēni peld, bet divas reizes nedēļā ir arī vispārattīstoša sporta stunda, kad skolēni darbojas ar bumbām, rāpjas pa zviedru sienu un veic dažādas citas aktivitātes.

“Pat ja bērns nav sportists un sportiskie rezultāti nav tik labi, viņi “pavelkas” līdzi tiem, kuri aizrāvušies ar sportu,” novērojusi skolotāja. “Vienmēr būs kāds, kas neskrien tik ātri vai nelec tik augstu, taču svarīgi, lai ir entuziasms darboties.”

Paši Hanzas vidusskolas trešklasnieki Ralfs Benders, Santa Lucere un Mārcis Lūkass Liepiņš, jautāti, kā patīk LOK projekts, cits caur citu sauc: “Forši!” “Man patīk sportot katru dienu!” Santai vislabāk tīk pirmdienas, kad var spēlēt futbolu. “Visiem bērniem jāsporto piecreiz nedēļā – jābūt aktīviem, stipriem un veikliem, nevis jāsēž dīvānā un jāēd čipsi,” secina trešklasniece, kura arī ārpus skolas trenējas futbolā. Ralfs toties ir florbolists, bet Mārcis Lūkass vēl nevar izšķirties starp futbola un peldēšanas treniņiem.

Klases olimpiskais audzinātājs ir pludmales volejbolists, bronzas medaļas ieguvējs olimpiskajās spēlēs Mārtiņš Pļaviņš. Pagaidām gan skolēni viņu satikuši tikai projekta atklāšanas pasākumā. “Plānojam viņu uzaicināt arī uz skolu un ceram, ka parādīs mums kādus interesantus volejbola paņēmienus, taču tam mums pašiem jābūt gataviem. Dienasgrāmatām jābūt kārtībā, lai nav kauns­ rādīt,” teic skolotāja. Projekts “Sporto visa klase” neļauj aizmirst arī par mācībām, jo projekta noslēgumā tiks izraudzīti uzvarētāji. Šo titulu iegūs klase, kas būs ne tikai aktīvi sportojusi, bet arī čakli mācījusies.

Bērniem acis mirdz

Vai daudzās sporta stundas bērnus nenogurdina? L. Grandberga spriež: bērniem, kuri aktīvi nodarbojas ar sportu ārpus skolas, iespējams, sporta šobrīd ir par daudz, taču tiem, kuri neapmeklē treniņus, šis sporta stundu skaits ir gana labs. “Pagaidām bērniem noteikti nav ne īgnums, ne nogurums. Acis mirdz, sevišķi, kad ir bumba, kustība, dinamika. Man pašai arī tāpēc prieks strādāt,” stāsta skolotāja.

Idejas, kas rastas projekta “Sporto visa klase” metodikā, L. Grandberga izmanto, arī strādājot ar citām klasēm. Tāpēc var teikt, ka netiešu labumu gūst arī citu klašu skolēni.

“Ļoti ceru, ka projekts būs veiksmīgs un sporta stundu skaits palielināsies – ja ne līdz piecām, tad vismaz līdz trim vai četrām stundām,” saka L. Grandberga.

LOK ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers stāsta, ka projekta pirmajās nedēļās jutis ļoti pozitīvu attieksmi – atbalstu un ieinteresētību no projektā iesaistīto pašvaldību, skolu vadības, pedagogu un vecāku puses. “Man daudzkārt jautāts: vai šīm klasēm projekts tiks turpināts nākamajos gados, vai paredzēta jaunu klašu iesaiste,” teic Ž. Tikmers. Tas liecina, ka daudzi apzinās: visiem skolēniem būtu jāsporto biežāk. Viņš novērojis, ka bērniem savukārt prieks arī par tīri materiālām lietām – Latvijas Futbola federācijas dāvātajām skaistajām sporta formām.

Jautāts, vai projekta pirmajā posmā LOK ir saskāries ar kādām problēmām, Ž. Tikmers atbild: “Galvenās problēmas saistās ar potenciālo atbalstītāju un finansējuma piesaisti projekta nākamajai pakāpei nākamgad, kad vēlētos līdztekus jau esošajām sešām klasēm iesaistīt vēl 30 jaunas klases no visas Latvijas, kopā apmēram 900 līdz 960 bērnus.”

Jau rakstīju, ka patlaban projekts tiek īstenots, pateicoties LOK rastam mecenātu finansējumam. Savukārt valsts nevar atvēlēt finansējumu pat trešajai sporta stundai nedēļā.

Fakti

Kas vēl paveikts

* Veikti fiziskās sagatavotības testi un stājas mērījumi visiem 164 projektā iesaistītajiem bērniem, kā arī paralēlo, projektā neiesaistīto klašu skolēniem (arī 6 klases), lai vēlāk salīdzinātu bērnu attīstību. Veiktas projektā iesaistīto bērnu, viņu vecāku vai aizbildņu un pedagogu aptaujas.

* Tiek izstrādāts finālsacensību nolikums. Finālsacensībās būs trīs daļas: “Sekmes”, “Ko mēs protam”, “Stafetes”.
LOK gatavojas draudzības sacensībām tautas bumbā Jelgavā un stafetēs Rīgā.

* Metodiskie materiāli, ko izmanto projektā, ir brīvi pieejami arī LOK mājas lapā www.olimpiade.lv.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+