Lai mazos neizslēdz no spēles 0
Piektdien Preiļos notika novadu divpadsmitie Grāmatu svētki. “Latvijas Avīzes” publiskajā diskusijā “Preiļu novada attīstības perspektīva” piedalījās Latgales partijas priekšsēdētājs, Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs (LP), 11. Saeimas deputāts Juris Viļums (RP), Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss un Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis.
Diskusiju vadīja “Latvijas Avīzes” galvenās redaktores vietnieks Ivars Bušmanis.
Saruna Preiļos iesākās ar klātneesošā pašvaldību lietu ministra Edmunda Sprūdža (RP) citātu par Latviju kā saraustītu lupatdeķi. Viņa pirms nedēļas paustais ierosinājums 110 novadu vietā veidot 21 plus deviņas lielās pilsētas uzprasās pēc plašas diskusijas par Latvijas teritoriālo sadalījumu.
J. Viļums uzreiz uzsver: – Neviens novads netiks ar varu spiests apvienoties ar kaimiņu novadu vai novadiem. Apvienošanās notiks tikai tad, ja paši cilvēki to gribēs.
M. Pūķis: – Pašvaldību apvienošanās laikā, īstenojot novadu sadalījumu 110 + 9, mēs lūdzām Saeimas deputātus vismaz divus periodus, tas ir, astoņus gadus neko neaiztikt – kaut kādas izmaiņas veikt tikai tad, ja cilvēki paši pie tā ir nonākuši. Nu nevar būt tā, ka, tikko reforma pabeigta, bet viss nenotiek tā, kā gribētos, tā tūliņ ķersimies pie nākamās reformas.
Vēl jau nav izpētīts esošais sadalījums. Ministrija patiesībā ir mēģinājusi pierādīt, ka vienmēr un visos gadījumos lielākas pašvaldības ir labākas par mazākām. Ja vadās pēc šādas loģikas, tad arī Latvijai nav vietas Eiropā.
I. Bušmanis: – Kāpēc pateikts skaitlis 21? Ja ministrs atzīst, ka ir deviņas stipras pilsētas un ap tām nīkuļojoši novadi, tad jau vēl pēc diviem gadiem taisīsim trešo reformu un pieprasīsim vairs tikai deviņus novadus ar stiprām pilsētām centros.
M. Pūķis: – Lai labāk saprastu, kā tas notiek, salīdzināsim ar veselības aprūpes reformu. Protams, ja kaut ko palielina, nevar teikt, ka tas ir pavisam nepareizi. Latvijā bija apmēram 150 slimnīcas. Pavīdēja doma, ka mazākās nekur neder. Pēc laika – taisīsim arī tās vidējās ciet! Kas iznācis? Ātrā palīdzība braukā simtiem kilometru, cilvēkiem grūti nokļūt līdz reģionālajām vai Rīgas slimnīcām. Un tas viss – it kā ar labiem nodomiem.
Tieši tāpat tagad grasās pārspīlēt ar pašvaldību apvienošanu. Pētījumos konstatēts – ja ir lielāks novads, tad vidēji ir it kā labāk. Bet tad jājautā – kāpēc divas lielākās pašvaldības pēc Rīgas, tas ir, Liepājas un Daugavpils, nespēj iekasēt nodokļus savā teritorijā un tās jau daudzus gadus ir dotējamo pašvaldību sarakstā? Ne tikai Rīga, arī mazie novadi tās dotē.
Tātad galvenais ir nevis cilvēku skaits, bet gan sociālās, ekonomiskās attīstības līmenis. Varbūt ir izvirzīti pareizi mērķi, bet vajadzēja pārbaudīt, vai tie paņēmieni, kā nonākt pie mērķa, ir īstie? Jūs varat pateikt pareizo mērķi, bet darīt to, kas ved projām no tā. Šāda analīze nav veikta. Nav pierādīts, ka vajadzēja pat tik daudz apvienot.
Nav arī izvērtēts, vai demokrātija ir pieaugusi. To raksturo cilvēku piederības izjūta. Ja cilvēks priecājas, ka otrā novada galā kaut kas labs ir noticis, viņš izjūt piederību novada teritorijai. Rīgā, piemēram, tā ir. Bet mums ir novadi, kur nepriecājas vis. Tātad trūkst komunikācijas un iespējas nokļūt no viena gala uz otru.
Nav arī vērtējumu, kāpēc mums palicis ekonomiski sliktāk. Nav pētīts, vai dzīvot kļuvis labāk vai sliktāk. Nav konstatēts, vai veiktas nepieciešamās administratīvās izmaiņas.
Viss teiktais nozīmē, ka steigties ar kārtējo reformu nevajag. Vēl jo vairāk tāpēc, ka jau 1998. gadā, kad pieņēma Administratīvi teritoriālās reformas likumu, pateica, ka būs vietējā reforma un reģionālā reforma. Bet kur šodien ir tā reģionālā reforma?
– Vai nākotnē Preiļu novads būtu kopā ar Vārkavas un Riebiņu pašvaldībām?
A. Adamovičs: – Ja brīvprātīgi abi novadi tā lems, tad droši vien tā arī darīsim. Bet ar to vien nav līdzēts, vajadzīgs arī valsts atbalsts. Somijā kādam nabadzīgam novadam pie Krievijas robežas valdība atļāva visus iekasētos nodokļus paturēt sev. Un sešos gados šis novads kļuva par vienu no spēcīgākajiem valstī.
Kas notiek Preiļu novadā? Šāds piemērs: mūsu lielākais uzņēmums “Preiļu siers” valstij samaksā trīs miljonus ienākuma nodokļa, bet mums atgriežas tikai apmēram 250 tūkstoši.
2009. gadā, kad vēl bija mazais Preiļu novads, mums bija 323 tūkstoši ceļu fonda naudas, šobrīd lielajā novadā ir tikai 97 tūkstoši. Jaunajā Nacionālās attīstības plānā mazās lauku teritorijas vispār neparādās. Šobrīd atbalsts laukiem praktiski ir… nu nekāds.
Antra Vilcāne, Vārkavas novada domes priekšsēdētāja: – Skatoties no ieteiktā jaunā sadalījuma un izteiktajiem vērtējumiem, mēs esam mazi, slikti un nespējīgi kaut ko paveikt. Prezentācijā nav pamanīts, ka pie mums ir arī pirmsskolas izglītības iestādes, sporta skolas, to, ka mazajiem novadiem ir arī mūzikas un mākslas skolas. Teikšu godīgi, tas aizskar.
Mans ieteikums – jāatsakās no tendenciozās vērtēšanas, ka tikai lielais ir tas labais. Protams, agrāk vai vēlāk apvienošanās notiks, bet, ticiet man, šoreiz tikai brīvprātīgi. Un tikai tāpēc, ka mums nepietiks naudas. Mēs esam izslēgti no spēles. Mazajiem novadiem ir ārkārtīgi maza iespēja piedalīties Eiropas Savienības projektu konkursos.
– Vai ar eiro ieviešanu radīsies vairāk darba vietu?
N. Sakss: – Protams, brīnumi nenotiek, eiro uzreiz vienā rāvienā nepacels uzņēmējdarbību. Turklāt jāņem vērā, ka Latvijā pastāv diezgan liela ēnu ekonomika.
Esam samērā atvērta valsts. Ir daudz importpreču, savukārt uzņēmēji pelna ar eksportu. Ir naudas maiņas kurss. Kur uzņēmējs ņem naudu maiņai? Tas parādās preces cenā.
Ja uzņēmējs saviem darbiniekiem maksā latos, bet saražoto pārdod par eiro, atkal ir jākompensē. Ja saskaita kopā, cik valstī tas izmaksā, iznāk apmēram simts miljoni eiro gadā. Jāņem vērā vēl kas. Pētījumi rāda, ka valstu kredītreitingi līdz ar eiro ieviešanu palielinās.
Jā, izskan jautājumi: kāpēc mums ir jāatmaksā grieķu dzīve? Bet gluži tāpat var jautāt, kāpēc kādam vajadzēja atmaksāt Latvijas dzīvi tad, kad mēs prasījām Starptautiskā valūtas fonda aizņēmumu?
– Ir novadi, kur uzņēmēji nevēlas sākt uzņēmējdarbību. Kāda ir izeja?
M. Pūķis: – Iniciatīva ir jāuzņemas pašvaldībai. Tai jādibina pašvaldības uzņēmums. Reizēm tas patiešām ir vienīgais variants.
Novadu 12. Grāmatu svētkus Preiļos atbalstīja Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, Zemkopības ministrija, Latvijas Bērnu fonds, Jelgavas tipogrāfija, SIA “Balta Eko”, VAS “Latvijas dzelzceļš”, SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, SIA “LDz Cargo”, Latvijas Banka, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Nacionālie bruņotie spēki, SIA “Skapīc”, SIA “Vesta-LK”, Reformu partija, Inese Vaidere, dr. Pāvils Vasariņš (Toronto), Mārtiņš Lasmanis (Zviedrija), Valsts kultūrkapitāla fonds, Preiļu novada dome, Viduslatgales profesionālā vidusskola, Zemessardzes 35. nodrošinājuma bataljons. |
