Mobilā versija
+11.7°C
Elīna, Drosma, Drosmis
Ceturtdiena, 19. oktobris, 2017
3. septembris, 2017
Drukāt

Lai mūsu izglītība nebeigtos ar “Pī”. Saruna ar uzņēmēju Normundu Bergu (7)

Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze

Pirms jaunā mācību gada sākuma uzņēmējs un sabiedriskais aktīvists Normunds Bergs rosina parūpēties, lai mūsu bērni saņemtu vispusīgu izglītību, kas balstīta uz parādību izpratni, nevis faktu iekalšanu.

Eksaktās izglītības popularizēšana ir mans hobijs, saka uzņēmējs, Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas vadītājs Normunds Bergs, kura paša karjera ir spilgts piemērs iespējām, ko paver tehniskā izglītība un zināšanas par pasaules uzbūvi. “Pirms kāda laika ar saviem “SAF tehnikas” kolēģiem dzērām tēju un sarunu laikā secinājām, ka katrs no mums vecumā no četriem līdz septiņiem gadiem izjaucis vectēva pulksteni. Tātad interese ķimerēties mums bijusi jau no agras bērnības,” stāsta Bergs. Viņš atzīst, ka mūsdienu bērniem ir grūtāk “paskatīties, kas lācītim vēderā”, jo moderno viedtālruni tik viegli vis neizjauksi. Pēc viņa domām, tieši tādēļ ir vēl svarīgāk jau skolas gados apgūt dabaszinātnes, kas ieliek labu pamatu visai turpmākai dzīvei. Jo fiziķis vēl var pārdomāt un kļūt par liriķi, bet otrā virzienā šāda transformācija ir daudz grūtāka.

Kādās nozarēs jūs ieteiktu studēt jauniešiem, ņemot vērā, ka darba tirgus mūsdienās strauji mainās un nevar zināt, kādas prasmes būs vajadzīgas nākotnē?

Manuprāt, tas ir nepareizs jautājuma uzstādījums. Cilvēkam, kurš pabeidzis vidusskolu, pašam jābūt gatavam izdarīt izvēli. Nevar viņu ar varu piespiest izvēlēties kādu jomu vai profesiju, kas viņam nešķiet saistoša. Vidusskolas pēdējā klasē jau būs par vēlu kaut ko strauji mainīt. Piemēram, ja bērns pirms tam nav mācījies fiziku, ķīmiju, dabaszinības, viņam ir nogriezts ceļš uz daudzām profesijām, un visi mani padomi par nākotnē perspektīvām profesijām būs kaķim zem astes.

No vienas puses, jūs mudināt bērnus pašiem izvēlēties nākotnes profesiju. No otras puses, valsts ar dažādiem mehānismiem, piemēram, budžeta vietām augstskolās, mēģina virzīt viņus uz noteiktām jomām.

Ar tām budžeta vietām ir interesanti. Mūsu augstskolās inženiertehnisko zinātņu jomā katru gadu ir pieejami ap 3500 budžeta vietu. Vienlaikus iepriekšējā mācību gadā vidusskolās fizikas eksāmenu pieņemamā līmenī (virs 60%) nokārtoja 319 bērni. Es nevaru iedomāties, kā iespējams studēt inženierzinātnes bez pamatzināšanām fizikā. Tas nozīmē, ka valsts ar šīm budžeta vietām dedzina naudu pa tukšo. Mums nevienā augstskolā vairs netiek prasīts eksāmens fizikā, jo skaidrs, ka ar šiem 319 bērniem nevar aizpildīt 3500 budžeta vietu. Bet ar pliku aizpildīšanu nepietiek, jo bez iepriekšējām zināšanām studenti vienkārši netiek galā ar augstskolas mācību programmu un lielākā daļa drīz vien tiek atskaitīti. Karalis ir kails, sistēma strādā tukšgaitā!

Kāds ir risinājums? Ieviest obligāto eksāmenu fizikā?

Tieši tā. Mēs par to runājam jau septiņus gadus. Agrāk līdzīgas problēmas bija ar matemātiku, kad vidusskolu absolventiem bija iespēja nekārtot eksāmenu šajā priekšmetā. Cilvēks pēc dabas ir slinks; ja viņam ir iespēja kaut ko nedarīt, tad viņš arī nedarīs. Kad kopīgiem spēkiem mums izdevās atjaunot obligāto eksāmenu matemātikā, sākumā visiem bija šoks, jo eksāmens atklāja nezināšanas okeānu. Tagad situācija ir normalizējusies. Bet fizikā un inženierzinātnēs mēs joprojām esam “pilnīgā pakaļā”! Skolās trūkst fizikas skolotāju, un šķiet pilnīgi normāli, ka amatu apvienošanas kārtībā fiziku māca fizkultūras skolotājs.

Varbūt ir otrādi – fizikas skolotājs amatu apvienošanas kārtībā vada fizkultūras nodarbības…

Dzīve gan rāda, ka ir otrādi: fiziķi un matemātiķi var kļūt par literātiem, filozofiem vai pat mācītājiem, jo izglītība dabaszinātņu jomā viņiem netraucē saglabāt plašu redzesloku. Savukārt gadījumā, ja tu skolā neesi mācījies fiziku, matemātiku, ķīmiju, tad ceļš uz šīm jomām tev būs slēgts, jo vēlāk to apgūt ir ārkārtīgi grūti.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Te dažs idiņš piesauc uzvārdus pat bez mazākās analīzes par šo cilvēku “vainu”. No tā nekas nemainīsies. Bet stulbas jau ir pašas masas, kas nav aktīvas un to visu pieļauj.

  2. IZGLĪTĪBA BEZ PAMATZINĀŠANĀM KĀDĀ NO DZĪVEI NEPIECIEŠAMAJĀM JOMĀM NAV NORMĀLA IZGLĪTĪBA. Noraujiet zirneklim pāris ekstremitāšu. Paiet jau varēs, bet pilnvērtīgs viņš nebūs.

  3. Ak vai, Ūpi, Latvijas izglītības sistēmu visu izglītības ministru pūliņi jau ir noveduši līdz “Pīī”. Un tagad pridurskis vēl dos tai pēdējo, kompetento spērienu, lai pie mums no skolām nāktu vieni vienīgi debīliķi. Kamēr vēl būs daži vecākās paaudzes skolmeistari tie vēl kādu laiku mēģina līmeni noturēt, bet cik vēl ilgi? Baidos, ka atrast labus darbiniekus Tev kļūst arvien grūtāk. It īpaši tādus, kuri saprot, ko viņi dara un kuriem rociņas ir taisnas un aug arī no pareizās vietas. Lai Tev veicas!

  4. Varbūt sākt ar valsts izglītības sistēmas grāvēju nosaukšanu – Jau sākot ar Piebalgu, kurš praktiski likvidēja fiziku un ķīmiju vidusskolās. tas ir tas Piebalgs no Vienotības…

  5. objektīvā realitāte Atbildēt

    saprotu, ka daudzi tagad lēks 2d augstumā, bet būsim reālisti , ka mums ir pašvaki ar smadzenēm. Intelekts nav uztaisāms vienā paaudzē un arī nav nopērkams. Kari mūs labi paputināja un tagad gaišākie laižas prom. Paliek vecā paaudze, kura neko vairs nevar dot un vēl ir jaunā pabalstu paaudze un arī ar īpašām vajadzībām, kurus neatlaidīgi mudina demogrāfi

  6. Berga k-gs ir cienījams uzņēmējs!
    Diemžēl Latvijai ir raksturīgs situācija, ka visi prasa reformas, bet tad, kad tās notiek ,tie, kurus reformas skar, sāk brēkt un kliegt, ka esot aizskartas viņu tiesības.
    Tas taču nav normāli, ka Latvijā ir vairāk kā 50 augstskolu, ka vidusskolās skolotāju ir vairāk kā skolēnu.

Preiļos vīrietis ar auto iebrauc guļamistabā15. oktobrī Preiļos kāds autovadītājs nakts vidū ar džipu iebraucis dzīvokļa guļamistabā, vēstīja LNT raidījums "Degpunktā".
Draugiem Facebook Twitter Google+