Lai mūsu tauta spētu uzdrīkstēties. Saruna ar Raivi Dzintaru 34
Pirms neilga laika sabiedrību pāršalca ziņa, ka jaunievēlētās Saeimas deputāts RAIVIS DZINTARS nolicis deputāta mandātu uz bērna kopšanas atvaļinājuma laiku. Tas man šķita nudien simpātisks lēmums, tādēļ vēlējos uzzināt par to ko vairāk.
– Kāpēc šobrīd jums svarīgāk par visu ir pavadīt laiku ar ģimeni – sievu un trim dēliem?
– Bērnam, kamēr viņš ir mazs, tēva klātiene ir nozīmīga. Turklāt man ir veseli trīs mazi bērni, un katrs no viņiem prasa uzmanību. Vidējais dēliņš Artis mums ir īpašs un prasa vairāk rūpju, jo viņam piemīt autiska spektra iezīmes. Pirms dažām dienām priecājāmies par pirmajiem vārdiem, ko viņš atkārtoja skaļi. Artis ir jauks puisītis, un citās jomās viņš izceļas ar sevišķām prasmēm un talantiem. Mēs esam priecīgi par dēliņu tādu, kāds viņš mums ir. Tas savā ziņā ir pārbaudījums un arī skola mums kā vecākiem.
Priekšvēlēšanu periodā un arī valdības veidošanas laikā ģimene mani redzēja ļoti maz, tāpēc sajutu nepieciešamību un arī iespēju to kompensēt tagad. Organizācijā esmu ieguldījis pusi savas dzīves. Ja esmu bijis labs vadītājs, tā spēs kādu laiku darboties arī bez manas ikdienas klātienes. Šos dažus mēnešus vēlos būt ar ģimeni.
Esmu pārliecināts, ka vienīgais veids, kā varam panākt nopietnas pozitīvas pārmaiņas valstī, ir izglītot un audzināt nākotnes pilsoņus. Tas, ko ieguldām savos tuvākajos un mīļajos, patiesībā ir arī ieguldījums mūsu personiskajā laimē. Es, būdams politiķis, nevarētu runāt par Latvijas cilvēkiem kā vērtību, ja pats vajadzīgā brīdī neveltītu sevi vistuvākajiem cilvēkiem.
– Ko jūs kopā darāt?
– Runājam par visdažādākajiem tematiem, sportojam, mācāmies spēlēt klavieres, lasām grāmatas, ceļam sniegavīrus, braucam peldēties, rotaļājamies… Ir arī tādi pasākumi, ko mēs apmeklējam divatā ar sievu, jo divatā pavadīts laiks ir ļoti svarīgs.
