Lai neaizspēlējas līdz īstam kariņam, secina, ka jāregulē militārās spēles 8
Tās taču var nopirkt kurā katrā veikalā! Tā pirms diviem gadiem teica Krievijas prezidents Vladimirs Putins, sākotnēji liedzoties, ka Krievija veiktu Krimas okupāciju, un skaidrojot, ka Ukrainas armijas bāzes Krimā bloķējot vietējās pašaizsardzības vienības, tērpušās Krievijas armijas formās, kas nopērkamas katrā veikalā. Arī Latvijā veikalos brīvi un likumīgi var tirgot un pirkt armijnieku (izņemot Latvijas) apģērbu. Uz ballīti, tirgu, medībām vai kariņa spēli – jebkur civilpersona drīkst ierasties, ģērbusies kamuflāžā. Ar nosacījumu – tas nav Latvijas armijas karavīra formas tērps vai jebkāds cits armijas formas tērps ar militārajām uzšuvēm.
Pēc tam kad 28. augustā Drošības policija, reaģējot uz iegūto informāciju par iespējamu ārvalstu militāro grupējumu formās tērptu bruņotu personu pulcēšanos Ozolnieku novada Cenu pagastā, aiztraucās uz turieni un veica 26 personu aptauju, aizturēšanu vai pratināšanu ar fiziska spēka lietošanu (kā nu kura puse to tagad dēvē), sabiedrībai radās daudz jautājumu. Arī pēc tam, kad noskaidrojās, ka vīri mežā tikai “spēlējas”, viens otru apšaudot ar plastmasas lodītēm. Drošības policija paziņojumā vēlāk rakstīja: “Vairāki no viņiem bija ģērbušies tādiem militāras formas tērpiem līdzīgos, ko izmanto Krievijas Federācijas bruņotie spēki, un bija ekipēti ar “Airsoft” ieročiem, kas vizuāli ir identiski kaujas šaujamieročiem. Aptaujā tika noskaidrots, ka starp šī pasākuma dalībniekiem ir vairākas personas, kuras iepriekš bija nonākušas DP redzeslokā saistībā ar atbalstu Krievijas īstenotajai agresīvajai ārpolitikai. DP vērtējumā šis gadījums vēlreiz aktualizē nepieciešamību pilnveidot tiesisko regulējumu “Airsoft” spēļu organizēšanā. [..] DP ir konstatējusi, ka militārās simulācijas spēles, kurās tiek lietoti “Airsoft” ieroči, faktiski tiek izmantotas militāri taktisko apmācību organizēšanai, piemēram, ēku sagrābšanai, objektu izlūkošanai u. tml. Neesot efektīvam kontroles mehānismam, pieaug risks, ka militāri taktisku apmācību Latvijā apgūst arī personas, kuras pauž atbalstu prettiesiskām bruņotām darbībām pret citām valstīm.”
Policija arī konstatē, ka šādas spēles “rada konfliktsituāciju potenciālu un ilgstošā periodā mazina sabiedrības modrību par bruņotu, neidentificējamu militārpersonu klātbūtni publiskās vietās”.
Jāpiebilst, ka spēli organizējusi komanda ar nosaukumu “Vostok”, tā sauc arī prokremlisko separātistu bataljonu Ukrainā, kura vārds pirmo reizi kļuva zināms sakarā ar kaujām Doņeckas lidostā 2014. gadā. Turklāt daļa spēles dalībnieku valkājuši Ukrainā separātistu mugurā bieži redzēto Krievijas specvienību formastērpus, nemaz nerunājot par citiem krievu armijas apģērbu gabaliem.
No vienas puses, jāuzteic Drošības policija par modrību, bet, no otras puses, kāds Latvijā ir normatīvais regulējums attiecībā uz militāra izskata drēbēm, ekipējumu un kaujas ieročiem līdzīgiem priekšmetiem? Citādi, piemēram, arī militāra stila apģērbā tērptus pa mežu skrejošus medniekus vienā brīdī kāds noturēs par zaļajiem cilvēciņiem, kam ir kādi nodomi pret valsti, nevis mežacūku…
Speciāla regulējuma nav, bet vajag
Runājot ar Valsts policijas, Drošības policijas un Aizsardzības ministrijas speciālistiem, netiku pie vienas skaidras atbildes par šīs jomas likumisko regulējumu. Atļauts esot viss, kas nav aizliegts. Aizsardzības ministrija norobežojās no jautājumiem, kas neskar militārpersonas. No Drošības policijas saņēmu šādu atbildi: “Drošības policija pievērš uzmanību personām, kuras pārvietojas ar ieročiem līdzīgiem priekšmetiem, ir ģērbušās jebkādā militārā formā, izņemot Nacionālo bruņoto spēku vai citu NATO dalībvalstu bruņoto spēku formu, un veic paramilitāra rakstura apmācības. Drošības policijas darbinieki identificē šīs personas ar mērķi noskaidrot, vai konkrētie cilvēki ir militāro spēļu entuziasti vai tomēr personas, kas rada draudus Latvijas valsts nacionālajai drošībai.”
Saeimas deputāts, krimināltiesību eksperts Andrejs Judins skaidro – nav speciāla regulējuma attiecībā uz tādām spēlēm kā “Airsoft”. Taču attiecībā uz militāru vai tam līdzīga paskata apģērbu un ieroču nēsāšanu normas ir, bet tās ir pietiekami plaši interpretējamas vai notikušais tiek vērtēts jau pēc sekām.
“Regulējumam sabiedrības un valsts drošības labad jābūt, jautājums tikai – cik stingram? Par to domas dalās, bet domāju, ka mēs drīzumā nonāksim pie rezultāta. Cik zinu, ir valstis, kur “Airsoft” un citu militāru spēļu dalībnieki var darīt gandrīz visu, ko grib, kamēr citiem sabiedrības locekļiem netraucē. Bet ir valstis, kur stingri noteikts, ka spēļu dalībnieku apģērbam, aprīkojumam un ieročiem jābūt skaidri redzamiem apzīmējumiem, ka tā ir tikai spēle, arī kurā katrā vietā spēlēšanās nevar notikt. Bet jebkurā gadījumā Drošības policijai arī šobrīd ir tiesības interesēties par cilvēkiem uniformās un viņu darbībām,” komentē A. Judins.
Militāru apģērbu Latvijā var pilnīgi likumīgi valkāt, ja tam nav militāru uzšuvju un tas nav Latvijas armijas karavīru apģērbs. Esot gan izņēmums – militāra apdraudējuma gadījumā nedrīkstēšot valkāt nekādas drēbes, kas atgādina karavīru formu. “Ja pieķers civilpersonu mūsu valsts karavīra drēbēs, viņam var draudēt pat kriminālatbildība par izlikšanos par karavīru. Tāpat, ja kāds izdomās saģērbties un patēlot policistu. Protams, te var būt interpretācijas, piemēram, var gadīties, ka drēbes ir līdzīgas. Nevar novilkt tādu stingru robežu starp formastērpu un kamuflāžu. Tāpat arī par militārām uzšuvēm: tās var būt līdzīgas,” saka A. Judins.
