Lai nebirtu asaras Gaiziņa dēļ 0
Šovasar man atkal bija iespēja skatīt mūsu augstāko kalnu Gaiziņu. Nožēlojami! Ar zāli un krūmiem aizaudzis, nekopts. Nevienas taciņas, neviena stādījuma. Šaubos, vai ekskursiju gidi ārzemniekiem to piemin. Varbūt kaunas?
Kalna virsotnē ir piemiņas akmens prezidentam Albertam Kviesim ar minētu gada skaitli, kad viņš Gaiziņu apmeklējis. Plāksni grūti pamanīt blakus esošās drazas, cementa bluķu un lielās zāles dēļ. Pati daba cenšas mūsu slinkumu un nolaidību segt ar savu zaļumu un dzīvību. Valija Goba
Par neappļauto Gaiziņkalnu ir taisnība, skumji saka gide Inese Mailīte, kas ekskursantiem rāda Gaiziņkalna takas un apkārtni. “Šovasar bija brīži, kad cilvēki burtiski raudāja, apzinoties, cik šī vieta ir skaista, bet nekopta,” viņa atzīst un stāsta, ka deviņdesmito gadu sākumā viss Gaiziņš tika privatizēts un tagad pieder vairākiem īpašniekiem. Taču beidzot ir viena cerīga ziņa – pašvaldība iesaistījusies Gaiziņkalna kopšanā.
Šovasar novada pašvaldībai izdevies noslēgt nomas līgumu ar ASV dzīvojošo Inesi Apeli, kurai pieder kalna virsotne, par Gaiziņa apsaimniekošanu un reizi mēnesī to centušies appļaut. “Nomas līgums ir par 2,5 ha platību, summa līdz 2025. gadam ir viens lats gadā,” skaidro Madonas novada Tūrisma informācijas centra vadītāja Sanita Soma.
14. decembrī būs arī sen gaidīts vēsturisks brīdis – 1985. gadā būvētā, avārijas stāvoklī esošā 45,5 m augstā Gaiziņkalna skatu torņa spridzināšana, ko veiks zemessargi. Tuvāko gadu laikā pašvaldībai un tās piesaistītajiem sadarbības partneriem ir iecere vietā uzbūvēt jaunu, drošu un skaistu skatu torni. “Taču Gaiziņš nekad nebūs kopts parks ar apstādījumiem,” piebilst S. Soma, skaidrojot, ka tur ir un būs neskarta, cilvēka nepārveidota daba un dabas parks “Gaiziņkalns”.
“14. decembrī, kad tiks spridzināts vecais skatu tornis, ceru būt Latvijā. Savā laikā mans tēvs torni atpirka. Cerējām to atjaunot, taču neviens eksperts to neieteica. Tagad kopā ar novada domi celsim jaunu torni. Sapratu, ka pašvaldība var vairāk panākt Eiropas Savienības naudas piesaistē,” stāsta sazvanītā Gaiziņkalna īpašniece Inese Apele no ASV.
Kā zināms, 2004. gadā jau notika konkurss par jauna skatu torņa projektu, taču neviens projekts tā arī netika īstenots.
Zemes nomnieks Juris Stradiņš, kurš Gaiziņkalnā apsaimnieko 36 ha zemes un atpūtas kompleksu “Golgāta”, uzskata, ka no viņu puses ir darīts viss, kas dabas parkā atļauts, lai Gaiziņu sakoptu un izmantotu cilvēku atpūtai vasarā un ziemā. Bet ekskursanti jau nešķirojot, kam pieder konkrētie zemes gabali, un viņus neinteresē, ja kāda īpašniece dzīvo Amerikā. J. Stradiņu iepriecina īpašnieces vienošanās vismaz daļu zemes iznomāt novada domei.
Arī Gaiziņkalna gide Anita Ločmele priecājas, ka ”beidzot pašvaldība tiek laista pie teikšanas. Tas nozīmē, ka būs kārtība vismaz kalna pašā virsotnē un būs novākts avārijas stāvoklī esošais tornis. Un pēc tam jau varēs pakāpeniski darīt arī pārējo”, cer A. Ločmele. Tomēr piebilst, ka mūsu augstākais kalns jebkuros apstākļos bijis interesants ar saviem skatiem. Neatkarīgi no tā, vai un kad tas būs sakopts, ”es varu izrādīt augu daudzveidību un avotus”, teic gide.
Fakti Gaiziņkalns ir Latvijas augstākais kalns. Kalna absolūtais augstums ir 311,6 m virs jūras līmeņa, tas stiepjas apmēram 1 km garumā un 650 m platumā. Avots: Madonas novada TIC |
