Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
15. augusts, 2016
Drukāt

Vairākas nodokļu atlaides var tikt atceltas, liecina valdības ieceres (6)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Ieviešot 286 eiro ik mēneša avansa maksājumu taksometru vadītājiem, valsts turpmākajos trīs gados ik gadu papildu cer ieņemt četrus miljonus eiro.

“Latvijas Avīzes” rīcībā nonākušie dokumentu projekti rāda, ka ar nelieliem izņēmumiem tas atbilst īstenībai, tomēr iecerētas vairākas līdzšinējo nodokļu atlaižu atcelšanas.

Kā jāveido budžets

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste vakar skaidroja – budžeta veidošanā svarīgi ir makroekonomiskie nosacījumi – ar kādu daudzumu naudas var rēķināties, lai “nedalītu briedi, kas dziļi mežā”. Eksperts vērš uzmanību, ka 2016. gads Latvijas tautsaimniecībā būs lēnākas izaugsmes gads, nekā cerēts. Proti, gaidāmā izaugsme būs 1,5 – 2%. “Nākamais gads ir mazliet cerīgāks – pēc mūsu pašreizējā redzējuma IKP kāpuma prognoze ir trīs procenti. Mūsuprāt, tas ir maksimums, ar ko varam rēķināties,” tā U. Rutkaste. Viņš nosauc vairākus gādīgas saimniekošanas principus. Pirmām kārtām, neveidot nepamatotu budžeta deficītu un nepalielināt parādu. Tautsaimniecības izaugsmes gados būtu jāveido sabalansēts vai pārpalikuma budžets, radot iespēju ekonomiku atbalstīt krīzes gados. Otrām kārtām, beidzot jāveido tā saucamais nulles budžets, kas nozīmē visu līmeņu un visu ministriju budžeta pārskatīšanu. “Tas dotu visām nozarēm, visām grupām iespēju pārliecināties, ka nauda, kas tiek tērēta, tiek tērēta maksimāli efektīvi un pretim saņemts gaidītais rezultāts. Te, cik zināms, Latvijā ir sācies apņēmīgs un mērķtiecīgs darbs, kas nākotnē turpināms,” skaidro eksperts. Par trešo gādīgas saimniekošanas principu viņš nosauc nodokļu stabilitāti, kas nepieciešama tautsaimniecības konkurētspējas, nodarbinātības un izaugsmes rādītāju nodrošināšanai. “Šajā ziņā priecē šā brīža konstruktīvais dialogs starp uzņēmējiem un valdību. Nodokļu sloga palielināšana šajā tautsaimniecības fāzē un pirms naudas izlietojuma efektivizēšanas radītu vēl lielākas budžeta problēmas un makroekonomisku nestabilitāti, kā arī uzturētu neziņu, kas kavē uzņēmējdarbību, investīcijas un kreditēšanu,” atklāj U. Rutkaste. Viņš arīdzan nosauc Latvijas Bankas ieteikumus strukturālām reformām veselības aprūpes nozarē, kam jāpadara efektīvāks naudas izlietojums. Latvijas Banka arī gatavo ieteikumus efektīvākiem valsts naudas tēriņiem izglītības nozarē.

 

 

Atrod rezerves

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola vakar Trīspusējās sadarbības padomes sēdē norādīja, ka ministrijas nākamajos gados ir atradušas papildu 61,3 milj. eiro no iekšējām rezervēm. Ministre par nākamā gadā valsts budžeta prioritātēm nosauca pedagogu darba samaksas reformas ieviešanu un reformu veselības aprūpes nozarē. Pedagogiem algām papildus ir vajadzīgi 47,2 milj. eiro, veselības reformas īstenošanai – 34,4 milj. eiro. Piebildīsim, ka veselības aprūpes nozarei EK ir atļāvusi budžetā deficīta atkāpi 0,1% apmērā no IKP. Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris vakar uzsvēra, ka mediķi nebūs mierā ar šādu atbalstu. “Latvijas Stabilitātes programmā, ko parakstījis finanšu ministrs un Ministru prezidents un kuru atbalstījusi Eiropas Komisija, ir skaidri noteikts, ka nākamajā gadā veselības aprūpei papildu finansējumam ir jābūt 368 miljoniem eiro, kas kopā ar citu finansējumu ļautu nozarei saņemt 3,7% naudas īpatsvaru no IKP. Mēs saprotam, ka uzreiz tik lielu atbalstu nevar atrast, tomēr papildu 80 – 100 miljonus eiro noteikti var atrast. Viens procents no sociālā nodokļa ieņēmumiem veido vien 70 miljonus eiro. Tas ir mūsu ieteikums valdībai, ceram uz sapratni,” tā V. Keris.

Finanšu ministre vakar nosauca arīdzan citus pasākumus papildu naudas iegūšanai. Ieviešot 286 eiro ikmēneša avansa maksājumu taksometru vadītājiem, valsts nākamajā, 2018. un 2019. gadā ik gadu papildus cer saņemt četrus miljonus eiro. No šī ikmēneša maksājuma maksās gan iedzīvotāju ienākuma nodokli, gan arīdzan valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Iecerēts tāpat a/s “Latvenergo” piederošajiem Daugavas kaskādes HES piemērot dabas resursu nodokli par ūdens resursu lietošanu, kas valsts maciņam papildus dos 4,8 milj. eiro. Vairāki iecerētie pasākumi dod vien simtos tūkstošos eiro mērāmus papildu naudas ienākumus, tomēr, kopā saskaitot, iznāk miljoni. Samazinātās akcīzes nodokļa likmes atcelšana saimniekiem, kas audzē kukurūzu biogāzes ieguvei, gan nodrošināšot vien 100 000 eiro papildu naudas ienākumus, bet valsts kapitālsabiedrībām dividendēs izmaksājamās daļas apmēra paaugstināšana no 75 līdz 90% nodrošinās papildu 7,9 milj. eiro.

Ārlietu ministrijas ieteikums ierobežot PVN un akcīzes nodokļa atvieglojumus diplomātiem un starptautisko misiju pārstāvjiem dotu papildu 0,3 milj. eiro, bet elektroenerģijas nodokļa atbrīvojuma atcelšana juridiskajām personām – 7,2 milj. eiro. Iecerēts arī, piemēram, saglabāt patlaban spēkā esošo kārtību, kad transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli maksā par kalendāro gadu. Šī pozīcija dod vislielāko naudas guvumu – 34,2 miljonus eiro. Salīdzinājumam – no ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem papildu iecerēts saņemt vien 12,1 milj. eiro. Nākamā gada budžeta projektā jau arīdzan plānoti papildu izdevumi. Piemēram, būs atlaides par darbinieku ēdināšanu uzņēmumiem, kuriem ir koplīgumi. Notiek diskusija par solidaritātes nodokļa pārskatīšanu un jaunu iesācējuzņēmumu nodokļu regulējumu.

 

Diskusija par minimālo darba algu

Ministri patlaban nav vienoti, cik daudz jāceļ minimālā alga. Labklājības ministrs Jānis Reirs vakar uzvēra – tā jāceļ no 370 eiro šajā gadā līdz 407 eiro nākamajā gadā. Viņaprāt, jāceļ arīdzan neapliekamais minimums, kas patlaban ir 75 eiro. Minimālās algas celšana ļaus mazināt nevienlīdzību starp iedzīvotāju naudas ienākumiem un mazinās aplokšņu algas, uzskata Labklājības ministrijā. Reirs vakar pamatoja, ka patlaban minimālā alga reģionos daudzos gadījumos ir līdzvērtīga pabalstos saņemamajai summai un nerosina cilvēkus stāties darbā.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens aizstāv viedokli par minimālās algas celšanu par 20 eiro, bet finanšu ministre un Ministru prezidents uzskata – minimālās algas kāpumam nevajadzētu pārsniegt 10 eiro pirms nodokļu nomaksas. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība savā valdes sēdē lēmusi par 20 eiro kāpumu.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) jau agrāk izplatīja vēstījumu, ka straujš minimālās algas kāpums uzņēmējiem radītu konkurētspējas mazināšanos eksporta tirgos. LTRK valdes locekle Katrīna Zariņa aģentūrai BNS norādīja: “Tāpat jārēķinās, ka minimālās algas kāpums un izlīdzināšanās ar vidējās algas apmēriem dažos reģionos un tautsaimniecības nozarēs var novest pie ēnu ekonomikas līmeņa palielināšanās, nodarbinātības līmeņa krišanās un ekonomiskās aktivitātes samazināšanās, kas savukārt kopumā tikai mazina ekonomikas izaugsmi.” Viņa arīdzan piebilda, ka pēc IKP prognozes 2017. gadam samazinājuma ir grūti saprast, kāpēc Finanšu un Labklājības ministrija apsver minimālās algas celšanu. “Ministriem būtu jārēķinās ar to, ka minimālās algas celšana nozīmē arī papildu nodokļu maksu uzņēmējiem un papildu nākotnes izdevumus arī valsts budžetam, piemēram, bezdarbnieku un slimības pabalstu izmaksām,” tā LTRK valdes locekle.

Valdība budžeta projektu iecerējusi apstiprināt 13. oktobrī, 14. oktobrī – to iecerēts iesniegt Saeimai.

 

nodokluizmainas

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Kas gan cits vēl atliek? Atbildēt

    Neapliks taču politiķi savas lielās algas ar progresīvo ienākuma nodokli!

  2. Nosakiet taču beidzot oficiālu iztikas minimumu un nabadzības slieksni. Strādājošs cilvēks nedrīkst saņemt mazāk par šiem minimumiem. Cilvēkam ir jābūt iespējai salabot zobus, samaksāt par apkuri un nopirkt zāles, ja vajadzīgs, tad veikt arī veselībai nepieciešamu operāciju. Ja to valsts nespēj nodrošināt, tad aizbrauks projām visi, kas vien spējīgi pakustēties.

  3. “….iecerēts tāpat a/s “Latvenergo” piederošajiem Daugavas kaskādes HES piemērot dabas resursu nodokli par ūdens resursu lietošanu, kas valsts maciņam papildus dos 4,8 milj. eiro…” To taču attiecinās uz cenu, tātad- atkal valsts iedzīvotāji papildinās valsts budžetu no saviem nebūt ne biezajiem maciņiem!! Kāpēc regulāri notiek šī tautas muļķošana???

  4. Valdība tautai:”Tu vēl dzīva? Savilksim tautai ciešāk jostu un virvi “…….

  5. Latvijas konkurētspēju starptautiskajos tirgos mazina pat LTRK nepamanītais 21% PVN visiem pārtikas produktiem,kas bāzes pārtikas produktiem ir otrs augstākais pasaulē.Jo te mūs apsteidz vienīgi pārtikusī Dānija.Kaut kā neloģiski sanāk-Dienvidāfrika rupjmaizei piemēro 0% PVN likmi,bet Latvija-21%! Bet rezerves nav pat īpaši jāmeklē.Latvijai nav vajadzība uzturēt divreiz vairāk ministriju nekā Eiropas bagātākajā valstī Šveicē,vai par trijām vairāk nekā Briselē un ar katru gadu pavairot,tajās nodarbināto ierēdņu skaitu.Skat “Birokrātija nemazinās”,Ilze Šteinfelde,nra.lv,29.04.2014.To jau 2008.gadā bija sapratis premjers Ivars Godmanis,plānojot jau tuvākajā nākotnē samazināt valdību līdz 11 ministrijām (kā šodien Igaunijā),tās apvienojot, Mūsu ministrijas,diemžēl,nav ieklausījušās arī premjera Valda Dombrovska aicinājumā,pašām izlemt par parlamentāro sekretāru nepieciešamību.

  6. 10 EIRO PIRMS NODOLJU NOMAKSAS.

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+