Lai netrāpa pa galvu ķieģelis no Baltā nama fasādes 0
Turpinās Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) ēkas apdrupušās fasādes izpēte. Atbildīgo institūciju paustais liek domāt, ka plašāki remontdarbi iespējami tikai uz iestudējumiem paredzēto līdzekļu rēķina, taču veidojas arī neatbilstība starp līdzekļiem, kurus KM pārskaitījusi LNOB nomas maksas sadaļā, un līdzekļiem, kurus no LNOB kā nomas maksu saņēmis uzņēmums “Rīgas nami”.
Radusies situācija ar Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) ēku ir nepatīkams pārsteigums gan SIA “Rīgas nami”, gan Rīgas domes pārstāvjiem, atzinis “Rīgas namu” Komunikācijas nodaļas vadītājs Edgars Arnītis.
Par notikušo uzņēmums uzzinājis otrdien, 17. janvārī, iknedēļas LNOB un “Rīgas nami” pārstāvju sapulcē, bet jau trešdien Zigmars Liepiņš publicējis fotoattēlus sociālajos tīklos, komentēja Arnītis, norādot, ka pirms tam “Rīgas nami” nebija informēti par Operas fasādes kritisko stāvokli.
Ēku šajās dienās apseko gan “Rīgas namu”, gan Būvniecības valsts kontroles biroja pārstāvji, lai varētu izdarīt secinājumus par fasādes rekonstrukcijā nepieciešamajiem darbiem un investīcijām.
Operas ēkas fasādes renovācija veikta 1995. gadā pēc Kultūras ministrijas (KM) pasūtījuma un tās uzraudzībā. 1999. gadā ēka tika nodota Rīgas domes Īpašuma departamenta īpašumā, saglabājot ēkas apsaimniekošanas jautājumus LNOB pārziņā. Patlaban ēkas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu regulē līgums starp LNOB un “Rīgas nami”. LNOB saskaņā ar līgumu atbild par ēkas ekspluatāciju, avārijas situāciju likvidēšanu, investīcijām ikgadējos restaurācijas darbos, tāpat arī informē uzņēmumu “Rīgas nami” par avārijas situācijām un nepieciešamajiem darbiem.
“Rīgas namu” vārdā Arnītis informē, ka pērn līgumā pēc LNOB prasībām tika iestrādāti risinājumi ēkas atjaunošanai, paredzot palielināt nomas maksu līdz 0,98 eiro kvadrātmetrā. “Rīgas nami” apņēmās desmit gadu laikā veikt investīcijas ēkas atjaunošanā aptuveni 1,7 miljonu eiro apmērā, turklāt uzdevumus investīciju ieguldīšanai uzstāda LNOB.
“Līdz 2016. gadam “Rīgas nami” veikuši virkni investīciju, tai skaitā skatuves, terases, piebūves un citos projektos, kas principā gāja ārpus LNOB veiktās nomas maksas. No savas puses esam uzsākuši darbus pie investīciju projektiem, tai skaitā veikta tualešu telpu remonts, uzsākts projektēšanas darbs pie Lielās zāles un Kases telpu remonta,” norādīja Arnītis.
Kultūras ministrija (KM) piektdien, 20. janvārī izsūtītā paziņojumā strikti norāda, ka LNOB “ir vienīgā kultūras jomā, kuras darbības nodrošināšanai 2017. gada finansējums atgriezies “trekno gadu” apmērā”. Latvijas Nacionālās operas ēkas noma palielināta pat vairāk nekā divreiz, ko Rīgas Dome pamatojusi tieši ar ieguldījumu nepieciešamību ēkas remontdarbos.
Gan pērn, gan šogad LNOB nomas maksas sadaļā piešķirti 374 258 eiro, pauž ministrijā. “Rīgas nami” savukārt norāda, ka no LNOB pērn nomas maksā saņēmuši aptuveni 192 000 eiro, no kuriem remontiem un investīcijām novirzīti aptuveni 145 000. Tādējādi paša LNOB rīcībā steidzamiem remontdarbiem pērn būtu jābūt palikušiem aptuveni 182 000 eiro.
“Ja situācija kļūs kritiska un Rīgas Dome risinājumus ēkas vizuālo defektu novēršanai nevarēs rast, nāksies vērtēt, vai radošajiem procesiem paredzēto finansējumu nenovirzīt LNOB ēkas labošanai, jo Kultūras ministrijas rīcībā citu resursu nav,” norāda KM komunikāciju departamenta vadītāja Lita Kokale.
Patlaban notiekot darbs pie investīciju plāna izstrādes, abām pusēm regulāri tiekoties un apspriežot galvenos uzdevumus. Ēkas fasādes renovācija šajās sarunās no LNOB puses līdz šim neesot tikusi aktualizēta.
Jau ziņots, ka ierakstā sociālajā tīklā “facebook.com” LNOB direktors Zigmars Liepiņš informē, ka no LNOB ēkas sākuši krist nost ķieģeļu un apmetuma gabali, taču amatpersonas šī situācija neinteresējot.
