Mobilā versija
+1.3°C
Diāna, Dina, Dins
Piektdiena, 24. februāris, 2017
10. oktobris, 2013
Drukāt

Uldis Šmits: EP vēlēšanas partijām dod iespēju plašāk izteikties par Eiropas tēmām

Foto - LETAFoto - LETA

Taču EP vēlēšanas partijām dod iespēju, piemēram, slīpēt taktiku, uzspodrināt savu tēlu un piesaistīt jaunus atbalstītājus. (Īstā reize “latviskajām partijām” tos cītīgāk pameklēt arī mazākumtautību aprindās.) Kā arī plašāk izteikties par Eiropas tēmām un Latvijas gadījumā pats galvenais – runāt atklātāku valodu. No tā lielā mērā būs atkarīgs, vai par vēlēšanām ieinteresēsies arī vēlētāji. Bet arī viņi varētu izmantot laiku līdz EP un vēlāk Saeimas vēlēšanām, lai tiktu skaidrībā par to vai citu būtisku jautājumu.

Piemēram, kāpēc Eiropas lielvalstīs pietiek ar vienu labējo partiju, kas ir ietekmīga un konkurētspējīga, bet mazajai Latvijai, izrādās, ir nepieciešamas vairākas, kuras konkurē savā starpā. Parasti par vienu un to pašu vēlētāju daļu. Tiesa, visās Rietumeiropas lielajās partijās pastāv domu strāvojumi un novirzieni, iekšējas diskusijas un sīva sāncensība. Taču tas palīdz izstrādāt kopējo politisko līniju un izraudzīties vadītājus. Var vaicāt, kāpēc tā nenotiek Latvijā vai pareizāk – kāpēc Latvijā gandrīz katram ekonomiskajam grupējumam vajadzīga partija? Bet diez vai sagaidīsim īsti godīgas atbildes no politiķiem. Viņiem, starp citu, varētu noderēt vairākas tēzes, kuras izskanēja partijā pārtopošās biedrības “Latvijas attīstībai” forumā “Kāpēc nācijām izdodas?”, kur pats Einars Repše uzsvēra, ka svarīgi ir mācīties no citu sekmīgajiem piemēriem un tikpat svarīga ir sadarbība, ka jāmācās arī politiķiem un ka mūsu ilgtermiņa nacionālās attīstības plānam jābūt “fundamentālam, pārdomātam un vienkāršam”. Vienīgi jāšaubās, vai tik vērienīgu pasākumu, kura konkrēto saturu mēs gan pagaidām nezinām, ir iespējams īstenot samudžinātā politiskā vidē ar partiju spektru, kas stipri maz līdzinās kaut kam pārdomātam un vēl jo mazāk “fundamentālam”.

Gluži aiz taktiskiem apsvērumiem un varbūt izmēģinājuma kārtā Eiropas Parlamenta vēlēšanās būtu parocīgi vienoties, piemēram, tiem politiskajiem spēkiem, kuru izvirzītie kandidāti vēlēsies iekļauties EP labējā Tautas partijas grupā, kurai ir izredzes saglabāt savas vadošās pozīcijas un kura līdz šim bijusi baltiešiem vispretimnākošākā. Šā gada sākumā Eiropas Komisija aicināja partiju vadītājus pirms vēlēšanām skaidri norādīt, ar kuru EP politisko grupu partija ir vai būs saistīta un ko tā grib redzēt Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amatā. Pilsoņiem vismaz būtu pie kā pieķerties, izdarot izvēli. Bet, kas attiecas uz politiķiem, tad kaismīgs strīds, ja tā drīkst teikt, Eiropas nākotnes sakarā izvērties vien par to, kam – valdībai vai Saeimai – jāizvirza eirokomisārs no Latvijas. Un aiz šā jautājuma par procedūru, ko pavada skaistas frāzes par Latvijas demokrātiskajiem ideāliem, protams, patiesībā atkal notiek parastā, kā sacījis premjers Dombrovskis, “politiskā ņemšanās” par biezu portfeli. Citur vairāk apspriež Eiropas Komisijas lomu un darba saturu… To, ka portfeļi un nauda ir mūsu politisko aprindu dienišķās rūpes, nebūtu ko pārmest, bet slikti, ja tās ir gandrīz vienīgās.

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Meteņdienas tirdziņš

Šīs nedēļas nogalē daudzviet tiek svinēti Meteņi un rīkoti Meteņdienas tirdziņi. Meteņi ir seni latviešu pavasara gaidīšanas svētki. Līvu apdzīvotajos novados un Rīgā šie svētki tika saukti par vastlāvjiem. Lietuvieši to sauc par “užgavenes”, igauņi par “vastlapäev”. Krieviem un citām ortodoksās kristietības tautām šie svētki pazīstami kā masļeņica. Citur Eiropā un Amerikā šie svētki sakrīt ar karnevālu laiku un tiek dēvēti par “trekno otrdienu” vai “pankūku dienu”. Tradicionālie svētku ēdieni Meteņos bija cūkas galva un plāceņi. Apaļie plāceņi un pankūkas daudzām tautām ir kā saules simbols, jo šajos svētkos cilvēki sveic sauli pēc ziemas.

Kā jūs rīkotos, ja Latvija piedzīvotu militāru uzbrukumu?
Gunārs Nāgels: Matemātika vai Математика (8)Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā. To pārliecinoši apliecinājām ar referendumu 2012. gadā. Mūsu valodas “izredzēto vietu” apliecina šī gada sākuma ažiotāža
Draugiem Facebook Twitter Google+