×
Mobilā versija
+5.9°C
Mirta, Ziedīte
Piektdiena, 20. aprīlis, 2018
10. februāris, 2018
Drukāt

“Lai olimpiešiem izdodas!” (1)

foto: AP/LETAfoto: AP/LETA

Andris un Juris Šici.

Daiga Matroze, Cesvaines pils muzeja vadītāja:
“Par Latvijas olimpiešiem īkšķi jātur katram iedzīvotājam, īpaši tagad, kad gaidām Latvijas simtgadi. Viena lieta ir dzīvošana līdzi sportistiem un mūsu cerības uz panākumiem, otra – ka mūsu domām ir liels spēks, kas noteikti palīdzēs iemīļotajiem sportistiem. Man pašai – un citiem Cesvaines līdzjutējiem arī! – ir īpašs iemesls turēt īkšķus par distanču slēpotāju Induli Bikši, jo viņš ir no Madonas puses, radu vidū ir arī cesvainieši. Turklāt Cesvaines sporta dzīvei ir pacēlums, jo pagājušā gada beigās ekspluatācijā nodeva mūsu jauno sporta zāli.”

Edgars Lamba, Jēkabpils sporta skolas direktors:
“Mēs jau tagad turam īkšķus, lai gan ziemas olimpisko spēļu atklāšanas parāde Dienvidkorejas pilsētā Phjončhanā tikai piektdien. Mūsu vēlējums īss – lai olimpiešiem izdodas! Mēs, jēkabpilieši, vispirms panākumus vēlam bobslejistiem, jo mūsu pilsētā dzīvo un strādā bijušais Sanda Prūša ekipāžas dalībnieks Egils Bojārs, kurš 1998. gadā Nagano bobsleja četriniekos ieguva sesto vietu. Savukārt 1988. gadā Kalgari Juris Jaudzems no Jēkabpils šajā pašā disciplīnā izcīnīja piekto vietu. Tāpēc saprotams, kāpēc tagad mums tik liela interese par Oskara Melbārža un Oskara Ķibermaņa četriniekiem. Man personiski līdzjušanai vēl senāks iemesls, jo savā laikā ilgus gadus trenējos kopā ar Zinti Ekmani un Jāni Ķipuru, kuri vēlāk – 1984. gadā Sarajevā un 1988. gadā Kalgari – ieguva olimpiskās medaļas un pasaules slavu.”

Arvīds Lācis, pensionēts elektriķis Talsos:
“Jā, jā, jā, mūsu ģimenē īkšķus turēsim! Mani četri mazdēli būs vislielākie līdzjutēji. Īpaši sekosim skeletonistu Martina Dukura un Tomasa Dukura, kamaniņu braucēju Andra un Jura Šicu, biatlonista Andreja Rastorgujeva, ātrslidotāja Haralda Silova un bobslejistu četrinieku startiem. Protams, dzīvosim līdzi arī mūsu distanču slēpotājiem un kalnu slēpotājiem, daiļslidotājiem un citiem sportistiem. Būs ļoti interesanti, jo konkurence taču liela.”

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Likumprojekts “LELB – vienīgie īstie luterāņi”

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. Likumprojektu sagatavojusi LELB Tiesību komisija un apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsušies pie 12. Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu.

Taču Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pauž uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Likumprojekts esot izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+