Lai pārbaudītu nošautās cara ģimenes DNS, ekshumēs Aleksandra III mirstīgās atliekas 0
Ekshumēs Krievijas cara Aleksandra III mirstīgās atliekas, lai veiktu ģenētisko ekspertīzi un apstiprinātu revolūcijas laikā nošautā Nikolaja II, carēviča Aleksandra un citu Romanovu ģimenes locekļu personību, raksta Gazeta.ru.
Portāls norāda – jau esošo datu pietiek, lai nebūtu iemesla apšaubīt nonāvētās cara ģimenes locekļu personības, ģenētiskā analīze turklāt veikta pat vairākos posmos, jau sākot ar 19991. gadu, kad Jekaterinburgas pievārtē atrada deviņu cilvēku mirstīgās atliekas.
Ārzemēs veiktās ekspertīzes apstiprināja, ka patiešām atrasti Nikolaja II, viņa sievas Aleksandras Fjodorovnas, meitu Olgas, Tatjanas un Anastasijas kauli. Tāpat tika identificētas galma ārsta Jegēnija Botkina, kalpones Annas Demidovas, pavāra Ivana Haritonova un sulaiņa Alekseja Truppa mirstīgās atliekas.
No komendanta Jurovska piezīmēm – tieši viņš vadīja cara ģimenes eksekūciju – kļuva zināms, ka carēviča un ceturtās cara meitas līķi apbedīti atsevišķā kapavietā. To izdevās atrast tikai 2007. gadā, aptuveni 70 metru attālumā no pārējiem cara ģimenes locekļiem.
Pētījumu rezultāti tika publicēti autoritatīvā zinātniskā izdevumā “PNAS”, un ekspertīzes laikā tika izmantoti ne tikai visu atrasto un arī tobrīd vēl dzīvo cara ģimenes piederīgo asins paraugi, bet arī paša Nikolaja II asins paraugs, kas iegūts no Ermitāžā glabāta cara krekla – asinis uz krekla bija nonākušas pēc atentāta, kas Nikolajs, tobrīd vēl tikai troņmantnieks būdams, 1891. gadā devās vizītē uz Japānu.
Taču septembrī Krievijas Izmeklēšanas komiteja atjaunoja izmeklēšanu cara ģimenes nāves lietā. Izrādās: to pieprasa Krievijas pareizticīgā baznīca, kura nav atzinusi, ka pārapbedīta patiešām cara ģimene: 1998. gadā viņi pārapbedīti, izmantojot formulu, kuru parasti lieto nezināmu personu apbedīšanai.
Baznīcas piekrišana nepieciešama tādēļ, ka 1981. gadā Krievijas pareizticīgā baznīca ārpus valsts pasludināja cara ģimeni par mocekļiem, bet 2000. gadā viņus kanonizēja Krievijas pareizticīgā baznīca. Līdz ar to Romanovu ģimenes mirstīgās atliekas uzskatāmas par svētajām relikvijām.
Baznīca uzstāj, ka atrasto nogalināto DNS jāsalīdzina ar Aleksandra III DNS, jo ir skaidri zināms, ka viņa kapavieta nekad nav tikusi atvērta, līdz ar to nav iespēju viltot pierādījumus. Taču izmeklētāji uzskata – baznīca pati saprot, ka iepriekšējā ekspertīzē tai būtu bijis jāpiedalās aktīvāk, bet nevēlas izrādīt, ka tās augsti pārstāvji varētu kļūdīties, tādēļ izvirza jaunas prasības.
