Foto – LETA

Pašvaldības sašutušas par nevienlīdzīgu finansējuma sadali ceļiem 3

Kā pašvaldības vērtē paredzēto nevienlīdzīgo finansējuma sadalījumu valsts un pašvaldību autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai?

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Valsts ceļiem paredzēto finansējumu nākamgad paredzēts palielināt par 12,3 procentiem, bet pašvaldību ceļiem – samazināt par 11,5 procentiem. Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) rosina novērst disproporciju. Kāds stāvoklis novados, jautāju pašvaldību vadītājiem.

Aivars Sokolovskis,
 Alsungas novada domes priekšsēdētājs:
 “Ar šādu finansējuma sadalījumu var iegūt tikai tie novadi, kuros valsts ceļi ir neizbraucami un steigšus nepieciešamie remonti prasa lielus līdzekļus. Mūsu novadā valsts ceļi salīdzinājumā ar pašvaldību ceļiem ir sakārtoti diezgan labi. Tas nozīmē, ka sadalījumam vajadzētu būt pretējam – valsts ceļiem finansējumu varētu samazināt, bet pašvaldības ceļiem – palielināt. Paredzēts otrādi, tātad Alsungas novads būs zaudējis. Bet mums taču ir 96 kilometri pašvaldības ceļu! Lai labāk tiktu galā ar remontiem un uzturēšanu, esam iegādājušies savu ceļu tehniku – greideru un traktoru ar piekabi. Kur vajag, vedam granti. Protams, ērtāk būtu, ja varētu izmantot firmu pakalpojumus, bet tad tas iznāktu dārgāk. Turklāt nebūtu garantijas, ka kvalitāte mūs apmierinātu. Tā nu kaut kā sitamies. Protams, ka atbalstām LPS rosinājumu pārskatīt paredzēto finansējuma sadalījumu, lai panāktu līdzvērtīgu pieaugumu.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Ainārs 
Mežulis,
 Smiltenes novada domes priekšsēdētājs:
 “Kategoriski iebilstam pret paredzēto nevienlīdzību! Mums ir liela teritorija – pilsēta un astoņi pagasti. Protams, ka valsts naudas mums jau tā nepietiek, tāpēc, lai kaut cik uzturētu pašvaldības ceļus, liekam klāt savus līdzekļus. Un še tev – samazinājums par 11,5 procentiem! Labi, es saprotu, ka valsts ceļiem vajag. Piemēram, ceļš no Bērzkroga līdz Cēsu pagriezienam ir sabrucis, tur ir iebrauktas rises un izsistas bedres, ielāps uz ielāpa. Tas, protams, galīgi neatbilst A klasei. Bet arī pašvaldības ceļi nekādi neatbilst mūsdienu prasībām. Turklāt runa ir ne tikai par remontiem, bet arī uzturēšanu, ieskaitot sniega tīrīšanu. Laukos ar valsts ceļu tīrīšanu nesteidzas, bet mums bērni uz skolu jāved katru dienu. Kā tad darīsim – savu posmu notīrīsim, bet valsts ceļa posmu – ne? Bet tad jau bērni netiks uz mācībām. Tīrām gan vienu, gan otru. Labi, iepriekšējā ziemā sniega tikpat kā nebija, bet šoziem tas var būt virs normas. Un mums jātiek galā.”

Māris Justs,
 Varakļānu novada domes priekšsēdētājs:
 “Pašvaldības ceļiem naudas mums ir kritiski maz, bet mums paredz samazinājumu. To nedrīkst pieļaut! Lauksaimnieki ar lielo tehniku ceļmalu apauguma dēļ vairs nevar izbraukt, ko viņiem darīt – pa gaisu lidot? Cik ilgi putinās laukus? Iedzīvotāji nespēj saprast, kā tas var būt – jau tā ir slikti ar lauku ceļu uzturēšanu, bet finansējumu vēl samazina! Mūsu bēdu stāsts būtu vēl lielāks, ja mēs paši ceļu vajadzībām nedrupinātu dolomīta akmeņus un no pašvaldības budžeta neliktu klāt valsts naudai.”