Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
21. jūnijs, 2016
Drukāt

Kā Latvijai panākt ekonomikas izrāvienu? “LA” aptauja (7)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Bijušajiem ekonomikas ministriem jautāju, kā iekustināt Latviju straujākai tautsaimniecības attīstībai.

 

Ojārs Kehris: “Ekonomiskā attīstība pēdējos gados stagnē. Virzība galvenokārt notiek vien ārēja spiediena ietekmē vai skandālu izraisīta. Esam pazaudējuši 90. gadu centienus tiekties uz pasaules labākajiem standartiem. Grimstam apmierinājumā par to, ka neesam paši sliktākie Eiropas Savienībā, neņemot vērā, ka dinamiskākā ekonomiskā attīstība norit ārpus ES. Latvijā netrūkst kvalitatīvu ideju un priekšlikumu par valsts attīstības prioritātēm. Tomēr gadiem uz priekšu nevirzās strukturālās reformas izglītībā, veselības aprūpē, reģionālajā attīstībā, ēnu ekonomikas un korupcijas mazināšanā. Pietrūkst lielāka mēroga domāšanas, līderības un stratēģiskas virzības.”

 

Daniels Pavļuts: “Latvijas pēdējo divdesmit gadu ekonomikas attīstība vairākkārt bijusi ķīlniece šauru grupu interesēm. Kopš globālās finanšu krīzes bremzējošo ietekmi ir ieguvuši maksātnespējas administratori un tiesu varas mazspēja. Ja tiksim galā ar korupciju un aktīvu piesavināšanos maksātnespējas lietās un ja tiesu padarīsim ātrāku un attīrīsim no “brālēnu būšanas”, Latvijā ļoti strauji būs jūtams investīciju pieaugums un līdz ar to arī ekonomiskais uzplaukums. Citu problemātisku jautājumu, piemēram, demogrāfijas, darbaspēka pieejamības un izglītības uzlabošana ir ilgtermiņa darbības, no kurām nebūs jēgas, ja ārzemju un pašmāju investori Latvijā pamatoti baidīsies par savas naudas drošību. Latvijas ekonomika spēj strauji attīstīties, bet tam ir nepieciešams būtisks globālo investīciju pieplūdums. Tās nes sev līdzi ne tikai naudu, bet arī piekļuvi starptautiskajiem tirgiem, zināšanām un labākai korporatīvajai pārvaldībai.”

 

Vjačeslavs Dombrovskis: “Nepieciešams mērķtiecīgs darbs pie konkrētām lietām. Tāds, kādu dara, piemēram, lietuvieši. Viņi cenšas pārliecināt ķīniešus, lai Lietuvā tiktu izveidotas Jaunā Zīda ceļa loģistikas bāzes un lai ķīnieši daļu savu preču ražotu Lietuvā, nevis Baltkrievijā. Bet Latvija tikmēr tikai skandina visai tukšus lozungus. Mūsu valstī privātais sektors milzīgu enerģiju tērē, lai izdomātu, kā izvairīties no nodokļu nomaksas. Taču valstij jābūt ieinteresētai, lai viņi šo enerģiju veltītu jaunu produktu radīšanai. Līdz ar to būtu jāveido atbilstoša vide. Ir jāstrādā pie uzņēmumiem draudzīgākas nodokļu sistēmas. Īpaši jādomā par tiem, kas spēj radīt produktus vai pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību un lielu eksportspēju, lai viņiem nerastos vēlme pārcelt savus uzņēmumus prom no Latvijas.”

 

Krišjānis Kariņš: “Attīstībai un izaugsmei ir nepieciešamas investīcijas. Paredzama uzņēmējdarbības vide ir pamatu pamats investīciju ieplūšanai jebkurā mūsu ekonomikas jomā. Tāpēc mūsu nodokļu politikai ir jābūt pārdomātai. Nemitīgas nodokļu izmaiņas šo stabilitāti grauj. Tāpat kā ilgstošā nespēja sakārtot tiesu sistēmu un vilcināšanās ierobežot maksātnespējas administratoru patvaļu. Lai pelnītu, ir jāiegulda. Veiksmīgās valstis iegulda izglītības sistēmā un izpētē. Mums jāseko šim piemēram.”

 

Guntars Krasts: “Ir jārada uzņēmējdarbībai labvēlīgi apstākļi. Tas ir vienīgais veids, kā panākt pašmāju un ārvalstu investīciju ieplūšanu. Savukārt tam ir nepieciešama pārvaldes reforma visos valsts un pašvaldību līmeņos. Viens no reformas elementiem ir nodrošināt tādu pārvaldē strādājošo skaitu, kas ir samērīgs ar tautsaimniecībā nodarbināto skaitu. Tāpat jāuzlabo tiesu sistēma un nodokļu iekasēšana. Kā arī – jāapdomā ES fondu izmantojums, jo šajā ziņā mēs aizvien vairāk tuvojamies Grieķijas rīcībai. Hronisks vājums pastāv izglītībā un zinātnē. Tās ir jātuvina reālajai dzīvei. Visbeidzot – mums jāizveido resursus taupošas valsts modelis – šajā ziņā esam vienā no pēdējām vietām ES.”

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. PAR STŪRAKMEŅIEM Atbildēt

    Ķā sistēmas stūrakmens bija domāts progresīvais ienākuma nodoklis.Fundēto ienākumu stingrākai aplikšanai ieveda reālus nodokļus un kapitāla nodokļus,bet darba algām piešķīra atvieglojumus,apliekot ar nodokli tikai 60% no saņemtās algas.
    Ar 1928.gada 28.jūnija papildinājumiem neapliekamā summa paaugstināta no Ls.1300 līdz Ls.2000.Ienākumi no nodarbošanās ar lauksaimniecību,lopkopību,zvejniecību,zivkopību,putnkopību,biškopību,sakņkopību,dārzkopību un pļavkopību uz laukiem un ienākumi no lauku un pilsētu nekustamās mantas,ja tās izmantošanai ir lauksaimniecības vai tās blakus nozaru raksturs,atsvabināmi no ienākuma nodokļa.”
    Skat.”Latvija desmit gados.Latvijas valsts nodibināšanas un viņas pirmo desmit gadu darbības vēsture”.
    Jubilejas komitejas izdevums.Rīgā,1928.gada 18.novembris.
    Jo”Visļaunākais ir tas,ka Latvijas izveidotā nodokļu sistēma nevis atalgo darbu un atbalsta radošu uzņēmējdarbību,bet gan,būdama viena no regresīvākajām visā Ziemeļu puslodē,uzmundrina spekulatīvas peļņas meklētājus.Smagi vienotas likmes nodokļi,kas jāmaksā darba devējiem un ņēmējiem,komplektā ar spekulāciju un “burbuļekonomikas” peļņu veicinošu faktu,ka ar kaut cik jūtamiem nodokļiem nav aplikts īpašums,Latvijas ekonomikai sasējuši rokas,praktiski izslēdzot iespēju sacensties ar Rietumeiropas kaimiņiem (un tātad arī pievienoties to pulkam) kā reāliem tirdzniecības un investīciju partneriem.”
    Skat.Maikls Hadsons un Džefrijs Somerss””Kā tas notika un ko darīt”,Rīgas laiks,Jūlijs 2009.www.rigaslaiks.lv/Raksts.aspx?Year=2000&month=7&article=2

  2. Es neesot sapratis īsto raksta mērķi. Esot runa par valsts izaugsmes stūrakmeņiem un tie esot: izbeigt korupciju valsts struktūrās, vairāk rūpēties par ģimenēm, izglītību, biznesa partneriem, utt. Enerģētika esot tikai sīka, lokāla epizode valsts attīstībā! Šie uzskaitītie “stūrakmeņi” man ļoti atgādināja aizgājušo padomju laiku tēzes no Brežņeva referātiem kompartijas saietos, kurās arī tika nosprausti “pareizie” mērķi un uzskaitīti galvenie uzdevumi, kā tiks reanimēta toreizējā brūkošā ekonomiskā sistēma. Mērķi
    bija pareizie, tikai rezultātu nebija! Enerģētika ir valsts attīstības dzinējspēks, tās asinis un tas kas saka, ka tā ir sīka vienība ir vai nu muļķis, vai valsts nelabvēlis. Panākt sev lielāku patstāvību enerģētikā
    nozīmē atrisināt arī daudzas citas problēmas, tajā skaitā, Krievijai pārskaitītos simtus miljonu USD ieguldīt un izmantot valsts attīstībai pašu mājās. Tev ir visai grūti saprast, ka lai nodrošinātu daudzās vajadzības, vispirms ir vajadzīga nauda, bet budžetā to var pavairot vienīgi attīstot ražošanu un nodrošinot enerģētisko patstāvību valstī.

    • Pirmkārt, kļūdīties var ne tikai muļķi. Tieši muļķu meklēšana ir mūsu lielākais PSRS mantojums. Otrkart, ne jau tas ir slikti, ka mēs kādam maksājam par enerģijas piegādi – slikti ir tas, ka korumpētie ieredņi noslēdz tādus līgumus, kas dod iespēju piegādātājam manipulēt ar mūsu valsti desmitiem gadu gājienā. Pēdējā jusu teikumā es pieliktu punktu pēc vārdiem “attīstot ražošanu”. Pirmkārt enerģija arī ir ražošanas produkts un otrkārt tai nebūt nav nekāda specifiska loma. Specifiska viņa kļuva pateicoties mūsu politiķu alkātībai.

  3. Kaut cik sakarīgs redzējums ir vienīgi G. Krastam, pārējie tikai pļāpā. Ir jābeidz muldēt, ka mūs glābs vienīgi investīcijas jeb sveša nauda. Svešais ieguldīs savu naudu, lai iegūtu sev peļņu, bet ne jau lai kaut ko te baigi attīstītu. Mēs viņam esam tikai lētais darbaspēks. Nauda ir mums pašiem( gan Eiropas fondi, gan bagāti cilvēki un vietējās firmas), vajag tikai to visu valstij saprātīgi likt lietā. Cilvēka prāts un zināšanas – lūk, tie ir galvenie valsts attīstības virzītāji 21. gs. Zinātnei ir jākalpo praktiskiem mērķiem valsts attīstībai, nevis jānodarbojas vienīgi ar sevis un birokrātijas uzturēšanu, vai naudas tērēšanu maznozīmīgiem pētījumiem. Pietrūkst gudru un radošu prātu valdībā, kas visu to izvētī. Mums ir pietiekoši atjaunojamo enerģētikas resursu (meži, kūdra, neizmantotā l/s zeme), lai pilnībā nodrošinātu sevi ar enerģiju un siltumu ziemā, bet nav kas nosaka prioritātes zinātnei šinī jomā un liek pētniekus pie darba. Tā vietā labāk maksājam 450 miljonus USD Krievijai par dabas gāzi gadā!
    No vāciešiem aizgūstam un uztaisām lielus biogāzes monstrus miljoniem eiro vērtībā, bet neprotam
    iegūt biogāzi vidēji lielās un mazās saimniecībās, kuras mums valstī ir pārsvarā. Nelielas biogāzes ražotnes lielā mērā atrisinātu daudzas enerģētikas problēmas gan pilsētā, gan laukos un starp citu, pasaulē pie tā intensīvi strādā. Bet mums vajag visu gatavu un vēl kādu, kurš ar pirkstu parāda, kas un kā jādara. Vecā politiķu paaudze un speciālisti ir apauguši ar rutīnu un ir mazspējīgi radoši domāt , tāpēc ir jānāk jaunai politiķu un valsts vadītāju paaudzei. Tikai tad var cerēt uz reālu valsts attīstību.

    • Šķiet, ka Andris bišķi nepareizi sapratis raksta mērķi, proti, runa iet ne par to, kurš skaistāk pateiks. Runa iet par mūsu valsts izaugsmes stūrakmeņiem. Nav obligāti tos visus arī publicēt. Pasaulē nebūt ne “starp citu” strādā pie atjaunojamās enerģijas un tomēr ne jau tas ir pamats valsts attīstībā. Tā ir viena maziņa, lokāla epizode. Daudz būtiskāk ir vienreiz beigt ar korupciju valsts struktūrās kas ietekmē visu, ne tikai ar to plātīties un ziņot ES par izpildīto. Vairāk uzmanības vēltīt izglītībai un zinātnei. Vairāk rūpēties par ģimenēm un mamiņām. Izveidot stimulējošu nodokļu sistēmu. Reāli meklēt biznespartnerus visā pasaulē. Maziat Krievijas īpatnsvaru mūsu ražošanā, vispār ekonomikā, finansēs un kultūrā. Sen jau jāatsakās no sapņiem par Krieviju, kā izdevīgu partneri un jābeidz ar to ņemties informācijas līdzekļos un valdības līmenī. Visas mūsu neveiksmes un atpaliecība vēsturiski nāk no turienes un to ir skaidri jāsaprot. Krieviju var izmantot tikai tad, kad viņai ir pilnīgi skaidrs ka iztiks arī bez viņas.

  4. Ir divas iespējas panākt ekonomisko izaugsmi, proti, realistiska un fantastiska. Tās raksturojās sekojoši. Realistiskā – atlidos uz Latviju citplanētieši un attīstīs mums ekonomiku. Fantastiskā – mūsu valsts ekonomikas izaugsmi panāks Kučinska valdība.

  5. Vispirms ir jāatgūst cilvēku ticība savai valstij un valdībai. Visi bijušie un šodien pie varas esošie ir pilnībā norakstāmi kā varas pārstāvji. Ir jāveic kardinālas nodokļu un politiskās reformas, lai cilvēki tiešām redzētu un iustu, ka kautkas ir mainījies.

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Nauda jāatstrādā

“Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” par 2,1 miljoniem eiro plāno īstenot projektu “Āfrikas savanna”. Rīgas pašvaldības nākamā gada budžeta projektā “Āfrikas savannai” paredzēti 1,125 miljoni eiro, bet Saeima, apstiprinot nākamā gada budžetu, tā saukto deputātu kvotu ietvaros šim projektam piešķīra 400 000 eiro. Zooloģiskajā dārzā tiks izbūvētas mītnes, āra pastaigu laukumi. Būvprojekts paredz veidot jauktu ekspozīciju, kurā apmeklētājiem vienlaikus tiktu rādītas žirafes, zebras, antilopes, surikāti un degunragputni, kā arī iekļauta huzārpērtiķu sala. Āfrikas savannas ekspozīcija iecerēta aptuveni 3000 kvadrātmetru platībā.

Egils Līcītis: Tumsa zūd, ja "Delna" slēdz gaismu (2)Ja "Delna" būtu ar garāku pastāvēšanas vēsturi, to noteikti uzaicinātu pie Daugavas rakšanas un upes gultnes maģistrālās līnijas vilkšanas.
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (5)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Vai jums nācies saskarties ar nelojāliem pedagogiem?
Draugiem Facebook Twitter Google+