Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: SHUTTERSTOCK

Kā Latvijai panākt ekonomikas izrāvienu? “LA” aptauja 7

Bijušajiem ekonomikas ministriem jautāju, kā iekustināt Latviju straujākai tautsaimniecības attīstībai.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Lasīt citas ziņas

Ojārs Kehris: “Ekonomiskā attīstība pēdējos gados stagnē. Virzība galvenokārt notiek vien ārēja spiediena ietekmē vai skandālu izraisīta. Esam pazaudējuši 90. gadu centienus tiekties uz pasaules labākajiem standartiem. Grimstam apmierinājumā par to, ka neesam paši sliktākie Eiropas Savienībā, neņemot vērā, ka dinamiskākā ekonomiskā attīstība norit ārpus ES. Latvijā netrūkst kvalitatīvu ideju un priekšlikumu par valsts attīstības prioritātēm. Tomēr gadiem uz priekšu nevirzās strukturālās reformas izglītībā, veselības aprūpē, reģionālajā attīstībā, ēnu ekonomikas un korupcijas mazināšanā. Pietrūkst lielāka mēroga domāšanas, līderības un stratēģiskas virzības.”

Daniels Pavļuts: “Latvijas pēdējo divdesmit gadu ekonomikas attīstība vairākkārt bijusi ķīlniece šauru grupu interesēm. Kopš globālās finanšu krīzes bremzējošo ietekmi ir ieguvuši maksātnespējas administratori un tiesu varas mazspēja. Ja tiksim galā ar korupciju un aktīvu piesavināšanos maksātnespējas lietās un ja tiesu padarīsim ātrāku un attīrīsim no “brālēnu būšanas”, Latvijā ļoti strauji būs jūtams investīciju pieaugums un līdz ar to arī ekonomiskais uzplaukums. Citu problemātisku jautājumu, piemēram, demogrāfijas, darbaspēka pieejamības un izglītības uzlabošana ir ilgtermiņa darbības, no kurām nebūs jēgas, ja ārzemju un pašmāju investori Latvijā pamatoti baidīsies par savas naudas drošību. Latvijas ekonomika spēj strauji attīstīties, bet tam ir nepieciešams būtisks globālo investīciju pieplūdums. Tās nes sev līdzi ne tikai naudu, bet arī piekļuvi starptautiskajiem tirgiem, zināšanām un labākai korporatīvajai pārvaldībai.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Vjačeslavs Dombrovskis: “Nepieciešams mērķtiecīgs darbs pie konkrētām lietām. Tāds, kādu dara, piemēram, lietuvieši. Viņi cenšas pārliecināt ķīniešus, lai Lietuvā tiktu izveidotas Jaunā Zīda ceļa loģistikas bāzes un lai ķīnieši daļu savu preču ražotu Lietuvā, nevis Baltkrievijā. Bet Latvija tikmēr tikai skandina visai tukšus lozungus. Mūsu valstī privātais sektors milzīgu enerģiju tērē, lai izdomātu, kā izvairīties no nodokļu nomaksas. Taču valstij jābūt ieinteresētai, lai viņi šo enerģiju veltītu jaunu produktu radīšanai. Līdz ar to būtu jāveido atbilstoša vide. Ir jāstrādā pie uzņēmumiem draudzīgākas nodokļu sistēmas. Īpaši jādomā par tiem, kas spēj radīt produktus vai pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību un lielu eksportspēju, lai viņiem nerastos vēlme pārcelt savus uzņēmumus prom no Latvijas.”

Krišjānis Kariņš: “Attīstībai un izaugsmei ir nepieciešamas investīcijas. Paredzama uzņēmējdarbības vide ir pamatu pamats investīciju ieplūšanai jebkurā mūsu ekonomikas jomā. Tāpēc mūsu nodokļu politikai ir jābūt pārdomātai. Nemitīgas nodokļu izmaiņas šo stabilitāti grauj. Tāpat kā ilgstošā nespēja sakārtot tiesu sistēmu un vilcināšanās ierobežot maksātnespējas administratoru patvaļu. Lai pelnītu, ir jāiegulda. Veiksmīgās valstis iegulda izglītības sistēmā un izpētē. Mums jāseko šim piemēram.”

Guntars Krasts: “Ir jārada uzņēmējdarbībai labvēlīgi apstākļi. Tas ir vienīgais veids, kā panākt pašmāju un ārvalstu investīciju ieplūšanu. Savukārt tam ir nepieciešama pārvaldes reforma visos valsts un pašvaldību līmeņos. Viens no reformas elementiem ir nodrošināt tādu pārvaldē strādājošo skaitu, kas ir samērīgs ar tautsaimniecībā nodarbināto skaitu. Tāpat jāuzlabo tiesu sistēma un nodokļu iekasēšana. Kā arī – jāapdomā ES fondu izmantojums, jo šajā ziņā mēs aizvien vairāk tuvojamies Grieķijas rīcībai. Hronisks vājums pastāv izglītībā un zinātnē. Tās ir jātuvina reālajai dzīvei. Visbeidzot – mums jāizveido resursus taupošas valsts modelis – šajā ziņā esam vienā no pēdējām vietām ES.”