Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
27. marts, 2013
Drukāt

Lai pie pieminekļa būtu kārtība, grib grozīt likumu

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Jaunnedēļ valdošās partijas apņēmušās sākt darbu pie likumu grozījumiem, kas nākotnē izslēgtu tādus jandāliņus pie Brīvības pieminekļa, kādu piedzīvojām 16. martā.

 

Uzreiz pēc Lieldienām, kad Saeimas deputāti atgriezīsies ikdienas darba ritmā, Nacionālā apvienība (NA) un Reformu partija (RP) iecerējušas tikties, lai apspriestu iespējamos risinājumus. Tieši abas šīs partijas rosinājušas nepieciešamību pēc šādiem labojumiem.

NA piedāvās grozījumus Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu likumā, precizējot to, kādi pasākumi vispār pieļaujami pie Brīvības pieminekļa. “Lai neizveidotos situācija, ka pie pieminekļa visas dienas garumā pieteikti kāda “nepilsoņu kongresa” vai “antifašistu” pasākumi un leģionāru organizācijām nemaz neļauj nolikt ziedus,” paskaidroja NA pārstāvis Raivis Dzintars.

Tāpat plānots, ka pasākumu norise būs jāsaskaņo ne tikai Rīgas domē kā pašlaik, bet arī vēl kādā institūcijā, piemēram, kādā no Kultūras ministrijas padotības iestādēm vai īpaši izveidotā padomē. Tādā veidā nacionāļi cer novērst situāciju, ka pašvaldība sev netīkamus pasākumus aizliedz politisku iemeslu dēļ.

Savukārt RP jau piedāvājusi pilnveidot likumu “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”. Partijas Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks un Iekšlietu ministrijas (IeM) parlamentārais sekretārs Edmunds Demiters vakar Latvijas radioraidījumā “Krustpunktā” pauda cerību, ka Rīgas pašvaldība izdarīs secinājumus pēc šā gada 16. marta notikumiem pie Brīvības pieminekļa. “Atsevišķām cilvēku grupām ir vēlme publiski izraisīt konfliktus un tādā veidā pievērst sev sabiedrības uzmanību. Tiklīdz likumīgi atņemsim tām šo iespēju, izčākstēs arī vēlme traucēt sabiedrisko kārtību,” pārliecināts Demiters. Viņaprāt, līdzīgas konfliktsituācijas ļaus novērst grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”, kuri pēc Iekšlietu ministrijas un RP iniciatīvas tagad tiek virzīti apstiprināšanai Ministru kabinetā. Grozījumu būtiskākie punkti paredz, ka policija turpmāk ne vien dos atzinumu pašvaldībai par nekārtību draudiem pasākuma laikā, bet arī norādīs apdraudējuma novēršanas iespējas. Turklāt grozījumos precizēta kārtība, kādā pašvaldība var noteikt ierobežojumus pieteiktiem pasākumiem. Šie IeM sagatavotie grozījumi tika izsludināti valsts sekretāru sanāksmē jau pagājušovasar, taču to turpmāka saskaņošana ievilkusies. Tagad koalīcija vienojusies tos saskaņot divu nedēļu laikā un iesniegt Saeimai.

“Protams, Saeima tos nepaspēs pieņemt līdz nākamajam sabiedrībā pretrunīgi vērtētajam masu pasākumam, proti, uzvaras svinībām 9. maijā pie Uzvaras pieminekļa. Taču Rīgas dome, ņemot vērā 16. marta pieredzi, cerams, daudz rūpīgāk izvērtēs policijas norādītos iespējamos riskus, un es ceru, ka šī pieredze tiks ņemta vērā,” teica Demiters.

Partiju vidū esot apņemšanās pie vienota risinājuma nonākt divu mēnešu laikā, kas daļēji sakristu ar nacionāļu doto trīs mēnešu pārbaudes laiku iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim (RP).

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+