Mobilā versija
Brīdinājums +0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
15. jūnijs, 2012
Drukāt

Lai pircējs netiktu maldināts


Foto - LETAFoto - LETA

“Nepērku produktus, kur sastāvs rakstīts tā, it kā rakstītājs pats to nemaz nebūtu redzējis.” “Savā pārtikas grozā cenšos likt iespējami veselīgāku pārtiku.” “Marķējumā precīzāk jānorāda produkta sastāvs.” “Nepērku preces, kuru marķējumā norādīts tikai zīmols, kas to piedāvā.” Tie ir daži no viedokļiem, kas atspoguļo tos kritērijus, pēc kuriem patērētāji izvēlas pārtikas produktus. 


 

Protams, par būtisku tiek atzīta arī marķējumā izlasāmā informācija par preces sastāvu, izcelsmi, realizācijas termiņu, uzturvērtību u. c. Pozitīvāku iespaidu par produktu rada arī marķējums ar veselīguma norādi – tātad mēs, pircēji, par šādu preci labprāt balsojam ar savu maciņu. Cits jautājums – vai veselīguma norādē rakstītais vienmēr arī atbilst patiesībai? Piemēram, vai tiešām melnā tēja palīdz labāk koncentrēties? Vai piena un siera produkti labvēlīgi ietekmē zobu veselību? Lai patērētājs netiktu maldināts ar šādiem un līdzīgiem paziņojumiem, kas izvietoti uz Eiropas Savienības (ES) valstu veikalos nopērkamajiem produktiem, pēc sešu gadu darba Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi pirmo sarakstu ar 222 atļautajām veselīguma norādēm. Vakar, 14. jūnijā, šis saraksts, ko izmantos visās 27 ES valstīs, stājies spēkā.

 

Pārejas periods

Sarakstā iekļautas 222 veselīguma norādes, kuras Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) atzinusi par zinātniski pamatotām. Sarakstā nav iekļuvušas vairāk nekā 1600 EK pieteiktās veselīguma norādes. Piemēram, EK noraidījusi šādas norādes: “Luteīns (uzturviela) ir dabisks antioksidants, aizsargā organismu no oksidatīviem bojājumiem, dabisks veids, kā izvairīties no riskiem, ko rada oksidācijas un peroksidācijas process” un “Sarkanvīna polifenoli (iegūti no sarkanvīna) palīdz asinsvadu funkcijām, veicinot veselīgu sirds un asinsvadu sistēmu”.

Norādes, kam nav zinātniska pamatojuma, pēc pārejas perioda izņems no tirgus. “No 2012. gada 14. decembra pārtikas produktu marķējumos un reklāmās drīkstēs izmantot tikai apstiprinātās veselīguma norādes, savukārt neapstiprināto norāžu un to norāžu, kam nav piemērojami pārejas perioda nosacījumi, izmantošana būs aizliegta,” pastāstīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

 

“Pārejas periods piemērots aptuveni 2000 veselīguma norāžu, tostarp tādām, kas norāda uz augu izcelsmes vielu ietekmi uz patērētāju veselību, kā arī veselīguma norādēm, kam novērtēšana EFSA vai izskatīšana EK vēl nav pabeigta. Šīs pagaidām sarakstā neiekļautās, bet arī nenoraidītās norādes uzņēmēji varēs izmantot produktu marķējumos un reklāmās arī pēc šā gada 14. decembra.”

 

Jāpiebilst, ka veselīguma norāžu izvērtēšanu EK sāka pirms četriem gadiem, kad ES dalībvalstis izvērtēšanai iesniedza sarakstus ar vairāk nekā 44 tūkstošiem veselīguma norāžu. To izvērtēšana bija nepieciešama, lai patērētāji saņemtu patiesu, uzticamu un zinātniski pamatotu informāciju par pārtikas produktiem, kurus viņi iegādājas.

 

Šobrīd – patērētāju maldinoši uzraksti

Par veselīguma norāžu noteikumu piemērošanu katrā valstī kontroli uzņemas tās atbildīgās iestādes, Latvijā tas ir PVD, kura inspektori, veicot pārtikas preču marķējuma pārbaudes, arī raudzīsies, vai veselīguma norāde pārtikas produkta marķējumā, ja tāda tur būs atrodama, ir iekļauta apstiprināto norāžu sarakstā vai arī pieder pie tām norādēm, uz kurām attiecināms pārejas periods. Ja tirdzniecībā pēc šā gada 14. decembra būs pārtikas produkti ar neatļautu veselīguma norādi, tie būs no tirdzniecības jāizņem un jāveic pārmarķēšana. PVD Novērtēšanas un reģistrācijas centra direktors Gatis Ozoliņš atzina, ka šobrīd Latvijā tādas veselīguma norādes, kas nu novērtētas kā nepatiesas un zinātniski nepamatotas, tātad maldina patērētājus, var atrast gan uz vietējo ražotāju, gan uz starptautisko koncernu ražoto produktu iepakojumiem. G. Ozoliņš teic, ka lielākoties veselīguma norādes izmanto uztura bagātinātāju un diētiskās pārtikas marķējumos. “Protams, katrs grib savu produkciju labāk un vairāk pārdot, tādēļ arī šādas lietas tiek rakstītas. Saraksts ar atļautajām veselīguma norādēm palīdzēs novērst situāciju, ka patērētājam tiek solīti zili brīnumi,” uzsver centra direktors, aicinot katram pašam ielūkoties EK mājas lapā internetā – http://ec.europa.eu/nuhclaims. Tajā var iepazīties ar atļautajām un noraidītajām veselīguma norādēm.

 

Uzziņa

EK izveidotajā Kopienas Pārtikas produktu uzturvērtības un veselīguma norāžu reģistrā iekļauta informācija par uzturvērtības norādēm, atļautām un noraidītām veselīguma norādēm. Reģistrs ir publiski pie-
ejams EK mājas lapā internetā – http://ec.europa.eu/nuhclaims.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+