Mobilā versija
Brīdinājums +11.7°C
Verners, Muntis
Otrdiena, 19. septembris, 2017
17. novembris, 2016
Drukāt

Lai plīvo lepni! (1)

Foto - Edijs Pālens/LETAFoto - Edijs Pālens/LETA

Regulāri braucu garām Ozolniekiem, kur redzu plīvojošu Vācijas karogu. Vai katrs var izkārt citas valsts karogu, kad vien vēlas, vai tas nav reglamentēts? Līga

 

Bieži redzu izkārtus gan izbalējušus karogus, gan neīstās krāsās – viens rozā, otrs vēl citāds, dažs pat no plastmasas. Vai kāds kontrolē mūsu simbola lietošanu? Daina Elsberga Lēdurgā

 

Lasītājām atbild Latvijas Ārlietu ministrijas Valsts protokola otrā sekretāre Sintija Stipre. Neviens likums Latvijā neaizliedz publiski lietot citas valsts karogu, ja tas ir oficiāli atzīts valsts simbols. Tomēr ir aizliegts publiski lietot bijušās PSRS, Latvijas PSR un nacistiskās Vācijas karogus. “Ja citas valsts karogu paredzēts lietot citai personai piederošā īpašumā, tas noteikti jāsaskaņo ar īpašnieku. Taču ar valsts vai pašvaldības iestādēm šis jautājums nav jāsaskaņo,” uzsvēra speciāliste.

Precīzus krāsu kodus audumiem, no kā tiek izgatavots Latvijas karogs, nosaka Ministru kabineta noteikumi. Tie reglamentē arī prasības karogu kātu un mastu izgatavošanai. Ja kādam rodas šaubas, vai izgatavotais, nopirktais Latvijas karogs atbilst likuma prasībām, viņš var vērsties Valsts Heraldikas komisijā. Ja komisija konstatē, ka karogs neatbilst likuma prasībām, pircējs var lūgt pārdevējam atdot par karogu samaksāto naudu. “Pie ēkas lietotam Latvijas karogam ir jābūt tīram un izgludinātam, baltajai svītrai karogā ir jābūt tiešām baltai, nevis netīri pelēkai. Nav atļauts lietot bojātus karogus – kožu saēstus, ieplīsušus, ar atirušām vīlēm. Tāpat likums neļauj lietot karogus, kas papildināti ar bārk­stīm, uzrakstiem vai jebkādiem citiem informatīviem vai dekoratīviem elementiem. Latvijas valsts karogs ir valsts simbols un visas tautas svētums, un tā arī pret karogu ir jāizturas – ar cieņu, rūpību un gādību,” sacīja S. Stipre. “Pēc katras lietošanas to vēlams sakopt – ja karogs ir mitrs, to rūpīgi izžāvēt un tikai tad nolikt glabāties, lai audums nesāktu pelēt. Ja karogs kļuvis netīrs, to pirms likšanas skapī ieteicams izmazgāt vai ķīmiski iztīrīt. Pie ēkām lietojamiem karogiem ieteicams izvēlēties sintētisko audumu, kas ir plānāks un tādēļ ātrāk izžūst, mazāk absorbē putekļus un sodrējus, kā arī vējā skaistāk plīvo. Savukārt telpās ieteicams izvēlēties pusvilnas karogu, jo tam ir blīvāks audums un karogs izskatās greznāk, svinīgāk.”

Karogus izgatavo no auduma, taču tos var izgatavot arī no cita materiāla, tostarp plastmasas, celulozes u. c. materiāliem, kas imitē auduma struktūru. Svarīgi gan ievērot likumā noteiktos krāsu kodus, krāsu savstarpējās proporcijas un karoga platuma un garuma attiecību.

Karoga atbilstību likumam uzrauga pašvaldības. Ja persona publiski lieto netīru, saburzītu, izbalējušu, saplēstu vai kā citādi likuma normām neatbilstošu Latvijas karogu, par to var tikt piespriests administratīvais sods līdz 700 eiro.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Tāpēc jau ir Ozolniekos tas Vācijas karogs uzvikts, jo tā sakarā, latvju birokrātiem nav juridisku tiesību iejaukties un sodīt. Labāk ir izmantot citus karogus, jo, ja spriež no te aprakstītā, tad vienmēr pastāv iespēja kaut ko iekasēt, ja izmanto LV karogu. Varbūt, varasvīriem/-sievām vajadzētu mēģināt ieviest nodokli par Valsts karoga izmantošanu, kas pilnībā atradinās pilsoņus to izmantot…

Ainārs Dimants: Latvieši – kā apiņi ap citu būvētiem balstiem (18)Ko Maskavas propagandas apkarošanā sola Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas grozījumi
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Nē “divu pārtiku” Eiropai!

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers pagājšnedēļ savā ikgadējā uzrunā Eiropas Parlamentam teica, ka viena zīmola produktiem jābūt vienādai kvalitātei visās Eiropas Savienības valstīs.

Centrālās un Austrumeiropas valstīs pārdotajiem produktiem dažkārt ir zemākas kvalitātes sastāvdaļas nekā šiem pašiem produktiem Rietum­eiropas valstīs. “Savienībā, kurā valda vienlīdzība, nevar būt otrās kategorijas patērētāji. Es nepieļaušu, ka dažviet Eiropā patērētājiem tiek pārdota zemākas kvalitātes pārtika nekā citās valstīs. Slovāki savos zivju pirkstiņos nav pelnījuši saņemt mazāk zivju. Ungāri savās maltītēs – mazāk gaļas. Čehi – mazāk kakao šokolādē,” teica Junkers.

Vai Latvijai jāpievienojas aicinājumam liegt Krievijas sportistiem dalību 2018. gada Ziemas olimpiādē?
Agris Liepiņš: Nepilsoņu lamatas (30)Pilsonības jautājumi ir līdzvērtīgi valsts teritoriālās neaizskaramības jautājumiem!
Draugiem Facebook Twitter Google+