Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
15. oktobris, 2015
Drukāt

Kā saglabāt un attīstīt sevī spēju brīnīties un priecāties par dzīvi? (1)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock
FAKTS

Ja gribi saglabāt labu veselību, tev dienā jānoiet vismaz 10 000 soļu, taču vairākums cilvēku veic tikai 3000.

Interese ir kā svaiga gaisa malks, kā atslēga durvīm, kas atver cilvēka prātu, jūtas un emocijas kaut kam jaunam un vēl nezināmam. Interese atraisa mūsu potences, motivē un mobilizē. Kā saglabāt un attīstīt sevī spēju brīnīties un priecāties par dzīvi? Pieredzē dalās psiholoģe psihoterapeite AELITA BEITIKA.

Interese ir pozitīva, mobilizējoša emocija, kas izraisa uzmanību un palīdz to koncentrēt uz objektu, notikumu vai procesu. Tāpat kā citas emocijas, interese vāji pakļaujas gribas kontrolei, un to ir grūti izraisīt pēc citu pieprasījuma vai paša vēlēšanās. Visspilgtāk interese izpaužas triju līdz piecu gadu vecumā. To dēvē par “kāpēcīšu” vecumu, jo bērniem rodas visdažādākie jautājumi, kas ne tikai iepriecina vai sasmīdina, bet arī mulsina, rada apjukumu un reizēm pat nogurdina. 2007. gadā kādā psiholoģijas pētījumā tika novērots, ka piecus gadus veci bērni uzdod vidēji 76 jautājumus stundā. Tika secināts, ka interese ir fundamentāla emocija, kas motivē un vada bērna iesaistīšanos pasaulē. Svarīgi, lai šī interese saglabātos mūža garumā, jo tā var dzīvot daudz laimīgāk.

Līdzīgi citām emocijām interese palīdz orientēties pasaulē. Tā ļauj tuvāk iepazīt to, ko esam sajutuši kā uzmanības vērtu. Īpaši svarīgi ir tas, ka interese mudina cilvēku darboties. Tā raisa zinātkāri un motivē pārvarēt grūtības. Aizrautīgā darbībā paplašinās mūsu spēju robežas, stiprinās ticība saviem spēkiem, mainās skats uz dzīvi. Interese vienmēr ir saistīta ar tādām pozitīvām emocijām kā prieks, aizrautība, iedvesma un lepnums. Šo pozitīvo emociju kopums ir viens no svarīgākajiem produktīvas darbības un arī emocionāla komforta nosacījumiem.

Interese ir nozīmīga arī emocionālās veselības uzturēšanai. Pētījumi liecina, ka ilgdzīvotājiem, kas ir intensīvi strādājuši visu mūžu, viņu darbs ir šķitis interesants un sagādājis pozitīvas emocijas. Turpretim neinteresants darbs cilvēkiem ir kā slogs, tā veikšanai nākas patērēt daudz vairāk pūļu un laika. Ne velti Konfūcijs ir teicis: “Atrodi to darbu, ko visvairāk mīli, un tev nevienu dienu nenāksies strādāt.”

Tiesa, nav viennozīmīgas atbildes uz jautājumu, kas īsti padara kādu nodarbi interesantu. Nav iespējams precīzi pateikt arī to, kāpēc vienus kaut kas spēj aizraut, bet citus ne. Interese ir dziļi subjektīva.

Sirmā vecumā interese par kaut ko palīdz paildzināt mūžu, taču neatkarīgi no vecuma tā visos atraisa dabisko motivāciju, jo uztur nerimtu vēlmi arvien vairāk uzzināt un piedzīvot. Ne velti mūsdienās lielu atbalstu ir guvušas mūžizglītības programmas dažāda vecuma cilvēkiem. Bieži vien, tikai pensijā aizejot, cilvēki spēj pietiekami labi nodrošināt šo emocionālo komfortu, jo nu rodas vairāk brīva laika, ko veltīt tam, kas patiešām patīk un piesaista.

CITĀTS

Ir divas pašas nozīmīgākās dienas tavā dzīvē – diena, kad tu piedzimi, un diena, kad tu uzzināji, kāpēc. Marks Tvens

 

 

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Manuprat katra dziiviiba ir briinums. Jo kaa tas var buut, ka beigtaa mateerija peekshnji apzinaas savu esamiibu? Tapeec es arii nedomaaju, ka zu visaaam planeetaam, kas ir liidziigas zemei automaatiski radiisies dziiviiba kur nu veel ar cilveeeka apzinju!

Kad un kāpēc sievietes sāka skūties? Mazs atskats vēsturēJā, sievietes to dara katru dienu, tomēr ne visas zina, kādēļ vispār sabiedrībā sievietēm ir pieņemts skūt, piemēram, paduses un kājas.
Draugiem Facebook Twitter Google+