Mobilā versija
Brīdinājums +6.0°C
Otīlija, Iveta
Otrdiena, 12. decembris, 2017
10. augusts, 2017
Drukāt

Ar kādām domām piedalāties svētceļojumā? “LA” aptauja (1)

Foto - LETA/EPAFoto - LETA/EPA

Terēze Baumgartena, Liepāja – Aglona: “Mūsu grupa, 32 cilvēki, pati pirmā devās svētceļojumā – jau 27. jūlijā. Mums jānoiet ap 460 kilometru. Galvenokārt nakšņojam teltīs. Kāpēc piedalos tik grūtā gājienā? Lai saprastu, lai gūtu garīgu spēku. Lai gūtu atbildes uz grūtiem jautājumiem. Lai klausītos interesantās pārdomu lekcijas. Lai vēlreiz varētu teikt (es jau pagājušajā gadā biju Liepājas grupas dalībniece) – mūsu grupas priesteris Mariušs Kempa ir labākais no priesteriem, ko pazīstu.”

Diāna Petrovska, Dagda – Aglona: “Mūsu grupas svētceļojums ir ģimenēm ar bērniem, to rīko apvienība “Laulāto tikšanās”. Kopā ar vīru Ziedoni esam atbildīgais pāris. Gājiena garīgais vadītājs ir priesteris Arnis Vizbelis no Iecavas. Ģimenes ar vienu, diviem vai trim bērniem no daudzām Latvijas vietām – Bauskas, Valmieras, Jelgavas, Ilūkstes, Rīgas, Ērgļiem, Iecavas, Brunavas, Siguldas, Mālpils – sabrauc Dagdā, tad dodas trīs dienu gājienā Dagda – Auleja – Grāveri – Aglona. Piedāvājumu būt par atbildīgo es pieņemu pazemībā. Ģimenes ceļš pie Dieva – tas nav dažās dienās pieveicams, mēs jau iepriekš piedalāmies garīgās sagatavošanās darbā. Svētceļojumā ikdienas rūpes noliekam malā. Sadraudzība, savstarpēja mīlestība, svētā gara klātbūtne, rūpes par citiem – tas viss kopā prasa un dod ļoti daudz. Kilometri un lietus nebiedē. Spēku un izturību dod doma – lai būtu laimīgi bērni, jābūt laimīgiem vecākiem.”

Anita Trupa, Aizkraukle – Aglona: “Es eju, lai pieaugtu mīlestībā uz Dievu un tuvāko. Ja ejam pie Dieva, Dievs mūs pieņem kā savus mīļotus bērnus. Vakaros esam noguruši, bet stiprina lūgšanas. Pirmo reizi svētceļojumā gāju jau 1991. gadā. Cik reižu pavisam – precīzi nepateikšu. Galvenais ir piedalīties.”

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Mums nav ko zaudēt, kā tikai savas važas!

Saeimā ceturtdien spraigas debates raisīja priekšlikumi par pielaides valsts noslēpumam automātisku piešķiršanu deputātiem. Rosinājums gan tika noraidīts. Viens no priekšlikumu autoriem, deputāts Valdis Kalnozols (ZZS) sacīja: “Mēs esam tautas priekšstāvji, brāļi un māsas! Mēs neesam kalpi! Esam saimnieki savā zemē! Izslejamies, iztaisnojam plecus, noskurinām visas kalpu dvēseļu paliekas! Parādām piemēru Latvijas tautai, kādiem jābūt labiem saimniekiem savā zemē! Mēs, ne drošības dienesti, esam augstākā vara Latvijā. [..] Mēs, Saeimas tautas priekšstāvji, lemjam, kuriem no Saeimas locekļiem un ministriem liegt pieeju Latvijas valsts noslēpumam, nevis drošības dienests. [..] Ja jums tik ļoti gribas būt kalpam kādam no SAB vadītājiem, man ir grūti atteikt šo mazohismu.”

Vai Latvijas Saeimā ir vieta partijai, kuras kongresā tiek lietota krievu valoda?
Draugiem Facebook Twitter Google+