Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto – Shutterstock

Lai senioram ceļojumā droši 2

Kaut gan ekonomiskie apstākļi un pensionāru veselības stāvoklis ne visiem ļauj ceļot, arvien biežāk arī vecāka gadagājuma cilvēki dodas ekskursijās. Diemžēl nereti, gatavojoties ceļojumam, seniori ir tik pārņemti ar pozitīvajām emocijām, ka aizmirst parūpēties par savu veselību un drošību.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. “Sēžu ceļmalā un netieku mājās!” Latviete ar asarām acīs stāsta par nedienām ar elektroauto
Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis
VIDEO. Artuss Kaimiņš savā raidījumā pamatīgi nokaitina LTV leģendu Andreju Volmāru, kurš pamet sarunu pusratā
Lasīt citas ziņas

“Gadu skaits nav šķērslis ceļošanai. Emocionāla labsajūta, ko seniori šādi gūst, mazina sāpes un stiprina veselību,” atzīst ģimenes ārste un geriatre Aiva Lībere. Tā kā ceļojums ir arī pārbaudījums, kas izjauc ierasto dienas kārtību, kritiski jānovērtē savs veselības stāvoklis un izturība. Daudzi seniori sirgst ar hroniskām kaitēm, ko iespēju robežās laikus jācenšas kompensēt, lai ceļojums nebeigtos ar slimības saasinājumu.

Kā gatavoties

Pirms pošanās tālākā ceļā ikvienam derētu konsultēties ar ģimenes ārstu, pārbaudīt veselību un pārrunāt, vai nav nepieciešams ņemt līdzi kādas zāles. Varbūt līdz ceļojumam derētu “pabarot” sirdi ar spēcinošiem medikamentiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ja jau ilgāku laiku bijušas ierobežotas fiziskas aktivitātes, vismaz mēnesi pirms plānotās ekskursijas derētu sākt ielocīt kājas, piemēram, dodoties ikvakara pastaigās.

Svarīgi neaizmirst paņemt līdzi ikdienā lietojamās zāles, kā arī medikamentus hronisku slimību paasinājumu vai lēkmju novēršanai, kurus ieteicis vai izrakstījis ģimenes ārsts.

Daktere Lībere ceļojuma somā bez pastāvīgi lietotajiem medikamentiem ikvienam iesaka ielikt ibuprofēnu vai paracetamolu pret sāpēm, aktivēto ogli, jogurta kapsulas vai citas probiotikas pret gremošanas traucējumiem, kā arī plāksterus.

Ja grūti iemigt svešā vietā, diez vai glābs bezrecepšu miega līdzekļi. Labāk jau laikus lūgt ģimenes ārstam izrakstīt zāles, kas novērsīs šo problēmu, vienlaikus neizraisot miegainību un līdzsvara traucējumus nākamajā dienā (tās jālieto tikai nepieciešamības gadījumā).

Drošības labad derētu paņemt līdzi arī zāļu receptes, taču labāk medikamentus noteiktajam laikam pietiekamā daudzumā iegādāties tepat Latvijā. Ārzemēs tie var būt sastopami ar citu nosaukumu un tāpēc radīt apjukumu.

Protams, ne mazāk svarīgi ir neaizmirst mājās brilles vai dzirdes aparātu, ja šādi palīglīdzekļi nepieciešami.

Inese Lībere locītavu atslogošanai un sāpju mazināšanai atbalstam iesaka ņemt līdzi spieķi. “Ja tas liek justies psiholoģiski neērti, varbūt to var aizstāt ar nūjošanas nūjām. Jāpadomā arī, vai nebūtu vērts ieguldīt naudu ortopēdisko apavu iegādei, kas atvieglos garas pastaigas,” mudina ārste.

Reklāma
Reklāma

Plānojot ceļojumu rudenī, jau laikus jāvakcinējas pret gripu. Latvijā šī infekcija var uzliesmot, piemēram, tikai februārī, taču citur Eiropā – jau krietni agrāk. Dodoties uz eksotiskām zemēm, laikus jāinteresējas, vai nav nepieciešamas citas potes.

Lai nepieļautu nelaimi

Ceļojumā, it īpaši karstā laikā, svarīgi daudz dzert, lai organismā būtu pietiekams šķidruma daudzums, kas nepieciešams gan trombu veidošanās, gan aizcietējumu profilaksei. Vienīgi nevajadzētu aizrauties ar kafijas un stipras tējas lietošanu, jo šiem dzērieniem piemīt urīndzenošs efekts. Jāvairās arī no sāls uzņemšanas, jo tas veicinās šķidruma aizturi organismā un tūskas veidošanos.

Ilgstoši sēžot autobusā vai lidmašīnā, nereti pietūkst kājas. Lai šo problēmu mazinātu, iespēju robežās jācenšas kustināt pēdas un ik pa laikam piecelties. Trombu veidošanās profilaksei ilgāku laiku pirms ceļojuma var lietot ārsta izrakstītus medikamentus, taču pats svarīgākais venozās mazspējas gadījumā ir lietot kompresijas zeķes vai saites.

Aiva Lībere brīdina: ja ekskursiju laikā sanāk daudz skatīties uz augšu, piemēram, uz katedrāļu griestiem, var rasties reiboņi. Tiem, kam jau bijušas šādas problēmas, noteikti jāņem līdzi atbilstošas zāles.

Diemžēl ceļojumu laikā mēdz rasties arī ļoti nopietnas veselības problēmas, piemēram, akūti asinsrites traucējumi, kad nepieciešama ārstēšanās slimnīcā, tādēļ nevajadzētu aizmirst par apdrošināšanu.

Pieredze

Velta Lāce

Velta Lāce (75): “Ceļošana ir ļoti patīkama un aizraujoša jebkurā vecumā, taču senioriem tai jāgatavojas īpaši rūpīgi. Iesaku apsvērt, vai paredzamais brauciens būs pa spēkam – vai varēsiet dienā noiet vajadzīgo kilometru skaitu, kāpt kalnos. Pati pārgājienos esmu diezgan izturīga, ja vien tie nav ātri. Nogurdina karstums. Tad somā ņemu līdzi lielo ūdens pudeli un zāles, kas nepieciešamības gadījumā palīdzēs sirsniņai.

Cienījama vecuma cilvēkiem neiesaku doties ekskursijā, kurā jābrauc autobusā diennakts režīmā. Ne katrs var izturēt arī 15 – 20 stundu lidojumu pāri okeānam, taču, par laimi, man tas bija pa spēkam. Esmu lidojusi ne tikai uz tuvējām Eiropas valstīm, bet arī uz Kubu un pēdējos gados uz 16. Latviešu salidojumu Tobāgo un ASV, Sietlu. Kaut gan man nav vēnu problēmu, ilgā lidojumā ik pa laikam pieceļos un cenšos izlocīt kājas. Sēžot novelku apavus. Gadījumos, kad pārlidojums garš, atkarībā no tā, uz kuru pusi dodas, ielidošanas diena iznāk par attiecīgām stundām garāka vai īsāka. Sliktāk, ja diena pagarinās, piemēram, par 12 stundām. Tad jārēķinās ar nogurumu un pat viena nakts nepalīdz, var būt tā, ka bez palīglīdzekļiem grūti aizmigt.

Tā kā mans veselības stāvoklis nav izcili labs, kā arī lai nodrošinātos pret dažādiem negadījumiem, vienmēr savus ceļojumus apdrošinu, ko viegli un ātri var nokārtot jebkurā apdrošināšanas iestādē vai bankā.

Plānojot, kādu apģērbu un apavus ņemt līdzi, cenšos noskaidrot attiecīgā ceļa mērķa laika apstākļus. Meklēju informāciju internetā un interesējos tūrisma firmu birojos – neatkarīgi no tā, vai izmantoju to pakalpojumus.

Ceļojumos neņemu līdzi daudz apģērbu, taču, pat dodoties uz siltajām zemēm, ielieku čemodānā vēja necaurlaidīgu jaku, jo laika apstākļi bieži mainās. Parocīgas ir garās bikses, bet nepieciešams arī tērps karstam laikam. Velku tikai ērtus apavus un ņemu līdzi lieku apavu pāri, lai varētu tos pamainīt.

Mans vēders pret svešzemju produktiem nav protestējis, piemēram, Tobāgo asie ēdieni man garšoja. Tikai pēc kārtīgas rupjmaizes gan ilgojos. Citos braucienos to esmu ņēmusi līdzi.

Tā kā man regulāri jālieto vairāku veidu zāles, tabletes jau mājās noteiktajam ceļojuma dienu skaitam sakārtoju speciālās kastītēs, kas paredzētas medikamentiem ar 7, 14, 21 vai 28 sadaļām. Tādas var nopirkt aptiekās. Neaizmirstu arī “ātro palīdzību” – marles saiti, plāksteri, kaut ko pret saaukstēšanos, sāpēm, alerģiju, “ātru” vai sāpošu vēderu. Citu valstu aptiekās man zāles nekad nav nācies meklēt. Īpaši rūpīgi par līdzi ņemamajiem krājumiem padomāju kopš brauciena uz Kubu. Toreiz man berza kurpes un vajadzēja plāksterus, bet tur visu varēja nopirkt tikai ar kartītēm.”

Fakti

Senioriem ceļojuma laikā 43% gadījumu saasinājušās sirds un asinsvadu, vēdera orgānu vai citas hroniskas slimības, kā arī paaugstinājies vai pazeminājies asinsspiediens. 13% gadījumu piedzīvotas traumas – visbiežāk rokas vai kājas izmežģījumi un lūzumi, krītot uz slidenas vai nelīdzenas virsmas. Nereti tās notikušas pie baseiniem.

Pēdējo trīs gadu laikā vecāka gadagājuma cilvēkiem visbiežāk nācies piedzīvot negadījumus Spānijā (10,6%), Turcijā (7,1%) un Grieķijā (6,2%), kā arī tik iecienītajos ceļotāju galamērķos – Vācijā un Austrijā (abās valstīs 7,1%).

Pēc apdrošināšanas kompānijas “Balta” atlīdzību pieteikumu statistikas datiem

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.