Lai sīkfeodāļi nesaplosa valsts varu. Saruna ar uzņēmēju Uldi Pīlēnu 8
Valsts līderis nevar būt tikai labs cilvēks; “Vienotība” situāciju “vadīja” tā, it kā uzkāpusi uz visa veida banānu mizām, kas gadījušās ceļā; Eiropas Parlamentā nav tādu sīkpartiju bloku kā “manam ciemam” un “manai pilsētai”; šodienas situācija no valstu līderiem prasa aktīvu spēju piedalīties projektā, ko varētu saukt par Eiropas glābšanu. Šādas atziņas izskanēja sarunā ar pazīstamo uzņēmēju, “UPB” padomes priekšsēdētāju Uldi Pīlēnu, kurš viesojās “Latvijas Avīzes” redakcijā.
– Pīlēna kungs, kāds ir jūsu viedoklis par notiekošajiem procesiem – par Straujumas valdības gāšanu, par jauna kabineta veidošanu Kučinska vadībā?
U. Pīlēns: – Priekšā būs pagrūts laiks, un tas, kā trūkst grūtiem laikiem, – nav valsts ietvara, kas jāredz katram pilsonim, darba devējam un ņēmējam, sabiedriskajām organizācijām. To vērojam ilgāku laiku, kopš valdību vada “Vienotība”, arī Dombrovska periodā. Valsts varas kapacitāte, leģitimitāte plok un samazinās. Tādā situācijā iniciatīvu ņem tie, kas leģitimitāti apstrīd ar lielāku vai mazāku presingu. Pa lielai daļai tie ir aktīvie pašvaldību vadītāji, sabiedriskās organizācijas un lobiju organizācijas. Tā valsts vara tiek saplosīta, es to gribētu saukt par sīkfeodālo līmeni. Tas iespējams tikai tad, kad valsts varai nav pietiekama autoritāte. Īpaši tas izpaudās Straujumas valdības laikā. Viņai Ministru prezidenta nepieciešamās kapacitātes tomēr nebija. Nākot no uzņēmējdarbības vides, droši zinu, ka līderiem jābūt ar nedaudz citām īpašībām – politiskām, psiholoģiskām. Nevar būt tikai labs cilvēks. Bet tas, kā “Vienotība” situāciju “vadīja”, raisa izbrīnu par stratēģijas un taktikas kvalitātēm partijas augstākajos ešelonos. Tā iešaut sev kājā – grūti iedomāties, kā iespējams pieredzējušā eiropeiski civilizētā partijā ar lielu aizmugurisko resursu Briselē un pašvaldībās, partijā, no kuras nācis ES izpildvaras cilvēks nr. 2 vai nr. 3. Tas bija tāpat, kā uzkāpt uz visa veida banānu mizām, kas gadījušās ceļā.
Nogrupēšanās, nesaliedētība un diezgan destruktīva stāja šobrīd valdības veidošanas sarunās nav ar pozitīvu vilkmi. Ja partijai nav ideoloģiskās bāzes, tā ir tikai uz ātru izdevīgumu orientēts cilvēku kopums, kas vienojušies šim taktiskam uzdevumam.
Eiropā tomēr ietur kristīgi konservatīvas vai sociāldemokrātiskas līnijas kā galvenās vadlīnijas. Arī mēs uz laika ass neizbēgsim no ideoloģiski skaidri definētām politisko spēku programmām. Tēmas, kas ir darba kārtībā, – ES naudas sadale vai bēgļu jautājums, vai attiecības ar Krieviju –, prasa ideoloģisku redzējumu un formulējumus no jebkuras organizācijas līderiem un biedriem, kas orientējas uz vērtībām, nevis īstermiņa labumu iegūšanu. Nevaru iedomāties, ka Latvijas politisko spektru pēkšņi veido virkne pašvaldību sīkpartiju, kas saradušās kā sēnes pēc lietus. Tas neliecina par demokrātijas veselības pakāpi. Eiropas Parlamentā nav tādu bloku kā “manam ciemam” un “manai pilsētai”.
– Valdības vadītāja amatam nominēts Māris Kučinskis. Kā vērtējat viņu?
– Māra Kučinska informatīvais līmenis, strādājot dažādos posteņos, ir gana labs, un pieļauju, ka viņa spēja darboties ar iekšpolitiskām tēmām būtu par pakāpi labāka nekā Straujumai. Taču šodien globālais attīstības process no līderiem prasa dziļu starptautisku integrāciju, aktīvu spēju piedalīties projektā, ko varētu saukt par Eiropas glābšanu. Proporcija vismaz ir 50 pret 50, kad jāpiedalās kopā ar citiem ministru prezidentiem Savienības lietu lemšanā, to samērojot ar Latvijas valdības vadīšanu. Šķiet, ka Mārim Kučinskim Latvijas eiropeiskā integritāte nav viens no galvenajiem izaicinājumiem, ka viņam ir citas stiprās puses. Vēlu Kučinskim veiksmi, lai tiktu galā ar maz apgūtiem izaicinājumiem un atrastu, kā būt aktīvam ES premjeru klubiņā ar integrētas Latvijas pārstāvošu viedokli. Tas ir vājais punkts pašreizējā personāliju kombinācijā, bet ne mirkli negribu apšaubīt prezidenta izvēli dot iespēju Kučinskim veidot valdību.
Visu interviju lasiet 28. janvāra “Latvijas Avīzē” vai “Latvijas Avīzes” e-izdevumā.
