Latvijā
Novados

Lai skolas nekļūtu par spoku namiem 6


Briežuciema pamatskola lepojas ar uzvaru konkursā “Es varu būt zaļš”. 2015. gadā septītās klases skolēni – Patrīcija Ločmele, Līna Pundure, Samanta Šubrovska, Valfrīds Cvetkovs, Artis Adilevičs – un klases audzinātājs, skolas direktors Aigars Keišs konkursā guva panākumus, veidojot kukaiņu mājiņas. Tagad visi bērni mācās citur, bet bijušais direktors meklē darbu.
Briežuciema pamatskola lepojas ar uzvaru konkursā “Es varu būt zaļš”. 2015. gadā septītās klases skolēni – Patrīcija Ločmele, Līna Pundure, Samanta Šubrovska, Valfrīds Cvetkovs, Artis Adilevičs – un klases audzinātājs, skolas direktors Aigars Keišs konkursā guva panākumus, veidojot kukaiņu mājiņas. Tagad visi bērni mācās citur, bet bijušais direktors meklē darbu.
Foto: Aigars Kirsanovs (“Vaduguns” arhīvs), Daiga Meldere, Zita Mežale, Marta Oplucāne

Nepietiekamā skolēnu skaita dēļ šajā gadā tiek slēgtas piecas lauku skolas Balvu, Skrundas, Varakļānu, Neretas un Amatas novadā. Mācību iestāžu darbiniekiem jāmeklē jaunas darbavietas, bet bērniem – jauni skolas soli. Retāk runā par to, kas notiek ar ēkām pēc mācību iestāžu likvidācijas. Briežuciema pamatskolas, Stirnienes pamatskolas un Drabešu internātpamatskolas telpas piedzīvos pozitīvas pārmaiņas, savukārt Rudbāržu internātpamatskolas-rehabilitācijas centra un Sproģu pamatskolas ēku turpmākā izmantošana ir miglā tīta.

 

Asaras bērnu acīs

Balvu novada pašvaldība kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) vienojās, ka 2017. gada augusta izskaņā tiks likvidēta Briežuciema pamatskola. Ēkas izmantošanas jautājums neradīja problēmas, jo jau iepriekš šī mācību iestāde dalīja telpas ar Briežuciema tautas namu. Pagasta pārvaldes vadītāja Anastasija Gabrāne uzsver, ka bērniem tā noteikti nav traģēdija, jo tuvākā skola atrodas tikai četru kilometru attālumā. Tomēr visas apkaimes sabiedrībai esot skumīgi, jo Briežuciema pamatskola sekmīgi darbojās 107 gadus. “Kā citur, arī šī mācību iestāde tika slēgta katastrofāli mazā skolēnu skaita dēļ. Nākamgad pirmajā klasītē vairs nebūtu neviena bērna, kas sāktu jauno mācību gadu. Tas ir loģiski – nav bērnu, nav skolas. Vienlaikus arī sāpīgi, jo ar šo mācību iestādi saistās daudz labu atmiņu. Kārtīgi nosvinējām simt un simt piecu gadu jubileju, priecājāmies par kopīgiem spēkiem paveikto. Līdz apkures sezonai ir plānots neliels remonts, tad pagasta pārvalde (es, lietvede, nodokļu administratore, sociālā un bāriņtiesas darbiniece) pārcelsies uz tukšajām ēkas telpām. Bērniem ir iespēja turpināt mācības citās skolās. Četru kilometru attālumā no šejienes ir Baltinava, desmit – Rekava. Regulāri kursēs autobusi, kas nogādās viņus uz skolu un atpakaļ,” situāciju skaidro A. Gabrāne.

Arī Briežuciema pagasta tautas nama vadītāja Zita Mežale skumst par skolas slēgšanu, bet norāda, ka tas bijis pareizs lēmums: “Tautas nams un Briežuciema pamatskola atradās vienā ēkā. Kopīgi apdzīvotas tika dažas no telpām (aktu un mazā zāle; garderobes). Šobrīd ēka tiek izmantota pilnībā, to neaizlaidīs postā, jo šeit joprojām paliek tautas nams. Pirms kāda laika tika piebūvēts skolas “jaunais gals”, kas pašlaik ir tukšs, bet tajā drīzumā sāks saimniekot pagasta pārvalde. No septembra klašu telpās būs pagasta pārvaldes darbinieku kabineti. Iespējams, ar laiku šajā ēkā varētu darboties arī amatnieki, piemēram, vietējais ādas apstrādes meistars. Kādreiz bija domāts, ka vismaz sākumskola paliks, bet novads ir pārāk maziņš un tuvākā skola Baltinavā piedāvā salīdzinoši augstāku izglītības kvalitāti un iespējas. Pēdējā gadā Briežuciema pamatskolā mācījās ne vairāk kā 20 bērni. Runājot tieši par mūsu novadu (Balvu), tuvākā skola ir Tilžā. Cik zināms, tikai viens skolotājs pašlaik paliek bez darba. Daži ir pensijā, citi mainījuši profesiju. Lielākoties Briežuciema pamatskolā strādāja skolotāji, kas apvienoja darbu vairākās skolās. Pie mums brauca arī no citiem novadiem. Tādējādi šie skolotāji nekļuva par bezdarbniekiem.”

Citādu viedokli pauž Aigars Keišs, pēdējais Briežuciema pamatskolas direktors. Viņš stāsta, ka liela daļa darbinieku zaudēja darbu un joprojām ir neziņā par savu likteni. “Dievs deva, un Dievs arī ņēma. Par sevi es neraizējos, gan radīsies iespējas, un bez darba nepalikšu. Savukārt citu darbinieku situācija ir bēdīgāka, viņi ir satraukušies par savu nākotni, jo darba nav. Protams, pie mums skolotāji strādāja arī darba apvienošanas kārtībā, pusslodzi – viņi turpinās darba gaitas citās skolās. Briežuciema pamatskolas slēgšana ietekmēs arī viņu algas. Pašlaik neesmu devies atvaļinājumā un joprojām strādāju skolā, kārtoju dokumentus un citas lietas, kas saistās ar likvidāciju. Vairāk pārdzīvoju par skolotājiem un bērniem. Nav iespējams izteikt izjūtas, kad redzi cilvēku acīs asaras. Dienā, kad diskutējām ar pagasta pārvaldi par skolas slēgšanu (ne visai mierīgos toņos), aiz durvīm šo sarunu dzirdēja bērni. Iznācu ārā un ieraudzīju, ka mazie, saspicējuši ausis, klausās. Šo skatu nekad neaizmirsīšu, tas, ko redzēju viņu acīs… Tas nav vārdiem aprakstāms. Līdzās pagasta pārvaldei bijušajā skolas ēkā, iespējams, būs arī bibliotēka. Savas skolas slēgšanu ļoti pārdzīvoju un ceru, ka viss nokārtosies,” komentē A. Keišs.

 

Jauna skola un pansionāts

Drabešu internātpamatskolas telpas Amatas novadā piedzīvos pozitīvas pārmaiņas. Šeit ēkas pārbūvēs un labiekārtos teritoriju. Amatas novada pašvaldības Apvienotās izglītības pārvaldes vadītāja Dina Dombrovska uzsver: “Šī ēka nepaliks tukša, tā piedzīvos jaunas, pozitīvas pārmaiņas, jo internātpamatskolas vietā tiks atvērta jauna pamatskola. Uzzīmēsim to ar citām krāsām, citiem toņiem un piepildīsim ar jaunām, pozitīvām inovācijām. Skolā plānojam stiprināt amatu prasmes, veidot kultūrizglītības centru, kas gaidītu dažādu paaudžu cilvēkus. Drabešu jaunā pamatskola darbu sāks šā gada 1. septembrī. Ir beidzies arī konkurss uz direktora amatu. Pieredzējām vairākas kārtas, kas beidzot vainagojušās ar rezultātu. Skolotāju komanda veidojas no Amatas novada Drabešu sākumskolas skolotājiem – šī mācību iestāde piedzīvo reorganizācijas procesu – un bijušajiem internātskolas darbiniekiem, kā arī jaunpienācējiem, kuri izteikuši vēlmi darboties jaunajā kolektīvā.” D. Dombrovska izskaidro, kādēļ internātpamatskola tika slēgta: “Internātskolas ar 2018. gada janvāri zaudēs valsts finansējumu un pilnībā pāries pašvaldību pārziņā. Izvēlējāmies būt izlēmīgi jau no šā gada septembra, jo par nepieņemamu uzskatījām mainīt darba apstākļus mācību gada vidū. Tas nodarītu kaitējumu gan pedagogiem, gan pašiem bērniem.”

Stirnienes pamatskola Varakļānu novadā likvidāciju piedzīvoja šā gada jūlija izskaņā. Nu jau bijusī direktore Rita Pelša jūtas ļoti aizvainota un godīgi atzīst, ka ir sāpīgi par to runāt. “Mūsu skolu aizvēra tikai tādēļ, ka skolēnu skaits bija mazs. Jau pirms desmit gadiem teicu, ka nekas labs nākotnē nav gaidāms, visas mazās skolas agri vai vēlu tiks likvidētas. Un tā arī notiek! Uzskatu, ka vēl pēc desmit gadiem skolu laukos vairs nebūs vispār. Varam izsvītrot tās no kartes jau tagad,” spriež R. Pelša. Vai pēc skolas likvidācijas direktore un pārējie skolotāji ir palikuši bez darba? “Un kā jūs domājat? Visi iestājāmies bezdarbniekos. Profesijā turpinās strādāt tikai tie, kas apvienoja darbu vairākās skolās. Nodarbinātības dienests piedāvā darbu pansionātā, ko ierīkos skolas ēkā, bet tur vēl viss ir tapšanas procesā, tas vēl nedarbojas. Mēs visi esam izglītoti speciālisti ar augstāko izglītību un ilgu darba stāžu. Esmu nostrādājusi 34 gadus un nevienam neesmu vajadzīga,” aizlauztā balsī noteic Ritas kundze.

Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs komentē Stirnienes pamatskolas likvidācijas iemeslus: “Skola tika slēgta ārkārtīgi mazā skolēnu skaita dēļ. Tajā mācījās 11 skolēni, un devīto klasi šajā gadā beidza seši no tiem. Pēc izlaiduma arī mācību iestāde vairs nefunkcionē. Ēku saglabāsim, tajā tiks ierīkots Varakļānu novada pansionāts, ko no Varakļāniem tuvākā mēneša laikā pārvietos uz Stirnieni. Bijušajiem skolas darbiniekiem izmaksājām atbrīvošanas pabalstus, tomēr nespējām piedāvāt jaunas darba vietas. Daži skolotāji sāks darbu citos novados. Situācija ir bēdīga, jo arī pansionātā šiem bez darba palikušajiem skolotājiem nebūs iespējas strādāt. Jo tas tiek pārcelts, nevis ierīkots no jauna.”

 

Skolu ēkas paliek tukšas

Skrundas un Neretas novadu pašvaldībām skolu likvidācija rada galvassāpes, jo vēl nav rastas tukšo ēku izmantošanas iespējas. Sproģu pamatskolu Neretas novadā likvidēs 31. augustā. Iepriekš tika plānots, ka skolu reorganizēs par sākumskolu, tomēr nepietiekamā skolēnu skaita dēļ pašvaldība izlēma par labu likvidācijai. Neretas novada pašvaldības izglītības darba speciāliste Žanna Miezīte stāsta: “Diemžēl vēl neesam raduši risinājumu skolas ēkas izmantošanai. Nākamajā gadā plānojam dažās telpās atvērt radošo darbnīcu, rīkot tajās izglītojošus pasākumus. Vēl apsveram domu te iekārtot sociālos dzīvokļus. Neretā jau ir viens sociālās aprūpes centrs, bet tajā veidojas garas rindas. Tādēļ prātojam par sociālo dzīvokļu ierīkošanu arī Sproģos – Zalves pagastā, bet tam ir nepieciešami papildu līdzekļi. Lai saglabātu šo ēku, neaizlaistu to postā, skolā saimniekos apsargs un kurinātājs. Sproģu pamatskolai pirms diviem gadiem svinējām 70 gadu jubileja.” Slēgšana esot plānota jau pasen, gan skolotāji, gan vecāki un bērni par to bija brīdināti laikus. Šajā mācību gadā iestādi apmeklēja 27 skolēni, tādēļ arī tika izlemts par likvidāciju. Bērniem piedāvāts turpināt mācības Mazzalves pamatskolā Ērberģē vai Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā Neretā. Tiks nodrošināts arī sabiedriskais transports, kas atvieglos skolēnu nokļūšanu uz un no skolas. Mācību iestādes personāla likteņi ir atšķirīgi. “Sproģu pamatskolas pedagogiem bija zemas algas likmes, jo skolēnu bija tik maz. Daudzi pedagogi paralēli veidoja savu uzņēmējdarbību, strādāja citos darbos. Zinu, ka daži no viņiem ir pārgājuši strādāt uz citām skolām, citi turpinās darbu ar bērniem pirmsskolas izglītības iestādē “Ziediņš”. Lielākoties visi ir atraduši iespēju nopelnīt, kāds procents ir aizgājuši arī pensijā,” skaidro Ž. Miezīte.

Sproģu pamatskolas direktora pienākumu izpildītāja Ludmila Roze: “Šis lēmums – slēgt skolu – ir saprotams. Pamatdarbā pie mums strādāja pieci skolotāji, pārējie brauca mācīt no citām skolām. Daļa no viņiem ir atraduši darbu. Piemēram, tika piedāvāts strādāt ar bezdarbniekiem, vadīt viņiem kursus. Lai gan šai ēkai nav atrasts izmantojums, bojā to neaizlaidīs, jo uz vietas strādās viens tehniskais darbinieks, kas rūpēsies par to. Jāsakopj apkārtne, ziemā skola ir jākurina, jātīra sniegs. Vasarā teritorijā ap to jānopļauj zāle. Tieši šajā ēkā skola saimniekoja no 1962. gada. Mūsu pavāre devās pensijā, viena no apkopējām ir atradusi darbu citur. Teikšu tā – kas grib, tas darbu atrod. No pedagogu viedokļa viss ir kārtībā, vairāk jūtama neapmierinātība no vecāku puses. Tagad bērniem rītos būs jāceļas stundu agrāk. Tuvākās skolas ir Neretā un Ērberģē, pēc stundām bērni nevarēs atskriet mājās, būs vien jāgaida autobuss. Tomēr gan Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā, gan Mazzalves pamatskolā tiks nodrošinātas pagarinātās stundas. Pati bez darba nepalieku, strādāju vēl divās skolās, tādēļ viss būs kārtībā.”

 

Pamazām iet postā

Skrundas novada pašvaldības izglītības nodaļas vadītāja Inga Flugrāte skaidro, ka joprojām tiek meklēti cilvēki, kuriem būtu interese par Rudbāržu internātpamatskolas-rehabilitācijas centra ēkām, jo tām lietojums vēl nav atrasts: “Galvenais iemesls lēmumam slēgt skolu bija ievērojams skolēnu skaita sarukums un līdz ar to arī ievērojams valsts finansējuma samazinājums. 2016. gada janvārī bija 42 audzēkņi (2010. gadā – 67) un, lai varētu nosegt saimnieciskos izdevumus, tika veikti ieguldījumi papildus valsts piešķirtajam finansējumam (skola izīrēja telpas 2015. gada vasaras mēnešos). 2016. gada septembrī skolā vairs bija tikai 37 audzēkņi, no kuriem tikai viens pārstāvēja Skrundas novadu. Pārējie audzēkņi bija no dažādām Latvijas vietām: Ventspils, Tukuma, Grobiņas, Kuldīgas, Durbes, Jelgavas u. c. novadiem, Rīgas, Liepājas, Jūrmalas pilsētas. Pēc lēmuma pieņemšanas slēgt skolu visi audzēkņi pamazām atrada vietu citās izglītības iestādēs tuvāk savai dzīvesvietai. Piemēram, Adamovas speciālajā internātpamatskolā, Rīgas sanatorijas internātpamatskolā, Liepājas speciālajā internātpamatskolā vai kādā no vispārējām izglītības iestādēm ar atbilstošu programmu. Kopumā darbu zaudēja 53 darbinieki (27 pedagoģiskie un 26 tehniskie), no kuriem pensijas vecumā ir četri, pamatdarbā vai blakusdarbā citās iestādēs strādā piecpadsmit. Divdesmit četri darbinieki izmanto bezdarbnieka pabalstu un Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) piedāvātās iespējas, viens ir pašnodarbināta persona, pārējie atraduši citu darbu. Iespējams, ka četri pedagogi sāks darba gaitas citās skolās. Pašvaldība skolas ēku uztur darba kārtībā, saglabāts pilnībā viss internāta aprīkojums, arī virtuve ir labā kārtībā.”

Bijusī Rudbāržu internātpamatskolas-rehabilitācijas centra direktore Dace Mickus, kura skolā nostrādājusi 26 gadus, atteicās sniegt komentārus. “Nestrādājam jau kopš janvāra, tādēļ neesmu lietas kursā, kas notiks ar šīm telpām,” par skolas ēkas turpmāko likteni izteicās D. Mickus.

Tādēļ devos uz Rudbāržiem, lai gūtu priekšstatu pati. Tuvojoties mācību iestādei, pirmais, kas redzams – augsts betona žogs. “Pirmais iespaids baiss, tas tādēļ, ka kādreiz šajā skolā bija kolonija. Esmu pieradis, un man šeit šķiet pat mājīgi. Vasarā te ir īpaši feini,” stāsta skolas saimnieks Ojārs Aleksejevs. Viņš dzīvo skolai blakus un šeit nostrādājis ilgus gadus. Šobrīd – uz pusslodzi. Viņa uzdevums ir pieskatīt skolu un rūpēties par internāta telpu apsildi. Gan skolas, gan internāta ēka pieder pašvaldībai, šogad tiktu svinēta 145 gadu jubileja. Saimnieks izrāda abas ēkas. Kabineti nav modernizēti, bet mācību iestāde un internāts kopumā ir labā stāvoklī. Internātā joprojām ir gultas un viss nepieciešamais, lai šajās istabās varētu dzīvot. Tas tiek kurināts, bet bēdīgāka situācija ir ar skolas ēku. “Mācību aprīkojumu atdeva citām skolām, bet uzskatu, ka turpināt mācības šeit varēja gan. Pašu skolu nekurina, ziemā te viss tiks aizlaists postā. Klases telpas, sporta zāle, tualetes – viss aizsals. Godīgi sakot, situācija ir štruntīga. No domes pārstāvji reizēm atbrauc, apskatās, bet pielietojumu šai ēkai, domājams, neatradīs. Lai to atjaunotu, vajadzīgi lieli finansiālie līdzekļi. Te ir gāzes apkure, tā šobrīd ir ļoti dārga. Arī pati katlumāja ir jāapsilda. Uzskatu, vieglāk būtu celt jaunu māju, ne atjaunot šo,” rezumē laipnais kungs.

 

Tukšas nestāv

Gulbenes novada Daukstes pamatskola tika likvidēta pērn, savukārt Bērzu sākumskola – pirms diviem gadiem. Gulbenes novada pašvaldības izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs Arnis Šķēls skaidro: “Daļa aprīkojuma šajās skolās tika iepirkta par naudu, ko sniedza apstiprinājumu guvušie Eiropas projekti. Tomēr apjomīgas renovācijas nevienā no skolām nav veiktas. Daukstes pamatskolā šobrīd ierīkota veco ļaužu māja. Bērzu sākumskolas telpas izmanto pašvaldības iestāžu vajadzībām, piemēram, pašlaik tajā atrodas sociālais dienests. Likvidēto mācību iestāžu ēkām ir atrasts pielietojums, neviena no tām neiet bojā.” Arī Viļakas novadā viss esot kārtībā. Šī novada pašvaldības izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Inese Circene stāsta, ka par Eiropas fondu līdzekļiem remonts nevienā no 2014. gadā Viļakas novada slēgtajām skolām netika veikts. “Mežvidu pamatskolā pašlaik ir atvērts šūšanas cehs, kurā tiek apmācīti šā aroda pārstāvji. Lai gan Kupravas pamatskolas ēkas ir tukšas, tajās regulāri notiek kultūras pasākumi. Arī sporta zāle tiek izmantota – jaunieši nāk šeit nodarboties ar fizkultūru. Mežvidu pamatskolā par Eiropas fondu līdzekļiem tika ierīkota signalizācija. Ieguldītie līdzekļi skolas likvidācijas dēļ nav aizlaisti vējā. Šī ēka joprojām tiek kārtīgi apsaimniekota un signalizācija ir nepieciešama,” komentē I. Circene.

 

Eiropas nauda gājusi secen

Briežuciema tautas nama vadītāja Z. Mežale atminas: “Pirms ilga laika šai ēkai tika nomainīts jumts, to veica par Eiropas sniegto naudu. Tomēr apjomīgas renovācijas gan nav bijušas. Lielāki un mazāki remonti veikti, piemēram, mainīta grīda, par pašvaldības līdzekļiem.” Arī Drabešu internātpamatskolas uzturēšanai un atjaunošanai izmantots Amatas domes finansējums. Izglītības pārvaldes galvenais speciālists, metodiķis Uldis Blīgzna skaidro, ka gan kosmētiskos remontus, gan apkures sistēmas sakārtošanu finansējusi tieši pašvaldība. Runājot par Sproģu pamatskolu, Neretas novada pašvaldības izglītības darba speciāliste Ž. Miezīte pārliecinoši teic: “Gods pienākas pašvaldībai. Sproģu pamatskola finansiālo atbalstu nav radusi Eiropā. Neretas novads pats saviem spēkiem šo ēku vienmēr ir balstījis. Gan kosmētiskie remonti, gan logu un jumta nomaiņa bijusi par pašvaldības naudu.” Citādi ir ar Rudbāržu internātpamatskolu- rehabilitācijas centru. Skrundas novada pašvaldības izglītības nodaļas vadītāja I. Flugrāte paskaidro, ka informatizācijas projekta tehnika iepirkta par Eiropas piešķirto naudu. “Tā šobrīd nodota Skrundas vidusskolai, bet instalācijas pārvilkšanu pašvaldība finansēja pati. Viss mācību aprīkojums nodots lietošanā citām novada izglītības iestādēm, ievērojot projektu saistības. Arī ēkas siltināšanas projekts guva Eiropas atbalstu, bet šīs finanses iztērētas citā veidā-tika rīkotas nodarbības bērniem ar īpašām vajadzībām sadarbībā ar Skrundas sociālo dienestu. Citu saistību pašvaldībai nav, visu saņemto naudu esam apguvuši,” noteic Skrundas domes darbiniece I. Flugrāte.

 

Galerijas nosaukums

 

MV2info_24_8

LA.lv