Mobilā versija
+3.5°C
Elizabete, Betija, Liza, Līze
Svētdiena, 19. novembris, 2017
25. augusts, 2017
Drukāt

Lai skolas nekļūtu par spoku namiem (6)

Foto: Aigars Kirsanovs ("Vaduguns" arhīvs), Daiga Meldere, Zita Mežale, Marta OplucāneFoto: Aigars Kirsanovs ("Vaduguns" arhīvs), Daiga Meldere, Zita Mežale, Marta Oplucāne

Briežuciema pamatskola lepojas ar uzvaru konkursā "Es varu būt zaļš". 2015. gadā septītās klases skolēni – Patrīcija Ločmele, Līna Pundure, Samanta Šubrovska, Valfrīds Cvetkovs, Artis Adilevičs – un klases audzinātājs, skolas direktors Aigars Keišs konkursā guva panākumus, veidojot kukaiņu mājiņas. Tagad visi bērni mācās citur, bet bijušais direktors meklē darbu.

Nepietiekamā skolēnu skaita dēļ šajā gadā tiek slēgtas piecas lauku skolas Balvu, Skrundas, Varakļānu, Neretas un Amatas novadā. Mācību iestāžu darbiniekiem jāmeklē jaunas darbavietas, bet bērniem – jauni skolas soli. Retāk runā par to, kas notiek ar ēkām pēc mācību iestāžu likvidācijas. Briežuciema pamatskolas, Stirnienes pamatskolas un Drabešu internātpamatskolas telpas piedzīvos pozitīvas pārmaiņas, savukārt Rudbāržu internātpamatskolas-rehabilitācijas centra un Sproģu pamatskolas ēku turpmākā izmantošana ir miglā tīta.

 

Asaras bērnu acīs

Balvu novada pašvaldība kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) vienojās, ka 2017. gada augusta izskaņā tiks likvidēta Briežuciema pamatskola. Ēkas izmantošanas jautājums neradīja problēmas, jo jau iepriekš šī mācību iestāde dalīja telpas ar Briežuciema tautas namu. Pagasta pārvaldes vadītāja Anastasija Gabrāne uzsver, ka bērniem tā noteikti nav traģēdija, jo tuvākā skola atrodas tikai četru kilometru attālumā. Tomēr visas apkaimes sabiedrībai esot skumīgi, jo Briežuciema pamatskola sekmīgi darbojās 107 gadus. “Kā citur, arī šī mācību iestāde tika slēgta katastrofāli mazā skolēnu skaita dēļ. Nākamgad pirmajā klasītē vairs nebūtu neviena bērna, kas sāktu jauno mācību gadu. Tas ir loģiski – nav bērnu, nav skolas. Vienlaikus arī sāpīgi, jo ar šo mācību iestādi saistās daudz labu atmiņu. Kārtīgi nosvinējām simt un simt piecu gadu jubileju, priecājāmies par kopīgiem spēkiem paveikto. Līdz apkures sezonai ir plānots neliels remonts, tad pagasta pārvalde (es, lietvede, nodokļu administratore, sociālā un bāriņtiesas darbiniece) pārcelsies uz tukšajām ēkas telpām. Bērniem ir iespēja turpināt mācības citās skolās. Četru kilometru attālumā no šejienes ir Baltinava, desmit – Rekava. Regulāri kursēs autobusi, kas nogādās viņus uz skolu un atpakaļ,” situāciju skaidro A. Gabrāne.

Arī Briežuciema pagasta tautas nama vadītāja Zita Mežale skumst par skolas slēgšanu, bet norāda, ka tas bijis pareizs lēmums: “Tautas nams un Briežuciema pamatskola atradās vienā ēkā. Kopīgi apdzīvotas tika dažas no telpām (aktu un mazā zāle; garderobes). Šobrīd ēka tiek izmantota pilnībā, to neaizlaidīs postā, jo šeit joprojām paliek tautas nams. Pirms kāda laika tika piebūvēts skolas “jaunais gals”, kas pašlaik ir tukšs, bet tajā drīzumā sāks saimniekot pagasta pārvalde. No septembra klašu telpās būs pagasta pārvaldes darbinieku kabineti. Iespējams, ar laiku šajā ēkā varētu darboties arī amatnieki, piemēram, vietējais ādas apstrādes meistars. Kādreiz bija domāts, ka vismaz sākumskola paliks, bet novads ir pārāk maziņš un tuvākā skola Baltinavā piedāvā salīdzinoši augstāku izglītības kvalitāti un iespējas. Pēdējā gadā Briežuciema pamatskolā mācījās ne vairāk kā 20 bērni. Runājot tieši par mūsu novadu (Balvu), tuvākā skola ir Tilžā. Cik zināms, tikai viens skolotājs pašlaik paliek bez darba. Daži ir pensijā, citi mainījuši profesiju. Lielākoties Briežuciema pamatskolā strādāja skolotāji, kas apvienoja darbu vairākās skolās. Pie mums brauca arī no citiem novadiem. Tādējādi šie skolotāji nekļuva par bezdarbniekiem.”

Citādu viedokli pauž Aigars Keišs, pēdējais Briežuciema pamatskolas direktors. Viņš stāsta, ka liela daļa darbinieku zaudēja darbu un joprojām ir neziņā par savu likteni. “Dievs deva, un Dievs arī ņēma. Par sevi es neraizējos, gan radīsies iespējas, un bez darba nepalikšu. Savukārt citu darbinieku situācija ir bēdīgāka, viņi ir satraukušies par savu nākotni, jo darba nav. Protams, pie mums skolotāji strādāja arī darba apvienošanas kārtībā, pusslodzi – viņi turpinās darba gaitas citās skolās. Briežuciema pamatskolas slēgšana ietekmēs arī viņu algas. Pašlaik neesmu devies atvaļinājumā un joprojām strādāju skolā, kārtoju dokumentus un citas lietas, kas saistās ar likvidāciju. Vairāk pārdzīvoju par skolotājiem un bērniem. Nav iespējams izteikt izjūtas, kad redzi cilvēku acīs asaras. Dienā, kad diskutējām ar pagasta pārvaldi par skolas slēgšanu (ne visai mierīgos toņos), aiz durvīm šo sarunu dzirdēja bērni. Iznācu ārā un ieraudzīju, ka mazie, saspicējuši ausis, klausās. Šo skatu nekad neaizmirsīšu, tas, ko redzēju viņu acīs… Tas nav vārdiem aprakstāms. Līdzās pagasta pārvaldei bijušajā skolas ēkā, iespējams, būs arī bibliotēka. Savas skolas slēgšanu ļoti pārdzīvoju un ceru, ka viss nokārtosies,” komentē A. Keišs.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Sāpīgi. Kā reiz laukos cīnījās par latviešu zemnieku bērnu skolām, kāda bagātība pagastam bija labs Skolotājs… Un Latvija cēlās. Tagad Rīga mudž no trekniem ierēdņiem, kuri izsakās viens par otru “pareizāk” ledainā kancelarīta tradīcijās, bet dzīvu lauku bērnu pat sapņos nav redzējuši. Un tik visu labo slēdzam, un Latvija grimst.

  2. Ulmaņu Kārli! Celies augšā un glāb latviešu tautu!

  3. Interesanti, kāpēc aizklapē latviešu skolas?! Vai tiešām grib mūsu tautu padarīt par pakalpiņiem, kuri skauka ielu un pienes alu, vai arī īriem lasa sēnes !!!??? Štruntīgajā padomju laika vidējā izglītība bija obligāta, augstskolas par brīvu.

  4. Krievi savas skolas Latvijā neklapē ciet. Bet latvieši paši savas skolas klapē ciet ar lielu sparu. Žēl ir ka lauki izmirst un iznīkst.Lauku ciemi bez jauniešiem ir nolemti iznīcībai to vairāk veicina pati valsts vadošā vara. Var pat nojaust ka valdība ir ieinteresēta lai likvidētu lauku skolas par to no eiropas saņems uzslavas.

  5. Informācija nepilna – Alūksnes novadā slēgta Mālupes pamatskola.Renovēta par 400000 Eiropas fondu līdzekļiem.Aprīkota, moderna ar sporta angāru, sporta laukumiem, moderniem mājturības kabinetiem. Līdz alūksnei 17 km. Atstāja vecas skolas 6-7 km rādiusā no Alūksnes.Kam tas bija izdevīgi? Vai valstij?
    Atbrauciet un nointervējiet Mālupes skolas direktoru!Alūksnes dome parādā Investīciju fondam, jo nedrīkst mainīt šo ēku statusu.
    Laikam tāpēc arī šo skolu nemin žurnālisti.

  6. Katrai vismaz 3 bērnus !

Draugiem Facebook Twitter Google+