Briežuciema pamatskola lepojas ar uzvaru konkursā “Es varu būt zaļš”. 2015. gadā septītās klases skolēni – Patrīcija Ločmele, Līna Pundure, Samanta Šubrovska, Valfrīds Cvetkovs, Artis Adilevičs – un klases audzinātājs, skolas direktors Aigars Keišs konkursā guva panākumus, veidojot kukaiņu mājiņas. Tagad visi bērni mācās citur, bet bijušais direktors meklē darbu.
Briežuciema pamatskola lepojas ar uzvaru konkursā “Es varu būt zaļš”. 2015. gadā septītās klases skolēni – Patrīcija Ločmele, Līna Pundure, Samanta Šubrovska, Valfrīds Cvetkovs, Artis Adilevičs – un klases audzinātājs, skolas direktors Aigars Keišs konkursā guva panākumus, veidojot kukaiņu mājiņas. Tagad visi bērni mācās citur, bet bijušais direktors meklē darbu.
Foto: Aigars Kirsanovs (“Vaduguns” arhīvs), Daiga Meldere, Zita Mežale, Marta Oplucāne

Lai skolas nekļūtu par spoku namiem 6

Nepietiekamā skolēnu skaita dēļ šajā gadā tiek slēgtas piecas lauku skolas Balvu, Skrundas, Varakļānu, Neretas un Amatas novadā. Mācību iestāžu darbiniekiem jāmeklē jaunas darbavietas, bet bērniem – jauni skolas soli. Retāk runā par to, kas notiek ar ēkām pēc mācību iestāžu likvidācijas. Briežuciema pamatskolas, Stirnienes pamatskolas un Drabešu internātpamatskolas telpas piedzīvos pozitīvas pārmaiņas, savukārt Rudbāržu internātpamatskolas-rehabilitācijas centra un Sproģu pamatskolas ēku turpmākā izmantošana ir miglā tīta.

Reklāma
Reklāma

Asaras bērnu acīs

Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Balvu novada pašvaldība kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) vienojās, ka 2017. gada augusta izskaņā tiks likvidēta Briežuciema pamatskola. Ēkas izmantošanas jautājums neradīja problēmas, jo jau iepriekš šī mācību iestāde dalīja telpas ar Briežuciema tautas namu. Pagasta pārvaldes vadītāja Anastasija Gabrāne uzsver, ka bērniem tā noteikti nav traģēdija, jo tuvākā skola atrodas tikai četru kilometru attālumā. Tomēr visas apkaimes sabiedrībai esot skumīgi, jo Briežuciema pamatskola sekmīgi darbojās 107 gadus. “Kā citur, arī šī mācību iestāde tika slēgta katastrofāli mazā skolēnu skaita dēļ. Nākamgad pirmajā klasītē vairs nebūtu neviena bērna, kas sāktu jauno mācību gadu. Tas ir loģiski – nav bērnu, nav skolas. Vienlaikus arī sāpīgi, jo ar šo mācību iestādi saistās daudz labu atmiņu. Kārtīgi nosvinējām simt un simt piecu gadu jubileju, priecājāmies par kopīgiem spēkiem paveikto. Līdz apkures sezonai ir plānots neliels remonts, tad pagasta pārvalde (es, lietvede, nodokļu administratore, sociālā un bāriņtiesas darbiniece) pārcelsies uz tukšajām ēkas telpām. Bērniem ir iespēja turpināt mācības citās skolās. Četru kilometru attālumā no šejienes ir Baltinava, desmit – Rekava. Regulāri kursēs autobusi, kas nogādās viņus uz skolu un atpakaļ,” situāciju skaidro A. Gabrāne.

Arī Briežuciema pagasta tautas nama vadītāja Zita Mežale skumst par skolas slēgšanu, bet norāda, ka tas bijis pareizs lēmums: “Tautas nams un Briežuciema pamatskola atradās vienā ēkā. Kopīgi apdzīvotas tika dažas no telpām (aktu un mazā zāle; garderobes). Šobrīd ēka tiek izmantota pilnībā, to neaizlaidīs postā, jo šeit joprojām paliek tautas nams. Pirms kāda laika tika piebūvēts skolas “jaunais gals”, kas pašlaik ir tukšs, bet tajā drīzumā sāks saimniekot pagasta pārvalde. No septembra klašu telpās būs pagasta pārvaldes darbinieku kabineti. Iespējams, ar laiku šajā ēkā varētu darboties arī amatnieki, piemēram, vietējais ādas apstrādes meistars. Kādreiz bija domāts, ka vismaz sākumskola paliks, bet novads ir pārāk maziņš un tuvākā skola Baltinavā piedāvā salīdzinoši augstāku izglītības kvalitāti un iespējas. Pēdējā gadā Briežuciema pamatskolā mācījās ne vairāk kā 20 bērni. Runājot tieši par mūsu novadu (Balvu), tuvākā skola ir Tilžā. Cik zināms, tikai viens skolotājs pašlaik paliek bez darba. Daži ir pensijā, citi mainījuši profesiju. Lielākoties Briežuciema pamatskolā strādāja skolotāji, kas apvienoja darbu vairākās skolās. Pie mums brauca arī no citiem novadiem. Tādējādi šie skolotāji nekļuva par bezdarbniekiem.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Citādu viedokli pauž Aigars Keišs, pēdējais Briežuciema pamatskolas direktors. Viņš stāsta, ka liela daļa darbinieku zaudēja darbu un joprojām ir neziņā par savu likteni. “Dievs deva, un Dievs arī ņēma. Par sevi es neraizējos, gan radīsies iespējas, un bez darba nepalikšu. Savukārt citu darbinieku situācija ir bēdīgāka, viņi ir satraukušies par savu nākotni, jo darba nav. Protams, pie mums skolotāji strādāja arī darba apvienošanas kārtībā, pusslodzi – viņi turpinās darba gaitas citās skolās. Briežuciema pamatskolas slēgšana ietekmēs arī viņu algas. Pašlaik neesmu devies atvaļinājumā un joprojām strādāju skolā, kārtoju dokumentus un citas lietas, kas saistās ar likvidāciju. Vairāk pārdzīvoju par skolotājiem un bērniem. Nav iespējams izteikt izjūtas, kad redzi cilvēku acīs asaras. Dienā, kad diskutējām ar pagasta pārvaldi par skolas slēgšanu (ne visai mierīgos toņos), aiz durvīm šo sarunu dzirdēja bērni. Iznācu ārā un ieraudzīju, ka mazie, saspicējuši ausis, klausās. Šo skatu nekad neaizmirsīšu, tas, ko redzēju viņu acīs… Tas nav vārdiem aprakstāms. Līdzās pagasta pārvaldei bijušajā skolas ēkā, iespējams, būs arī bibliotēka. Savas skolas slēgšanu ļoti pārdzīvoju un ceru, ka viss nokārtosies,” komentē A. Keišs.