Latvijā
Izglītība

Skola, kurā tiek izmēģināts jaunais izglītības saturs2


Dabaszinību skolotāja Anita Dāvida atzīst: tēmas intensīva apguve ļauj skolēniem vairāk iedziļināties apgūstamajā vielā.
Dabaszinību skolotāja Anita Dāvida atzīst: tēmas intensīva apguve ļauj skolēniem vairāk iedziļināties apgūstamajā vielā.
Foto: Karīna Miezāja

Viena no tā sauktajām pilotskolām, kurās tiek izmēģināts jaunais izglītības saturs, ko Latvijas skolās plāno ieviest no 2020. gada 1. septembra, ir Ogres 1. vidusskola. Un jaunā standarta ieviešana “mudina uz eksperimentiem”, saka skolas direktors Igors Grigorjevs.

Skolā aizvadītājā mācību gadā izmēģināta jauna pieeja stundu sarak­sta veidošanai: ieviesta tā sauktā modulārā apmācība, kurā mācību priekšmetu vienu nedēļu māca intensīvi, bet pēcāk divas nedēļas nemāca nemaz.

Divām skolas 4. klasēm vienu nedēļu vai pat divas nedēļas pēc kārtas intensīvi – piecas stundas nedēļā – mācīja sociālās zinības, pēc tam tikpat intensīvi bērni mācījās dabaszinības, bet citu nedēļu apguva mājturību. Divreiz nedēļā bija divas intensīvi apgūstamā mācību priekšmeta stundas pēc kārtas, bet vēl vienu dienu – tikai viena šī mācību priekšmeta stunda.

Mācās intensīvāk un dziļāk

Skolas direktors teic, ka vēlme izmēģināt modulāro apmācību bijusi jau sen: “Vēlamies, lai bērni ilgstošāk koncentrējas kāda noteikta jautājuma pētīšanai un izprašanai. Lai tas notiktu, ir vienkārši fiziski tam jāvelta diezgan daudz laika.

Līdzšinējā darba forma bērnu uzmanību saskalda starp dažādiem mācību priekšmetiem, dažādiem uzdevumiem un jautājumiem. Piemēram, bērns sāk apgūt tēmu, bet stundā nepagūst to dziļāk apgūt, bet atkal pie šīs pašas tēmas atgriežas tikai pēc nedēļas. Mūsu mērķis ir panākt, lai bērns kādu jautājumu pēta intensīvi vienu līdz divas nedēļas.”

Ieviešot citādu stundu sarakstu, skolēnu uzmanība vairs nesadalās un viņam nedēļā jāapgūst mazāk mācību priekšmetu: jānēsā līdzi mazāk mācību grāmatu, līdz ar to skolas soma kļūst vieglāka. “Taču svarīgāk ir tas, ka skolēna galva kļūst vieglāka. Jaunais izglītības standarts mudina arī uz iedziļināšanos mācību saturā. Mēs meklējam ceļus, kā to panākt,” teic I. Grigorjevs.

Mācību priekšmetus, kuros ieviešama modulārā apmācība, izraudzīja rūpīgi. Sociālās zinības, dabaszinības un mājturība no citiem mācību priekšmetiem atšķiras ar to, ka tajos ir vairāk noslēgto tēmu: tās sākas un beidzas un ne vienmēr sasaistās ar nākamo tēmu.

Piemēram, tiek apskatīta auga uzbūve no sākuma līdz beigām un nākamā tēma nav cieši ar to saistīta. “Tēmas, ko apgūst šajos mācību priekšmetos, var skaldīt un skatīt atsevišķi: nākamā tēma no tā nezaudē,” skaidro I. Grigorjevs.

Tāpēc ir iespējams šos mācību priekšmetus mācīt blokos. Savukārt, piemēram, svešvalodu, latviešu valodas un matemātikas stundas nav piemērotas modulārajai apmācībai, jo šajos mācību priekšmetos nepieciešams regulārs iknedēļas treniņš.

Tieši 4. klases eksperimentam izraudzītas tāpēc, ka šīm klasēm bijis vieglāk pārkārtot stundu sarakstus.

Skolotājiem jāspēj piemēroties

Skolotāji gan sākumā jauno sistēmu uztvēruši ar piesardzību, bet nu tā pamazām gaistot. Arī skolotājiem tomēr ir vieglāk dienas laikā strādāt ar mazāku klašu skaitu, nevis katru stundu mainīt klasi, ar ko strādā, uzskata direktors. Ogres 1. vidusskolas dabaszinību skolotāja Anita Dāvida gan saka, ka jau no paša sākuma ideju par modulāro mācīšanu uztvērusi konstruktīvi.

Viņa nepiekrīt direktora teiktajam, ka skolotājam vieglāk, ja apmācāmie skolēni nemainās katru stundu. Tas esot atkarīgs no skolotāja un konkrētās klases. Ja klase ļoti enerģiska un skolotāja enerģiju izsūcoša, ir grūti vienā klasē nostrādāt vairākas stundas pēc kārtas.

Toties pozitīvi jaunajā sistēmā ir tas, ka vieglāk plānot stundas, kaut ko tajās mainīt, ja nepieciešams. “Bērni visu nedēļu ir iekšā tajā tēmā, domā un runā par to arī mājās. Nāk uz stundu un zina, par ko runāsim, nav tēmu aizmirsuši,” stāsta skolotāja. Arī mājas darbi bijuši, taču pētnieciski. Piemēram, mācoties par magnētismu, bērni mājās paši mēģinājuši ar magnētu pievilkt dažādas monētas.

Modulārā sistēma patīk arī mājturības skolotājam Edmundam Puriņam, kurš piekritis eksperimentam, jo “šajā mainīgajā pasaulē ir jāpiemērojas situācijai”. Pēc tam secinājis, ka tieši 4. klases gadījumā jaunā sistēma ir īpaši noderīga. Iepriekš ceturtklasniekiem bija pa vienai mājturībai nedēļā. “Katras stundas sākumā jāizdala instrumenti, pēc stundas jāsavāc, bet paveikt vienā stundā var maz.

Virtuvē vienas stundas laikā vispār neko nevar pagūt. Tagad varējām strādāt ilgāk, tāpēc vairāk varējām izdarīt. Zinot, ka nedēļas laikā būs rezultāts, bērni arī strādāja mērķtiecīgāk. Tas nekas, ka pēc tam attiecīgajām klasēm vairākas nedēļas mājturības nebija,” klāsta skolotājs. Vienīgā problēma: ļoti rūpīgi jāsaplāno darbs tā, lai nedēļa noslēgtos ar rezultātu un skolēns būtu nopelnījis vērtējumu, jo līdz nākamajai mājturībai ilgi jāgaida.

Jaunā sistēma ieviesta pēc pavasara brīvlaika marta otrajā pusē un izmēģināta līdz maija vidum, kad mācību gada noslēguma pasākumu dēļ atgriezās pie ierastā stundu saraksta. Gan vecāku, gan bērnu attieksme pret jauno stundu sarakstu bijusi pozitīva. Vecāki secinājuši, ka tādējādi bērnu noslodze veidojas mazāka.

Piemēram, mājturībā uzdoti tādi darbiņi, ko var saplānot, pabeigt un arī novērtēt nedēļas laikā. Tad nav vairāku nedēļu garumā ik vakaru jāatvēl laiks kāda mājturības darbiņa pabeigšanai.

Tajā pašā laikā: ja skolotājs uzskata, ka prasmju nostiprināšanai bērniem pie kāda darbiņa vēlams pastrādāt ilgāk, arī modulārajā sistēmā nav liegts uzdot mājasdarbu, kas jāpilda vairākas nedēļas: līdz nākamajai reizei, kad skolēni atkal intensīvi apgūs attiecīgo mācību priekšmetu.

Var uzdot ne tikai rokdarbu, bet arī veikt kādu eksperimentu vai novērojumu, kas vai nu nostiprina jau apgūtajā tēmā gūtās zināšanas vai arī sniedz datus un informāciju, kas palīdzēs nākamās tēmas apguvei.

Jāmaina ne tikai stundu saraksts

Foto: Karīna Miezāja


Skolas direktors atzīst: ieviest modulāro stundu sarakstu nav viegli, jo jāpārkārto stundu saraksts, “kas bija un ir ļoti sarežģīti”. “Šāda veida darba plānošana pilnībā maina darba nosacījumus skolā,” viņš secina. “Līdz šim gan mūsu, gan daudzās citās skolās stundu saraksts veidots, ņemot vērā skolotāju vēlmes un vajadzības.

Tāpēc stundu saraksts līdz šim bijis kā lupatu deķis, ko veido ļoti daudzas vēlmes, vajadzības un citi apstākļi. Taču stundu sarakstam būtu vairāk jābūt atkarīgam no mācību satura un plānojuma, nu skolotājam ir jāpiemērojas stundu sarakstam, nevis otrādi. Taču tā noteikti nav liela problēma skolotājiem, kuri skolā ir pamatdarbā. Tomēr domāju, ka arī mazās skolas varētu pēc šāda principa veidot stundu sarakstu, viss ir atkarīgs no skolas darba organizācijas.”

Tomēr nākamajā mācību gadā eksperiments turpināsies, un plānots, ka tad modulārā apmācība būs visā 4. līdz 6. klašu posmā. Iespējams, tā tiks ieviesta arī 7. līdz 9. klašu grupā un varbūt arī vidusskolā. Vai būtu iespējams rīkot vēl intensīvākas mācības, piemēram, visu dienu mācīt vienu mācību priekšmetu?

I. Grigorjevs spriež, ka nē. Jo tādā gadījumā skolēnam pietiktu vienu dienu neatnākt uz skolu, lai garām būtu palaista vesela tēma.

Šis risks gan pastāv arī tad, ja mācību priekšmetu intensīvi apgūst nedēļas ietvaros, kā tas ir pašlaik. Ja skolēns slimo visu nedēļu, tēma palaista garām. “Lai risinātu šādas problēmas, ir jāpārveido konsultāciju sistēma,” teic skolas direktors.

“Ja līdz šim konsultācijas, piemēram, dabaszinībās, bijušas vienu vai divas reizes nedēļā, tad modulārā sistēmā šīs konsultācijas varētu būt vienu nedēļu mēnesī, bet katru dienu. Tad, ja bērns nav kādu laiku bijis skolā, tad visu nedēļu varēs iet uz konsultācijām un atgūt zaudēto.”

Vēl viena problēma, kas var rasties, ieviešot modulāro sistēmu, ir ar skolotāju darba slodzi un tās apmaksu. Piemēram, var gadīties, ka vienā mēnesī kādai klasei tikai vienu nedēļu māca kādu priekšmetu, bet citā – divas nedēļas. Skolotāju darba samaksai tāpēc nevajadzētu katru mēnesi mainīties.

I. Grigorjevs atzīst: tās ir birokrātiskas problēmas, kas jārisina, jo vairāku mēnešu laikā slodze tomēr izlīdzinās. Viņš cer, ka līdz ar jaunā satura ieviešanu arī skolotāju darba apmaksas sistēma tiks mainīta un direktoram vairs nebūs jālauza galva par šādām birokrātiskām niansēm.

“Modulārā sistēma nav unikāls risinājums, tā strādā daudzas skolas daudzās pasaules valstīs. Turklāt modulārā sistēma nav vienīgais ceļš, kā mainīt mācību pieeju. Esam gatavi arī mācīties no citām skolām, kā uzlabot mācību stundu plānojumu,” teic I. Grigorjevs.

Jāpiebilst, ka modulārā sistēma pēc jaunā standarta ieviešanas nebūt nebūs obligāta, taču skolām būs lielāka brīvība sava darba plānošanā, tāpēc standarta stundu saraksti dažviet varētu kļūt par vēsturi.

LA.lv
LE
LETA
Latvijā
Strīķe: Top iesniegums Ķezberes atbrīvošanai no amata NEPLP
18 stundas
LE
LETA
Latvijā
Jaunākās ziņas par saslimšanu Siguldā: smags stāvoklis trīs bērniem
18 stundas
LE
LETA
Latvijā
Latvijā ir ģimenes, kas nesatiekas pat svētkos: aptaujas dati 1
21 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

SK
Skaties.lv
Latvijā
Kas liecina par krāpšanos ar slimības lapām? Ko vēlas ministre un darba devēji 2
13 stundas
LE
LETA
Dabā
Latviju šķērsos aukstā atmosfēras fronte: prognoze svētdienai
18 stundas
LA
LA.LV
Sports
VIDEO: Rīgas “Dinamo” viesos joprojām bez uzvarām – zaudējums Maskavas klubam bez Indraša
12 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
Izrāda kādā Rīgas dārzā uzietos “dārgumus”
13 stundas
SK
Skaties.lv
Ekonomika
Daugavpils pusē izsolē nopērk īpašumu un pamatīgi “iekrīt” 2
13 stundas