Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
20. jūlijs, 2016
Drukāt

Vai izmantosiet iespēju pieteikties ES naudai sociālo pakalpojumu infrastruktūras attīstīšanai? (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs.

Paredzētas divas projektu iesniegumu atlases kārtas. Pašvaldībām būs iespējas izveidot atbilstošas vietas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai, kas dos dažādus ieguvumus, piemēram, cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem retāk nonāks ilgstošās aprūpes iestādēs un varēs uzsākt neatkarīgu dzīvi ārpus tām, ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem būs nodrošināta iespēja augt ģimeniskā vai tai pietuvinātā vidē. ERAF finansējums būs 37,7 miljoni eiro, nacionālais publiskais finansējums – 6,6 miljoni.

 

Aleksandrs Bartaševičs, Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs: “Mēs vēl neesam galīgi izlēmuši, jo, lai pretendētu uz Eiropas finansējumu, kas paredzēts projektu īstenošanai līdz 2022. gadam, noteikumi vēl ir samērā neskaidri, turklāt no pašvaldībām tiek prasīti pārāk labi rezultāti un arī pārāk liela atbildība. Ja tuvākajā laikā kaut ko īpašu vajadzēs sociālā darba uzlabošanai, tērēsim savu naudu. Šādai attiek­smei mums ir divi iemesli – gan tas, ka pilsētā salīdzinoši ir diezgan maz tādu cilvēku, kam vajadzīgi tādi sociālie pakalpojumi, kuru infrastruktūru palīdzēs attīstīt par ERAF naudu, gan tas, ka mums jau strādā vairākas sociālās iestādes – pansionāts, naktspatversme, aprūpe mājās, bērnunams, krīzes centrs. Mūsu pašvaldība jau nodrošina tādus sociālos pakalpojums kā aprūpe un rehabilitācija bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, rehabilitācija cilvēkiem pensijas vecumā un invalīdiem. Dzīvē gadās visādi, tāpēc personām, kuras nonākušas krīzes situācijā vai ir kādi citi nelabvēlīgi apstākļi, nodrošinām psihologa pakalpojumus un transporta pakalpojumus.”

 

Indra Rassa, Saldus novada domes priekšsēdētāja: “Uz visu Latviju kopējā finansējuma summa, kas nedaudz pārsniedz 44 miljonus eiro, nav liela, īpaši tāpēc, ka infrastruktūras nodrošināšana cilvēkiem ar redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumiem izmaksā dārgi. Cik Eiropas naudas spēsim piesaistīt, vēl grūti pateikt, taču mūsu vēlmes diktē pati dzīve. Mums ir svarīgi nodrošināt grupu dzīvokļus personām ar garīga rakstura traucējumiem; pašlaik vēl varam pieprasījumu apmierināt, piešķirot dzīvesvietu sociālajā mājā “Rūķīši”, kur nodrošināts diennakts atbalsts, bet drīzumā to vairs nespēsim vietu trūkuma dēļ. Esam arī paredzējuši izveidot gan dienas centru bērnu invalīdu rehabilitācijai, gan invalīdu nodarbinātības darbnīcas. Novada pašvaldības aģentūrai “Sociālais dienests” ir arī citas vajadzības, piemēram, derētu psihoterapeita konsultācijas. Novada iedzīvotāji, redzot mūsu pūles vispusīga sociālā darba uzlabošanai, arvien vairāk novērtē sniegtos pakalpojumus un tos izmanto. Piemēram, aprūpi mājās izmanto jau 38 cilvēki, dienas aprūpes centra pakalpojumus personām ar garīga rakstura traucējumiem – vidēji 22 cilvēki dienā.”

 

Andris Rāviņš, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs: “Jelgavas pilsētā esam sākuši aktivitātes, kas saistītas ar deinstitucionalizācijas īstenošanu, mūsu pilsēta ir viens no projekta “Atver sirdi Zemgalē” sadarbības partneriem. Šobrīd programmas finansējumu plānojam piesaistīt pašreizējā bērnu sociālās aprūpes centra pārveidei par daudzfunkcionālo centru, speciālo darbnīcu izveidei, lai attīstītu personu ar invaliditāti spējas un prasmes. Protams, arī grupu un servisa dzīvokļu pielāgošanai, nodrošinot personu ar invaliditāti vai personām ar garīga rakstura traucējumiem patstāvīgu dzīvošanu sabiedrībā. Savukārt, lai bērniem no Bērnu sociālās aprūpes centra nodrošinātu ģimeniskai videi pietuvinātu dzīvošanu, pašvaldība plāno pielāgot telpas šādai dzīvošanai un nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru. Taču precīzas veicamās aktivitātes būs zināmas pēc Zemgales reģiona deinstitucionalizācijas plāna izstrādes 2017. gada vasarā. Balstoties uz šo plānu, Jelgavas pilsētas dome piesaistīs finansējumu nepieciešamās infrastruktūras pilnveidošanai.”

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Kādēļ pie mums neizvērš kibici vai kopienas. Nezinu kā pareizi pateikt. Cilvēki paši sev daļēji varētu saražot pārtiku, paši sevi apkalpotu un tā tālāk. Mirstammājās – pansionātos cilvēki dzīvo kā sprostā gaidot nāvi. Tas nav humāni. Valstij ir gan zeme, gan mājas, kuras jāsakārto. Dodiet sociālajiem – sakārtos. …. un vālstij būtu ietaupijums, pietam liels ietaupījums.

    • Manuprāt kibuci (kibbutz) nav iespējami ne Latvijā, ne citur ES, tā vnk iemesla dēļ, ka nav tiesiska regulējuma.

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Tu nonāksi ellē!

Šonedēļ Latvijā ļoti mainīgi laika apstākļi, kad sals mijas ar atkusni un sniegs ar lietu.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (44)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+