Mobilā versija
Brīdinājums -0.2°C
Diāna, Dina, Dins
Ceturtdiena, 23. februāris, 2017
29. novembris, 2013
Drukāt

Pret stresu – arī atpūta un meditācija

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

“Esmu pirmspensijas vecuma bezdarbniece, kas mājās kopj gulošu slimnieku. Nervozēju, ka nevaru atrast darbu, savā dzīvē kaut ko mainīt. Bezcerīgā situācija mani tā nomāc, ka nevaru naktīs gulēt, sākušās pat tādas kā lēkmes – ar sirdsklauvēm, sviedriem un elpas trūkumu. Vai tā varētu būt panikas lēkme?” jautā limbažniece Aija (59). Vai tiešām nepatīkamās izjūtas izraisījusi nervozēšana un ilgstošais stress?

Jāpārbauda vairogdziedzeris


Medicīnas sabiedrības “ARS” neiroloģe Aīda Smiļģe skaidro, ka jaunam un gados vecam cilvēkam, kas izjūt ilgstošu stresu, tādiem fiziskiem simptomiem kā sirdsklauves, svīšana un elpas trūkums var būt atšķirīgi iemesli. “Panikas lēkmes sākas jau jaunībā un turpinās visas dzīves laikā. Šādi – ar trauksmi, sliktu pašsajūtu – organisms reaģē uz pastāvīgām stresa situācijām. Ja šādas lēkmes parādās tikai pusmūžā, vispirms jānoskaidro, vai to neizraisa kāda fiziska kaite,” saka neiroloģe. Vispirms vajadzētu pārbaudīt vairogdziedzera darbību, asins-analīzē nosakot hormonu līmeni. Ja vairogdziedzera darbība ir pārāk aktīva, cilvēks var kļūt ne tikai viegli uzbudināms, bet arī mocīties ar sirdsklauvēm, pastiprinātu svīšanu, karstuma sajūtu un elpas trūkumu. Jāpārbauda arī sirds veselība. Sievietēm gados vajadzētu apspriesties ar ginekologu, jo līdzīgu simptomu iemesls var būt menopauze.

Ar panikai līdzīgām lēkmēm var izpausties arī epilepsija. Lai atšķirtu to no dažādiem psihiska rakstura traucējumiem, jāveic encefalogrāfija. Šis izmeklējums ļauj spriest par smadzeņu bioelektrisko aktivitāti un atklāt epilepsiju.

Psihiatres Ingas Zārdes pieredze liecina, ka trauksme – sākot no viegla nemiera līdz pat izteiktām panikas lēkmēm – var būt jebkurā vecumā. Tā var būt reakcija uz traģisku situāciju, katastrofu, ilgstošām sadzīves grūtībām, piemēram, bezdarbu, konfliktiem ģimenē. Ja nekāda slimība netiek atrasta, jākonsultējas ar psihiatru. “Ja trauksmi neārstē, ar laiku tā var pāraugt depresijā,” brīdina ārste.

Kā sevi nomierināt


Inga Zārde teic, ka bieži vien sākumā pietiek ar dabiskajiem augu valsts antidepresantiem, piemēram, asinszāles preparātiem. Palīdz arī pavisam ikdienišķas lietas: dienas režīma sakārtošana, regulāras ēdienreizes, savlaicīga došanās pie miera. Ja trauksme jau sākusies, to var mazināt ar dziļo elpošanu, tas ir, elpo “ar vēderu”, lai krūškurvis paliktu nekustīgs. Palīdz arī vizualizācija – kāda patīkama dzīves brīža atsaukšana atmiņā, iesaistot visas maņas.

Kad rodas trauksmes sajūta, var veikt piecu lietu uzdevumu. “Vajag koncentrēties uz piecām lietām, ko redzam, dzirdam, saožam, sajūtam. Pēc tam uz četrām, trim, divām, vienu, katru reizi izvēloties kaut ko atšķirīgu. Domas novirzās, un cilvēks nomierinās,” iesaka psihiatre.

Viedoklis 


Homeopāts, Austrumu medicīnas un vingrošanas speciālists, grāmatas “Miera ārsta padomi” autors Igors 
Kudrjavcevs: “Miers – tā ir spēja informāciju uztvert bez emocionālas reakcijas, tā, lai “nesāp sirds”. Viena no vienkāršākajām nomierināšanās metodēm ir meditācija. Tās laikā cilvēks var koncentrēties uz iekšēju vai ārēju objektu, piemēram, uz enerģijas centru, kas atrodas sirdī, degošu sveci, koku, sauli. Meditēt var jebkurā laikā un vietā, tikai jāievēro daži likumi. Pirmais: domā par to, ko dari! Otrais: ja šajā brīdī kaut ko nevari, nedomā par to! Ēdot domā tikai par kumosu mutē, nesarunājies, neskaties televīziju, neatbildi uz telefona zvaniem. Ja pastaigājies – elpo, koncentrējies uz to, cik gaiss ir svaigs un tīrs. Man pašam patīk meditēt pie jūras, iedomājoties, ka mana elpa sakrīt ar viļņu šalkoņu. Līdz ar katru ieelpu un izelpu jūtu, ka manī notiek kaut kas labs.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+