Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Foto-LETA

Kādai būtu jābūt valsts pirmajai amatpersonai? “LA” lasītāju aptauja 6

Mārīte Liepiņa Ķekavas novadā: “Par Valsts prezidenta kandidātiem runājot, jāatzīst – tāpat kā nav ideālu cilvēku, nav arī ideāla pretendenta uz šo amatu. Nav svarīgs staltais augums un glauna frizūra, galvenais, lai būtu sapratne par ekonomiku, par valsti un vēlme strādāt tās labā.”

Reklāma
Reklāma
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 53
Kokteilis
Krišjāņa Kariņa sieva Anda publisko emocionālu vēsti vīra atbalstam: “Es apprecēju vienu no drosmīgākajiem, godīgākajiem, gudrākajiem un labestīgākajiem vīriešiem pasaulē” 399
Lasīt citas ziņas

Baņuta Osīte Augšlīgatnē: “Tagadējais Valsts prezidents, manuprāt, ir pārāk neizlēmīgs, nedrošs, un arī vecums par lielu, tāpēc izpratne par sabiedrību nav adekvāta mūsdienām. Valsts prezidentam jābūt inteliģentam, ar labu stāju, jāprot vairākas svešvalodas. Pašlaik mūsu valstī pie varas večuki (stagnāti) – gan prezidents, gan Ministru prezidente. Kauns skatīties, kad uzstājas televīzijā. Šim amatam vairāk piemērota Sandra Kalniete, Inese Vaidere, Krišjānis Kariņš, Jānis Kažocinš vai Roberts Zīle.”

Atis Rukšāns, Zemessardzes veterāns Sējas novadā: “Par prezidentu, manuprāt, cienīga kļūt gan Sandra Kalniete, gan Egils Levits. “Tīra” biogrāfija, labas zināšanas starptautiskajās attiecībās, diplomātiska darba pieredze – tās ir īpašības, kurām jāpiemīt jebkuram Valsts prezidenta amata kandidātam.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Gunārs Lauks Rīgā: “Kādam jābūt prezidentam? Augstākā juridiskā, ekonomiskā vai inženierzinātņu izglītība. Obligāti vairākas svešvalodas. Stāja. Prasme izteikties. Stingra nostāja katrā jautājumā. Nedrīkst būt saistīts ar oligarhiem. Jābūt politiski tīram, lai nav klaiņojis pa partijām. Jāzina Latvijas vēsture, lai abas okupācijas nebūtu brīnums. Lai varam ar savu prezidentu lepoties.”

Kārlis Ozols Rēzeknē: “Visām partijām jādara zināmi izvirzītie savi kandidāti. Kandidāti izstrādā savu darbības plānu, ko izskata Saeimas sēdē, kurā nobalso, kurus virza uz vēlēšanām. Līdz jūnijam kandidāti uzstājas LTV. Tā būs komunikācija ar sabiedrību, kas dzirdēs pretendenta izteiksmes spējas un darbības programmu. Un nebūs vairs nekādas pagrīdes, nekādu pārsteigumu un, cerams, arī kauna par prezidentu.”

Valdis Rīgā: “Man nebūtu nekādu citu prasību vai ieteikumu nākamajam prezidentam, ja vien viņš iestātos par Saeimā jau sen pieņemto okupācijas deklarācijas izpildi. Deklarācija pieņemta, bet netiek īstenota dzīvē.”

Gunārs Veide Rīgā: “Lai prezidentu izraugās visu 119 pašvaldību domju priekšsēdētāji! Katrs ierakstītā vēstulē nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai savu kandidātu. Kāpēc pašvaldību vadītāji? Tāpēc, ka viņi tautai tuvāki nekā Saeimas simts gudrās galvas. Nav vajadzīgi pensionāri, tiem nav nekāda lielā interese par nākotni.”