Mobilā versija
Brīdinājums +5.9°C
Urzula, Severīns
Piektdiena, 20. oktobris, 2017
27. jūnijs, 2017
Drukāt

Maiks Koljērs: Kāpēc Latvija grib breksitu tik cieti, ka dimantus var griezt (29)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Maiks Koljērs. žurnālists

“Uzraksti dažus simtus vārdu par garlaicīgāko tematu pasaulē,” man palūdza “Latvijas Avīzes” redaktors. Patiesībā viņš sacīja: “Vajadzētu uzrakstīt dažus simtus vārdu par breksitu,” bet principā tas pats vien ir.

Ja arī jums apnikušas runas par breksitu, mēģiniet iejusties manā ādā. Vairāk nekā gadu esmu vērojis, kā mana dzimtā zeme stāv uz šauras dzegas ļoti augstas ēkas virsotnē, draudot mesties lejā.

Kad Apvienotā Karaliste deva zaļo gaismu 50. pantam, tā rīkojās, it kā būtu nolēkusi, bet īstenībā vienkārši piezemējās uz vēl mazliet šaurāka izvirzījuma dažus centimetrus zemāk. Īstais kritiens gaidāms pēc diviem gadiem, kad, kā es paredzu, Lielbritāniju nāksies nogrūst no šī izciļņa ar garu nūju (iespējams, to pašu, kuru Mišels Barnjē iedeva breksita sarunvedim Deividam Deivisam 19. jūnijā).

Līdz tam brīdim Apvienotās Karalistes atkārtotie suicīda draudi būs visus tā nogarlaikojuši, ka nesavāksies pat pieklājīgs pūlis, lai papriecātos, kā tā dodas pretī savam liktenim – tam pašam liktenim, kāds piemeklēja Eilmeru no Malmsberijas, angļu mūku, kurš 11. gadsimtā sameistaroja spārnus, uzrāpās baznīcas torņa smailē un paziņoja, ka nu tik lidošot.

“Eilmer, nedari muļķības,” teica daži mūki, “labāk kāp lejā un ieēd putru.”

“Eilmers tikai grib pievērst sev uzmanību. Viņš nekad nenolēks,” iebildi citi.

Vēl pēc brīža tie paši mūki sacīja: “Ak kungs, viņš nolēca. Mums paliks vairāk putras.”

Bet līdz Apvienotās Karalistes neveiklajam kritienam tieši kapā ir vēl divi gadi. Pa to laiku risināsies “breksita sarunas”, lai gan, ja spriež pēc preses paziņojumiem un breksita komandas ierakstiem (mikroblogošanas vietnē) “Twitter”, notiek vienīgi plātīšanās ar saukļiem par to, cik ļoti gan viņi gaida šīs sarunas un cik, kad reiz tās būs galā, viss būs vienkārši lieliski. Es neuzticētu šiem ļaudīm apspriest pat apvedceļa izbūvi, kur nu vēl 60 miljonu cilvēku ekonomisko un sociālo nākotni.

Secinājis, ka breksits ir garlaicīgākais temats pasaulē un, lai cik nikni es pret to neiebilstu, Apvienotā Karaliste, karoga skrandām lēnām plivinoties, vienalga beigās sašķīdīs gabalos mums pie kājām, nodomāju, ka rakstīt par to “Latvijas Avīzei” būtu bezjēdzīgi.

Bet tad aptvēru: “Latvijas Avīze” ir laikraksts ar lielāko tirāžu Latvijā. Ārlietu un sadraudzības lietu birojs noteikti ir nolīdzis preses monitoringa aģentūru, kas apkopo rakstus par breksitu no visām ES dalībvalstīm. Es to zinu, jo arī pats esmu strādājis caurām naktīm, apkopojot preses izgriezumus Ārlietu un sadraudzības lietu biroja vajadzībām. (Vienīgā šī darba priekšrocība bija tā, ka visu pabeidzi astoņos no rīta un varēji doties taisni uz krogu.) Sarunvedēji grib justies tā, it kā zinātu pretējās puses noskaņojumu, jo ir pilnībā informēti.

“Aha!” Deivids Deiviss sacīs Mišelam Barnjē. “Manuprāt, jūs varat pārliecināties, ka “Latvijas Avīze” raksta ko pilnīgi atšķirīgu!”

Tā nu ceru, ka nākamās dažas rindkopas tiks nokopētas un plaši izplatītas Vaitholā kā “noskaņojums Latvijā”.

Latvija atbalsta niknāko iespējamo breksitu. Papildu ieguvums būtu, ja Apvienoto Karalisti pabīdītu vēl mazliet tālāk no Eiropas kontinenta, lai mums vairs nebūtu jāklausās tās apnicīgie pātari un meli. Latvija vēlas, lai tās iedzīvotāji atgrieztos un palīdzētu izveidot spēcīgu ekonomiku un sakarīgu sabiedrību tā vietā, ka tās profesori novāc burkānus Linkolnšīrā. Tāpēc Latvija apsveic britu lēmumu izmest ārā ikvienu, kas izskatās vai izklausās pēc svešzemnieka vai kas skatās franču filmas, vai vārdiem lieto deklinācijas, vai dzer tēju bez piena, vai prot vairāk nekā vienu valodu, vai dod priekšroku kādam citam sporta veidam, nevis futbolam.

Protams, pēkšņa apkalpojošā un roku darba pazušana no britu tautsaimniecības varētu radīt valstij dažas nopietnas problēmas. Latvija iesaka repatriēt visus Spānijā dzīvojošos britu pensionārus. Kā katram latvietim zināms, tieši pensionāriem vislabāk padodas audzēt un novākt dārzeņus.

Latvija grib breksitu tik cieti, ka ar šo vēlmi var dimantus griezt. Latvieši sola nekad neatgriezties kā tūristi, lai tērētu savus ļaunos eiro par Ķīnā ražotiem Bigbena plastmasas modelīšiem, Blekpūlas klints uzlīmēm un Harija Potera suvenīriem. Toties Latvija mudina Franciju aizmūrēt kanāla tuneli un piedāvā ES līmeņa iniciatīvu, lai lidsabiedrības “Ryanair” un “Whizz-air” izvēlētos jebkādus citus galamērķus, tikai ne Lielbritāniju.

Mēs vēlamies atgūt kontroli pār savām robežām un savu kultūru. Ikvienam, kas ierodas no Lielbritānijas, būs jāaizpilda anketa par mūsu vēsturi un latviešu valodas pamatzināšanu tests, tostarp vārdi “lūdzu” un “paldies”. Testēšanu vadīs viens pats robežsargs, vārdā Visvaldis. Viņš būs vienīgais robežsargs ar tiesībām lemt par jūsu iebraukšanu. Viņš strādās pirmdienās, trešdienās un piektdienās.

Mēs Latvijā gribam tik cietu breksitu, kas sniegtos līdz pat saulei un vēl aiz tās. Mēs jau esam no jums nopirkuši bruņumašīnas, lai gan, godīgi sakot, tās bija drusku padārgas. No Austrijas iepirktās haubices (viņi nopirka tās no jums un uzlaboja) bija krietni labāks darījums. Bet, kad Apvienotās Karalistes ekonomika sekos Eilmera trajektorijai, jūs izpārdosiet vēl daudz vairāk militārtehnikas par izdevīgām cenām. Mūs interesētu daži tanki, bet savas SA80 šautenes varat paturēt, ja vien austrieši nebūs uzlabojuši arī tās.

Un, visbeidzot, lai breksita sarunās izrādītu labo gribu, Latvija uzcels kādas dižas britu vēsturiskas personas statuju tieši iepretī jūsu vēstniecībai. Tā attēlos Eilmeru no Malmsberijas visā viņa spilgtajā, kaut arī īsajā, lidojumā.

(Tulkojusi Kristina Blaua)

Pievienot komentāru

Komentāri (29)

  1. Labi un spēcīgi rūkts! Man patīk, kaut arī vēl jānoskaidro, ko nozīmē Eilmera trajektorija.

  2. Labi, Mik – es esmu latvietis un negribu to brexitu. Bet briti tā nobalsoja un latviešiem tika pieteikts, lai pietur muti, kad viņi balsos. Rinkēvičs un citi darīja ļoti cītīgi. Pēc tam jau vaimanāja, bet vilciens jau bija aizgājis. Ko nu – neko. Sāksim ar to, ka briti nekad nav bijuši un nebūs eiropieši – viņi attālumus mēra jūdzēs, alu dzer pintēs un vispār brauc pa pretējo – nepareizo pusi. Piedevām drīzāk Lembis atteiksies no vār’da “bļadģj” (ko neviens brits nekad pareizi nespēs izrunāt) nekā briti atteiksies no savas mārciņas par labu eiro. Domā, ka viņi baigi sasitīsies nolecot zemē. Ei nu ei, beidz gvelzt niekus – divas pašas bagātākās un sociāli spēcīgākākas valstīs Eiropā ir Šveice un Norvēģija. Abas formāli ir ārpus ES. Un kas? Protams, ka visi stāsta cik daudz viņas ir zaudējušas esot ārpus ES. Bet tai pašā laikā kaut kā vienmēr tās atrodas bagātāko, demokrātiskāko un sociāli drošāko valstu topā ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē.
    Ar to es negribēju teiktu, ka brexit ir laba lieta un vispār būt ārpus ES ir labi, bet fakti ir fakti. Protams, ka Latvijai šādi vingrināties nevajag – mēs esam tādā vietā, ka labāk būt ar visām četrām kājām Eiropā, jo dziļāk, jo labāk. Jo mazākā vājumu izpausme, tā brūnais lācis būs klāt un gribēs izdarīt tās perversijas, kas tam mūžam padomā. Bet briti … klau, Lamanša tunelī neviens cementu iekšā nelies un nebetonēs to ciet. Briti turpinās dzīvot kaut kur pa vidu starp karalisko ģimenīti un Little Britain varoņiem.

  3. TOTALS MURGS. NE RAKSTS….. TAI PAT LAIKAA VAR PASKATIITIES UZ LV KUR ESAT NONAKUSI KAADA REALITAATE IR LATVIJAA.

    JAA ESU LATVIETIS AUDZIS DZIVOJIS MACIJIES SMAGI STRADAJIS LAUKOS UN KUR TAD MUUSU LV IR – PARADOS LIDZ AUSIIM, TIESLIETU VESELIBAS SISTEMA VALSTII SABRUKUSI , BLĒŽU ” BIEZO” VALSTII PAARPAAREM KUR VIEN SKATIES VISI BRAUKAA AR KRUTAJAM MAŠINĀM PARĒJĀ TAUTAS DALA VELK GALUS KOPĀ,,, VESELIBAS CILVEKIEM NAV MIRST AR VIEN VAIRAAK, MINIMĀLA ALGA KAS IR 400 EIRO KAS TAS IR… AIZBRAUCIET RIIGAS BIEZIE UZ REGIONIEM UZ LAUKIEM AIZBRAUC UZ GULBENES VAI MADONAS VAI JEKABPILS NOVADU VAI LUDZU VAI REZEKNES LAUKIEM – DA JOPCIK TUR LAUKOS DZIOJOSIEM PAT TIE 400 EIRO NAV – UN DARBAVIETAS STABIILI 1 VIETAA GATERIS ZEMNIEKU FERMAS 1 VEIKALS UN NODZERSUSIES VIRIESI GADOS , JAUNIESU PRINCIPAA NAV VISI PA LIELAJAAM PILSEETAM UN RIGU IESKAITOT DZIIVO UN PELNA NAUDU KUR ARII KONCENTREJAS VISA NAUDA… VEIKSMES STASTS – NU KUR TA VINSH IR MUMS : TAADA NAV UN NEBUUS. BARDAKS VALSTII KAA BIJIS TAA BUUS DIEMZEEL UN VIENIIGAIS GLAABINS IR NOPIRKT 1 VIRZIENA BILETI RIGA LONDONA VAI RIGA IRELAND UN BRAUKT STRADAT TUR UN DZIVESLIIMENIS KRIETNI AUGSTAKS PLUS IESKAITOT ALGU..

    KAADS TEIKS BEIDZ VERGOT BRITIEM BRAUC ATPAKALJ UN CELSIM LV EKONOMIKU PA SAGRABEJUSIEM 400 EIRO HA…. 1000+ EIRO UZ ROKAS KATRAM … UZ ROKAS NEVIS PAPIIRA KAD BUS LV TAD DAUDZI ATGRIEZIISIES IESKAITOT MANI … A TAS JAU CITS STAATS KAADAA VEIDAA PANAAKT LAI VISAA LV TERITORIJAA VAI TAA BUUTU RIIGA OLAINE RANKA LUDZA DAGDA VIESIITE VAI VENTSPILS BUUTU TIE 1000 EIRO KATRAM. A PAR BREXITU NU NEKO DARIIT JA ESAT MEDIJS BUS VIEN JARAKSTA GRIBAT VAI NEGRIBAT….

  4. Lielisks raksts! Paldies gan raksta autoram, gan tulkotājai! Raksta jēga nepazūd tulkojumā!! Prieks, ka anglis uz savas dzimtās zemes līderu – pašu – ievārīto putru spēj paskatīties ar humoru, pašironiju un reizē, nezaudējot savaldību, norāda uz sekmīga Brexit pasākumu izvešanas rezultātā paredzamu 60 miljonu cilvēku ekonomiskās un sociālās nākotnes apdraudējumu. Patīkami, ka brits Maiks Koljērs spēj paskatīties ar latvieša acīm un sirdi arī uz Latvijas problēmām un pozitīvajām iezīmēm, britus un latviešus vienojošo un atšķirīgo!

  5. Nu milzīgi jau daudz ir saradies to Lielbritānijas kapā guldītāju! Ka tikai neiznāk kā tajā teicienā: “Kas otram bedri rok, pats tajā iekrīt!” Pat Latvija izstājoties no ES būtu ieguvēja. Par Lielbritānijas bojā eju brexita sakarā vispār ir smieklīgi runāt.

  6. Mans viedoklis par brexit ir, ka, ES gatavo paraugdemonstrejumu- KAS NOTIKS AR VALSTI KURA IZSTAJAS NO ES!!!!!!!! Jo Anglija tiks sadalīta, paliks tikai Londona ar piepilsētām. Tulit pēc brexit būs referendums Ziemeļīrijā un Skotijā par atdalisanos no Anglijas, nu un tālāk jau redzēs…..

  7. Britiem tagad Soross stāsta, ka viņi drīkstot pārdomāt. Paralēli organizējot varas destabilizēšanas mēģinājumus.
    Tas nozīmē, ka arī mēs drīkstam pārdomāt un mums E.S. referendumi ir vajadzīgi vēl.
    Galu galā mūsu tauta ir lielu izšķīšanas draudu priekšā. Paskatiesties kāds daudzums ir lielbritānijā vien.
    Padomju laikos tas tika noformēts ari līdzīgi. Vajadzīgs darbaspēks. Rūpniecības izaugsme u.tml.
    Mēs nevaram atļauties šādas masas dāļāt dažādām valstīm.
    Vēl jo vairāk ka tās tautas ari tas viss apdraud un pārslogo.

  8. Par ko te ir runa? Ka Brexits tas ir labi vai slikti?
    Visticamām, ka slikti, vaine, jo arī Latvijas presi pēdējā laikā sāk uzkorumpēt pasaules oligarhi.
    Tas, kas notiek pašlaikLLielbritānijā ir mēģināt destabilizēt valdību un dabūt pie varas kreisos – sarkanos mērkaķus, ar savu taktiku ar masu migrāciju ievainot tautas un valstis.
    Viņš te par to raksta?

    • Teiciens ” pēdējā laikā sāk uzkorumpēt”, protams ir tā maigi teikts.
      Otrkārt man nav skaidrs, kāpēc šeit vajadzīgs piesaistīt ārvalstu autoru un to tulkot. Izskatās kā ar labo roku kasīt kreiso ausi.
      Ikdienišķa ziņu tēma taču. Tas būtu kaut kas, ko mēs paši neesam spējīgi analizēt?

  9. Brīnišķīgs izteiksmes stils, kas turklāt nepazaudē saturu.

  10. Briseles birokrāti katru dienu to vien dara, lai novestu tautas pie brexitu un latexitu domām.

  11. Pamuļķis, kas iedomājās sevi asprātīgu esam. Cilvēks bez Tēvzemes, tautības, dzimuma un … bez elementāras saprašanas.

  12. Asprātīgi. Jūsmoju par Koljēra stilu.

  13. Savādi gan, neesmu pamanījis, ka Latvijai būtu tāda nostāja.

    Svarīgi ir, lai Latvijas bizness no tā neciestu. Viss cits – lai paliek britu izvēlē. Ja grib paturēt imigrantus, lai patur. Ja negrib, lai sūta uz kaut kurieni, kaut Austrāliju.
    Tikai lai būtu viss skaidri nodefinēts, un nebūtu dažādiem ES biedriem dažādas priekšrocības.

  14. labais. Vienīgi – domāts lasītājam ar humora izjūtu un spēju domāt kritiski un ar ironiju palūkoties uz notiekošo.

  15. Izklausās, ka kungs ir dusmīgs uz Britiem, jo tie šoreiz nolēks ar visu putru, kas attiecas uz Latvijas viedokli, tad kaut ko nav līdz galam sapratis, bet tās jau ir viņa problēmas…

  16. Murgains raksts. Lai ko, nedomāju, ka LV iedzīvotāju apziņā britu “breksits” ir kas labs.
    Daži var tīksmināties, ka arī Apvienotā Karalistē pie varas var nonākt “nasing spešli” un tad redzēs, kas notiks.
    Otri var padomāt, ka pēc “breksita” mazāk iedzīvotāji bēgs no AAA krimināli pārvaldītas LV.
    Reāli Apvienotā Karaliste ir vitāli svarīga ES – bez FR-DE-UK ES nav iedomājams ne ekonomiskā, ne politiskā kontekstā, tomēr, ko var darīt, ja UK valda “nasing spešli”.
    Reāli, kamēr LV krimināli pārvaldīs AAA (vai citi kriminālie personāži), nevar sagaidīt LV iedzīvotāju drošību, ne sociālo aizsardzību – visas sabiedrības labumus šie joprojām prihvatizē.

  17. Nebūs jau tik traki kā godātais autors raksta. Lielbritānija ir pārdzīvojusi Margaritu Tečeri, gan jau pārdzīvos arī breksitu. Sākumā gan būs savādāk, bet ar laiku varbūt parādīsies arī savi labumu.
    Cik es atceros no viņu brexita kampaņas, ietaupīsies nauda. Atceros lasījusi argumentu, ka par naudu, ko Lielbritānija maksāja EK pirms brexita, viņi varētu atvērt jaunu, pilnīgi aprīkotu slimnīcu ik nedēļu vai ik mēnesi (precīzi neatceros). Vienvārdsakot – naudas ekonomija būs gigantiska un tas nevar atstāt sliktu iespaidu uz tautas dzīvi.

    • aha, tas arguments – ja precīzāk, tad argumenta izstrādājums ar pamatīgi pārspīlētu skaitli – bija “we send the eu 350 million a week, let’s fund our nhs instead”. to mēs labi atceramies no ikoniskā kampaņas autobusa.
      pirmkārt, tas skaitlis bija zem 200 miljoniem. un otrkārt, nupat ir aprēķinātas breksita izmaksas, un internetu pārpludina ikoniskā kampaņas autobusa jaunas versijas ar tādiem tekstiem kā “brexit will cost £58.7bn, let’s spend it on the nhs instead” un “brexit is costing 461 million a week, let’s fund our nhs instead”.

    • Tikai tie stāsti par naudu, kas tagad kā viesulis gāzīsies par UK, bija meli. Ieteiktu iepazīties arī ar reālajiem faktiem, nevis tikai tiem, ko piedāvā kampaņu organizatori

    • Nebūtu Tečeres, tu vēl PSRS tupētu un līdz Anglijai netiktu, tupā pupa!

Franks Gordons: Iegansts raganu medībām (30)Paziņo deviņus paņēmienus, ar kuriem ASV apdraudot Krievijas suverenitāti.
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Karjeras kāpnes

Amerikas kinoaprindās izvērsies skandāls ap Holivudas producentu Hārviju Vainstainu, kurš tiek vainots par seksuālu uzmākšanos un izvarošanu. Skandāls sākās, kad laikraksts “The New York Times” ziņoja, ka Vainstains vairākus gadu desmitus seksuāli uzmācies gados jaunām sievietēm, kuras vēlējās darboties kinoindustrijā. Reaģējot uz šīm ziņām, kāda amerikāņu aktrise sociālajos tīklos aizsākusi akciju, kurā, lietojot tēmturi “#MeToo” (“#EsArī”), cilvēki atklāj, ka piedzīvojuši seksuāla rakstura uzbrukumus.

Arī Latvijas tvitera vidē parādījies tēmturis “#EsArī”, ko papildina atklāti stāsti no cietušajām sievietēm.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (5)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Māris Antonevičs: "Jaunās sejas" gaidotIzmaiņas mediju uzburtajā pasaules kārtībā – izrādās, ka jauni, spilgti līderi ne vienmēr ir liberāli.
Draugiem Facebook Twitter Google+