Lai veselību nedotu pret taloniem 2
Vakar, kad Saeima pieņēma 2015. gada valsts budžeta likumprojektu pirmajā lasījumā, piketā pie Saeimas nama pulcējās mediķi, lai aizstāvētu cilvēktiesības uz pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi un lūgtu politiķus medicīnai piešķirt vairāk naudas. Protesta akcijā galvenokārt piedalījās vecāka gadagājuma ļaudis, tie, kuri negrasās pamest savu valsti, lai meklētu labāk atalgotas darba vietas ārpus Latvijas.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas valdes pārstāvis Andris Baumanis vairs necer, ka var kaut ko panākt ar miermīlīgu piketu pie Saeimas. “Ģimenes ārstu vidū līdz 40 gadu vecumam ir tikai trīs procenti ārstu. Ja palaidīs e-veselību, no sistēmas automātiski aizies katrs piektais ģimenes ārsts, kuri ar informācijas tehnoloģijām nepratīs tik ātri strādāt, kā būs nepieciešams,” secina dakteris Baumanis. Viņš vaicā – ja jau viss medicīnā tiek kvotēts un šo kvotu paliek arvien mazāk, tad kāpēc netiek samazināts arī valsts pārvaldes aparāts, valsts ierēdņu algas, Saeimas deputātu un ministrijas darbinieku skaits, automašīnu skaits, kas tiek apmaksātas no valsts budžeta? Nekas tāds nenotiek, vēl vairāk – deputāti klusi un mierīgi paaugstina savu algu, algas palielinās arī ministriju ierēdņiem, bet ārstu vidējā alga, kā piketa dalībniekiem atgādināja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide, ir tikai 600 eiro jeb par pāris eiro lielāka nekā vidējā tautsaimniecībā strādājošo alga.
“Veselības ministrs jau runā par to, ka jāsamazina kvotas laboratoriskajiem izmeklējumiem. Ja finansējums netiks palielināts, nākamgad rindas pie speciālistiem un uz izmeklējumiem kļūs vēl garākas. Cilvēki jau pierakstījušies uz februāri, martu, aprīli, no nākamā gada janvāra būs iespēja pierakstīties uz gada beigām. Ja politiķi var atrast finansējumu savai labklājībai, bet tautai nevar atrast, tas ir nožēlojami,” atzina ģimenes ārste S. Veide.
Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers ar nožēlu sacīja: “Faktiski esam nonākuši pie tās sistēmas, kas kādreiz bija astoņdesmitajos gados, kad atsevišķus pārtikas produktus deva pret taloniem, tagad veselību dod pret taloniem. Ja to nav, tad var izmantot apbedīšanas pakalpojumus. Ja runājam par iekšējo un ārējo drošību, tad galvenais komponents ir vesels un izglītots cilvēks.”
Neatliekamās medicīniskās palīdzības šoferis Renārs uz piketu atbraucis no Pļaviņām un par savu darbu saņem minimālo algu. “Darbs man patīk, bet ir tādas profesijas, kur nekas vairāk par spaiņu mazgāšanu fermās nav jāprot, bet samaksa ir augstāka nekā ātrās palīdzības šoferiem,” secina Renārs un piebilst, ka nedrīkst tikai gaidīt un cerēt, ka politiķi sapratīs nožēlojamo finansiālo stāvokli medicīnā – ja neprotestēs, nekas neuzlabosies.
Turpat līdzās stāv medicīnas māsa Alda, kura ieradusies no Tirzas. Viņa visu mūžu strādājusi medicīnā un tagad viņas alga ir 180 eiro. Tiesa, to maksā par nepilnu darba slodzi, bet varētu strādāt vairāk, ja vien dzimtajā pusē būtu darbs un nebūtu ambulancei samazināts finansējums.
Tribīnē kāpj Latvijas Bērnu un jauniešu diabēta biedrības līdere Sandra Slišāne, lai runātu to bērnu vārdā, kuri slimo ar diabētu: “Jau ilgus gadus vēršamies pie atbildīgajām valsts institūcijām, bet situācija neuzlabojas – nav pieejami speciālisti un apmācība, nav atrasts finansējums akūti nepieciešamajām medicīnas ierīcēm, medikamentiem, tāpēc vecākiem pašiem ir jāiegulda lieli finansiālie līdzekļi slimību ārstēšanai. Protams, ja ir šie līdzekļi. Diabēts ir ļoti komplicēta slimība, kas, saskaņā ar statistiku, ļoti ātri atnes smagas komplikācijas – aklumu, amputācijas, infarktus, dialīzes, nieru mazspēju… Mēs, diabēta bērnu vecāki, lūdzam, lai valdība pārskata piešķirtā finansējuma sadalījumu un palielina tā apjomu. Atrisinot slimu bērnu vajadzības šodien, valsts ietaupa naudu nākotnē.”
Kaut gan daudzi deputāti paātrināja soli, lai ātrāk tiktu garām piketa dalībniekiem, tomēr bija tādi, kas uzdrošinājās uzkāpt tribīnē. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece pat uzaicināja piketa organizētājus – Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) pārstāvjus – uz lietišķu sarunu ar Saeimas deputātiem un valdības pārstāvjiem. LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris par šo priekšlikumu bija gandarīts, jo uzskata, ka mediķi ir sadzirdēti.
Saruna, kurā kopā ar arodbiedrības pārstāvjiem un Saeimas priekšsēdētāju piedalījās arī Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča un viņas vietnieks Einārs Cilinskis, kā arī valdības vadītāja Laimdota Straujuma, finanšu ministrs Jānis Reirs un veselības ministrs Guntis Belēvičs, nebija veltīga, jo šonedēļ tiks rīkota ārkārtas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēde, kurā plānots pieņemt lēmumu par papildu naudas piešķiršanu veselības aprūpei 2016. gada valsts budžetā. “Tas nav bezcerīgi,” atzina komisijas priekšsēdētāja Barča.
