Lai vieglāk tikt līdz Mežaparka estrādei 0
Ierosinu, lai Mežaparka teritorijā tais dienās un vakaros, kad estrādē notiek sarīkojumi, tiek darbināti bezsliežu vilcieniņi, kas vizinātu ļaudis no tramvaja pieturas līdz estrādes ieejai un atpakaļ.
Par braucienu varētu iekasēt vienu vai divus eiro. Pirms gadiem kaut kas līdzīgs bija, bet nu jau sen vairs ne.
Gājiens līdz estrādei var būt apgrūtinošs vecākiem cilvēkiem un citiem ar kustību traucējumiem. Pazīstu savas paaudzes cilvēkus (man ir 77 gadi), kuri gribētu apmeklēt kādu koncertu Mežaparka estrādē. Viņiem aiziet līdz turienei no tramvaja pieturas, stundām sēdēt uz cietiem beņķiem bez atzveltnēm un pēc tam iet atkal ārā no parka ir par grūtu. Ciniķi teiks: “Ko tie vecie iedomājas! Ir taču savu mūžu nodzīvojuši, lai sēž mājās un skatās televizoru.”
Visiem reiz pienāks vecums, bet vēlme būt klāt jaukā koncertā kopā ar savējiem, baudīt šī notikuma vienreizējo atmosfēru, skatīt un klausīties tūkstošgalvīgo kori, vērot mākoņus virs Mežaparka priedēm un plandošos Latvijas valsts karogus estrādes sānos, redzēt, kā saule noriet aiz koku galotnēm, – šī vēlme lielai daļai latviešu nekad nepazūd. Vai nebūtu jauki, ja būtu šādi vilcieniņi, kas nodrošinātu arī mūsu sirmgalvjiem iespēju nokļūt līdz estrādei bez kāju sāpēm un grūtībām?
Lai tas varētu notikt, par to jāgādā vidējai paaudzei, kura šodien ir pie teikšanas. Šai paaudzei ir mīļi vectētiņi un vecmāmiņas, vecas krustmātes un krusttēvi, ir vecāka gadagājuma radi un draugi, kas vasarā ierodas Latvijā no tālām zemēm un grib vēlreiz redzēt un dzirdēt “īsto Latviju”, bet nespēj veikt garo gājienu līdz estrādei. Vai nevajadzētu papūlēties viņiem šo prieku sagādāt?
Māra Celle, ilggadēja “Latvijas Avīzes” lasītāja
