Mobilā versija
Brīdinājums +11.5°C
Rolands, Rolanda, Ronalds, Erlends
Trešdiena, 18. oktobris, 2017
25. jūlijs, 2016
Drukāt

Vai novados piemaksās pirmsskolas pedagogiem? “LA” aptauja

Foto-FotoliaFoto-Fotolia

Ilustratīvs foto

Jaunajā skolotāju atalgojuma modelī iekļauta atruna par iespēju pašvaldībām pārejas periodā pirmsskolas pedagogiem maksāt 560 eiro lielu algu, nevis 620. Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis aģentūrai LETA uz jautājumu, kuras pašvaldības varēs maksāt 620 eiro, noteicis: “Ja gribēs, tad varēs visas.” Tomēr pieļāvis, ka ar atalgojuma palielināšanu jau no septembra “vienam otram varētu būt problēmas”. Kā tad ir īstenībā, vaicāju novadu pašvaldību vadītājiem.

 

Imants Balodis, Lielvārdes novada domes priekšsēdētājs:

“Lai gan novada domes lēmuma vēl nav, domāju, ka mēs pirmsskolas pedagogiem maksāsim jaunajā atalgojuma modelī paredzētos 620 eiro. Viņi taču ir tādi paši skolotāji kā visi pārējie, kāpēc viņiem būtu jāsaņem mazāk, nekā paredzēts? Protams, mums būs grūti atrast papildu finansējumu, jo novadā ir trīs pirmsskolas izglītības iestādes, no kurām lielākā ir “Pūt, vējiņi!” Lielvārdē ar filiāli Kaibalā, kur bērnu kopskaits sasniedz jau 350 un grupu piepildījums tuvojas 30 bērniem. Arī Jumpravas bērnudārzs ir liels, mazāks vienīgi Lēdmanē, tā ka pirmsskolas pedagogu mums ir samērā daudz. Mēs esam viena no tām nedaudzajām pašvaldībām, kuras pēc izglītības darba kvalitātes un citiem kritērijiem jau pielīdzina Pierīgas pašvaldībām, taču tad, kad cīnījāmies, lai arī mums Eiropas finansējumu ļauj piesaistīt trešajā kārtā, saņēmām atteikumu.”

Dainis Vingris, Kokneses novada domes priekšsēdētājs:

“Vispirms jāmet akmens valdības dārziņā. Kāpēc nekad neko neizdomā līdz galam? Kāpēc netiek vaļā no modes radīt cilvēkos paniku? Likmes mainās, algas mainās, bet vēl taču tik daudz neskaidrību. Tagad atkal var iznākt tā, ka skolotāji septembrī strādās, bet vēl arvien nezinās, cik par padarīto saņems. Par tiem 620 eiro pirmsskolas pedagogiem teikšu īsi – būs! Katrā ziņā es aicināšu deputātus pielikumu atbalstīt, jo cilvēki to ir pelnījuši. Cita lieta, ka, lai piemaksātu pirmsskolas pedagogiem, mums nāksies kaut kam finansējumu atņemt.”

Lidija Siliņa, Baltinavas novada domes priekšsēdētāja:

“Valdība ne­smuki izrīkojusies, liek mums piemaksāt pirmsskolas pedagogiem brīvprātīgi piespiedu kārtā, labi zinot, cik smags finansiālais stāvoklis ir daudzos novados. Iespējams, valdība spekulē uz to, ka daudzviet Latvijā ir ļoti grūti ar darba vietām, tāpēc skolotāji piekritīs, ka sākumā pašvaldības atalgojumam pieliks tikai drusciņ. Faktiski jau mums ir tikai neapskaužamas iespējas – vai nu izvēlēties atalgojuma pielikumu, kādu pašvaldība var atļauties, vai arī jāslēdz kāda skola.”

Agris Petermanis, Nīcas novada domes priekšsēdētājs:

“Pirmsskolas pedagogu atalgojuma jautājums ir novada deputātu goda jautājums, man ir pārliecība, ka mums izdosies bērnudārzu pedagogus atpestīt no otrās šķiras cilvēku statusa, kādu viņiem diemžēl piešķīrusi valdība.”

Maruta Plivda, Preiļu novada domes priekšsēdētāja:

“Tagad ir atvaļinājumu laiks, lai lemtu, gaidām augusta sākumu. Protams, lai atrastu līdz gada beigām nepieciešamo aptuveni desmit tūkstošu eiro lielo papildu finansējumu, kāda no agrāk ieplānotājām pašvaldības iecerēm paliks neīstenota.”

Vilnis Špats, Cesvaines novada domes priekšsēdētājs:

“Re, kā sanāk! Valdība negrib kaut kam atņemt, lai iedotu pirmsskolas pedagogiem, bet pašvaldībām šādu neglītu scenāriju tomēr uzspiež. Pirmsskolas pedagogi valdības rīcības dēļ jūtas pazemoti. Kas mums atliek? Domājam, spriežam, kā rīkoties, lai vilks būtu paēdis un kaza dzīva…”

Pievienot komentāru

Roberts Zīle: Nedrīkstam palikt vienaldzīgi (13)Katalonijas centieni iegūt neatkarību no Spānijas izraisījuši pretrunīgu reakciju Eiropā: vieni atbalsta kataloņu tiesības uz pašnoteikšanos, bet citi uzskata, ka Katalonijas atšķelšanās radīs bīstamu precedentu un uzkurinās separātisma tendences.
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Pirms aiziešanas atslēdziet elektrību koģenerācijas stacijām!

Ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam, kurš pagājšnedēļ paziņoja, ka pametīs darbu valdībā, lai  vadītu “Vienotības” Saeimas frakciju, pēc šīs svētdienas TV3 raidījuma “Nekā Personīga” jāķeras pie vēl kāda grūta darba.

TV raidījumā izskanēja bažas, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā. Raidījums atklājis vairākus uzņēmumus, kuri nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS “Sadales tīkls” testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Ja šie uzņēmumi sāks darbu un izmantos iespēju elektrību tirgot par paaugstināto cenu, patērētājiem tas izmaksās līdz 100 miljoniem eiro obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumos nākamajos 10 gados. Ministrs uzdevis Ekonomikas ministrijas kontroles grupai ar ekspertiem nekavējoties veikt pārbaudes. Tāpat pārbaudi uzdots veikt SIA “Rīgas enerģija” apjomīgajā koģenerācijas stacijā Vestienas ielā 2, Rīgā. Šis uzņēmums saistīts ar uzņēmēju Māri Martinsonu. “Nekā Personīga” esot zināms, ka šī stacija nav nodota ekspluatācijā, un ir aizdomas, ka pārbaudes tests varētu nebūt noticis godīgi.

Arī Ministru prezidents Māris Kučinskis uzdevis ministram sadarbībā ar Iekšlietu ministriju nekavējoties veikt pārbaudes. Līdz šā gada 30. oktobrim jāziņo par plānoto rīcību un nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (3)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Laima Geikina: Vai mēs vēlamies pārmaiņas izglītībā? (15)"Kurš no jums ir bez grēka, lai pirmais met akmeni uz viņu!" (Jņ 8:7)
Draugiem Facebook Twitter Google+