Edvards Smiltēns (ar paceltu balsošanas kartīti) pēc aiziešanas no “Vienotības” esot saņēmis atbalstītāju mudinājumus turpināt strādāt un pildīt pirms vēlēšanām dotos solījumus.
Edvards Smiltēns (ar paceltu balsošanas kartīti) pēc aiziešanas no “Vienotības” esot saņēmis atbalstītāju mudinājumus turpināt strādāt un pildīt pirms vēlēšanām dotos solījumus.
Foto – Saeimas preses dienests

Lai viņi paši iet prom! Vai deputātiem, kuri pametuši savu frakciju, jānoliek mandāts? 10

“Parlamenta deputātam, kurš pametis savu partiju vai frakciju, būtu jāiet prom arī no Saeimas. Tas būtu tikai loģiski, jo mēs balsojam par sarak­stiem, nevis atsevišķiem cilvēkiem. Un aizgājušo vietā jānāk nākamajam no šā saraksta attiecīgajā apgabalā ievēlētajam kandidātam,” uzskata “Latvijas Avīzes” lasītājs Jānis Greiers no Dobeles. Līdzīgu viedokli zvanos pa bezmaksas tālruni un vēstulēs redakcijai pauduši arī citi lasītāji, reaģējot uz kārtējo biedru atbirumu no “Vienotības”. Tomēr ne politologu, ne politiķu vidū īpaša atbalsta šādai domai nav.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

“Es pilnīgi saprotu, kādēļ cilvēki to pieprasa. Pieļauju, ka arī atsevišķu partiju, piemēram, “Vienotības”, vadība galīgi nebūtu pret šādiem grozījumiem. Tomēr klasiskā parlamentārisma koncepcija paredz, ka pat gadījumā, ja kandidāts ievēlēts no kādas partijas saraksta, viņš primāri ievēlēts kā indivīds un viņa lojalitāte pirmkārt ir attiecināma uz divām lietām – sabiedrību un paša sirdsapziņu. Partija šajā izpratnē ir sekundāra,” vērtē politologs Ivars Ījabs. Viņaprāt, obligāta prasība partijas vai frakcijas pametējiem nolikt deputāta mandātu saistīta ar vairākiem riskiem. Pirmkārt jau tas ierobežotu viedokļu dažādību partijā, dodot pārāk spēcīgu ieroci partijas un frakcijas vadības rokās. Proti, biedri baidītos runāt pretī partijas un frakcijas vadītājiem, jo tādējādi riskētu zaudēt ne tikai vietu partijā, bet pie reizes arī amatu parlamentā. “Šī ideja bija ļoti mīļa kompartijā – tiklīdz darīji kaut ko partijai netīkamu, tā zaudēji ne tikai biedra karti, bet arī amatus,” atgādina Ījabs.

Pašreizējā Saeimas sasaukumā savas sākotnējās frakcijas pametuši trīs deputāti – Artuss Kaimiņš, kurš Saeimā tika ievēlēts no Latvijas Reģionu apvienības (LRA) saraksta, Ilmārs Latkovskis (Nacionālā apvienība) un Edvards Smiltēns (“Vienotība”). Ārpus frakcijām darbojas arī Romāns Miloslavskis, kurš Saeimas vēlēšanās kandidēja no “Saskaņas” saraksta, bet palika uzreiz zem svītras Kurzemes apgabalā. Drīz pēc vēlēšanām viņš tika izslēgts no “Saskaņas” un pievienojās citai partijai. Taču, neskatoties uz to, Miloslavskis kā nākamais “Saskaņas” kandidāts saņēma Saeimas deputāta mandātu, kad Valērijs Agešins pameta parlamentu sakarā ar ievēlēšanu Liepājas domē. Savukārt virkne “Vienotības” biedru izstājušies no partijas, bet turpina darboties Saeimas frakcijā, piemēram, Veiko Spolītis, Dzintars Zaķis, Ilze Viņķele, Lolita Čigāne, Ints Dālderis, Andrejs Judins un Aleksejs Loskutovs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jāpiebilst, ka pašreiz Latvija Eiropas valstu vidū ir īpaša ar to, ka ļauj vēlēšanu sarakstos iekļaut kandidātus, kuri nemaz nav konkrēto partiju biedri. Piemēram, Kaimiņš no LRA kandidēja, nebūdams šīs apvienības biedrs, tāpat kā I. Latkovskis nebija iestājies NA, bet no “Vienotības” saraksta ievēlēta virkne reģionālo partiju pārstāvju – Aldis Adamovičs, Inesis Boķis, Juris Šulcs un Viktors Valainis.

Deputāts: Tas ir koks ar diviem galiem

Vairākiem no viņiem jautāju, vai nejūt morālu pienākumu nolikt mandātu?

Lolita Čigāne: “Mūsu vēlēšanu sistēma ir tāda, ka vēlētājiem ir iespēja ar svītrojumiem un plusiņiem rediģēt partijas sarakstu. Tādēļ nav 100% pamata prasīt, lai deputāts, aizejot no sava pārstāvētā saraksta, noliktu arī mandātu. Nenoliedzu, ka “Vienotība” man devusi labu platformu, no kuras kandidēt, bet mana kandidatūra jau trijās vēlēšanās saņēma ne vien daudz svītrojumu, bet arī daudz plusu. Tas noteikti ir arī mana personiskā darba novērtējums, ne tikai partijas.”

Veiko Spolītis: “Ja “Latvijas Avīzes” lasītājiem ir vēlme pēc šādiem grozījumiem, tad viņi var vērsties ar petīciju “manabalss.lv” un varam šādu lietu izskatīt. Taču, manuprāt, pašreiz Kārtības rullī noteiktā kārtība ir pilnīgi loģiska.”

Artuss Kaimiņš: “Es ievilku Saeimā LRA. Un tā ir bijusi mana kļūda. Man šobrīd kauns, redzot, kā viņi uzvedas un balso oligarhu lietas izmeklēšanas komisijā. Bet citādi es Saeimā nebūtu ticis, jo vēlēšanu Latvijas sistēma ļauj kandidēt tikai no saraksta. Man tagad būtu jāiet projām, un LRA paliktu? Nav godīgi. Es esmu septiņreiz labāks nekā visa LRA kopā. Lai viņi paši iet prom! Un lai visa “Vienotība” arī iet prom!”

Reklāma
Reklāma

Ilmārs Latkovskis: “Tas ir koks ar diviem galiem – no vienas puses, patiešām vēlētāji atdod balsis par sarak­stu, bet tajā pašā laikā viņi balso arī par individuāliem kandidātiem. Tādēļ, manuprāt, lēmums par mandāta nolikšanu pēc aiziešanas no frakcijas jāpieņem katram deputātam individuāli, jo katrs gadījums it atšķirīgs. Es pēc aiziešanas jūtos brīvāks savos lēmumos. Ir gan grūtāk izsekot dažādās komisijās notiekošajam, bet tas ir izdarāms. Pašreiz Latvijas politikā pastāv zināma partiju diktatūra. Manuprāt, partiju demokrātijas laiks ir pagājis un nākotnē pakāpeniski jāpāriet uz jauktu vēlēšanu sistēmu, kur lielāka nozīme būtu individuāliem kandidātiem.”

Edvards Smiltēns: “Lēmums par mandāta nolikšanu jāpieņem, uzklausot to cilvēku viedokli, kuri balsojuši par frakciju pametušo deputātu. Es personīgi pēc aiziešanas no “Vienotības” saņēmu daudz zvanu, vēstuļu un ierakstu sociālajos tīklos no saviem atbalstītājiem. Viņi vēlēja turēties, turpināt strādāt un izpildīt solījumus, ko devu pirms vēlēšanām.”

[yesnopoll background=”#ff9c51″]

Ko noteic Saeimas Kārtības rullis

Deputātu izslēgt no Saeimas sastāva var gadījumos, ja viņš: 

* notiesāts par noziedzīgu nodarījumu un spēkā stājies notiesājošs spriedums;

* ievēlēts, pārkāpjot Saeimas vēlēšanu likuma noteikumus;

* neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai;

* ieņem ar deputāta mandātu nesavienojamu amatu;

* vienas kārtējās sesijas laikā neattaisnotu iemeslu dēļ nav apmeklējis vairāk nekā pusi no Saeimas sēdēm;

* izdarījis nodarījumu nepieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc nozieguma izdarīšanas saslimis ar gara slimību, kas atņēmusi viņam iespēju apzināties savu darbību vai to vadīt.