Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
27. janvāris, 2016
Drukāt

Zaļais iepirkums vēl negarantē, ka bērnudārzos un skolās nonāk vietējo ražotāju dārzeņi (2)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja
Uzziņa

Pārtikas preču piegādes kārtība Rīgas pirmsskolas iestādēm

Kopā ar nodoto preci piegādātājam jāiesniedz pārtikas preču piegādes dokuments, kas kalpo par pamatu preču piegādes un saņemšanas faktu apliecināšanai, to izcelsmes noteikšanai.

Iestādes darbinieks pārbauda piegādāto preču kvalitāti un daudzumu, to atbilstību pasūtījumam (sortiments, apjoms, kvalitāte, cena par vienību u.tml.), preču piegādes dokumentam un līgumam.

Piegādātājs nodrošina, lai uz preču produktu iepakojuma, kuri atbilst bioloģiskās lauksaimniecības vai nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām, preces piegādes brīdī ir atbilstoša norāde/marķējums.

Gadījumos, kad pēc preču piegādes tiek konstatēti preču defekti un/vai bojājumi, kā arī neatbilstība pasūtījumam vai citām līgumā noteiktajām prasībām, iestāde sagatavo un iesniedz piegādātājam aktu. Šādā gadījumā piegādātajam bez papildu samaksas tie jānovērš pircēja pārstāvja noteiktajā termiņā.

Avots: Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments

“Tā dēvētais zaļais iepirkums paredz, ka dārzeņi tiek iegādāti no vietējām saimniecībām, ko arī paredz šoruden noslēgtie līgumi. Taču pēdējā laikā bērnudārzu virtuvēm tiek piegādāti tiešām ļoti sliktas kvalitātes kartupeļi un burkāni, līdz ar to mums sāk rasties grūtības ar bērnudārzu apgādi šajā ziņā,” Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sanāksmē trauksmi cēla Rīgas domes iepirkumu nodaļas galvenā eksperte finanšu jautājumos Ingrīda Apine. Eksperti norāda, ka iepirkumos tiek piedāvāta ļoti nekvalitatīva, visticamāk, importa prece, kas savukārt skaidrojams ar iepirkto dārzeņu neatbilstību pavadzīmēs norādītajai izcelsmei. Savukārt vairumtirgotāji uzskata, ka zaļajā iepirkumā valda liela nekārtība, jo pašmāju audzētāji nevar nodrošināt nepieciešamo dārzeņu un augļu apjomu visu gadu, tāpēc nākas piegādāt importa preci. Kooperatīva “Mūsmāju dārzeņi” vadītāja Edīte Strazdiņa pieprasa, lai Zaļās karotītes un integrētās audzēšanas sertifikāti netiktu dalīti pa labi un pa kreisi. Sistēma esot jāsakārto, lai zaļais iepirkums nepārvēršas par farsu.

Uz “LA” lūgumu konkretizēt bērnudārzus, kam piegādāti nekvalitatīvie dārzeņi, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta (IKSD) sabiedrisko attiecību vadītāja Indra Vilde skaidroja, ka pirmsskolas iestādes publiski nevēlas runāt, jo baidās, ka var sākties nepamatota ažiotāža. Departamenta pārstāve apstiprina, ka ir saņemta informācija par to, ka bērnudārziem piegādāto pārtikas produktu kvalitāte ne vienmēr ir atbilstoša.

I. Vilde gan skaidro – ja piegādāta nekvalitatīva produkcija, tad piegādātājs uz sava rēķina var apmainīt produkciju pret jaunu, kvalitatīvu. Turklāt iestādei ir tiesības nepieņemt piegādātāja atvestās preces, kas neatbilst pasūtījumam vai līguma noteikumiem. Ja piegādātājs nepilda vai pārkāpj līguma noteikumus, iestāde vienpusējā kārtā ir tiesīga izbeigt līgumu. Centralizēti pārtikas preču iepirkumus kopš 2014. gada nogales veic IKSD, bet pārtikas produktu izcelsmes kontroles jautājumi ir PVD kompetence, norāda I. Vilde.

Kooperatīva “Mūsmāju dārzeņi” vadītāja Edīte Strazdiņa LOSP sanāksmē atzina, ka problēma meklējama pavadzīmju neatbilstībā atsūtītās kravas saturam, kur pēdējā laikā uzpircēji vietējo preci aizvietojot ar nekvalitatīviem nezināmas izcelsmes dārzeņiem no Eiropas Savienības tuvējām valstīm. “Doma par to, ka jāiepērk vietējie dārzeņi, ir ļoti apsveicama, taču realitāte ir cita. Ir ziņas, ka atsevišķi saimnieki pagalmā iebraukušajam uzpircējam pat par alkohola pudeli pārdod nepieciešamos papīrus un parakstās, kur tik vajag. Rezultātā importa dārzeņu krava teorētiski skaitās kā vietējā, bet saturs, protams, neatbilst papīriem,” Strazdiņu citē aģentūra BNS.

Viņa norādīja, ka problēma meklējama apstāklī, ka iepirkuma veicēji saņem pavadzīmi, kur kā piegādātāja norādīta vietējā saimniecība, kamēr uz preces marķējuma izcelsmes norāde netiek prasīta. “Rezultātā ir situācija, ka piegādes līgums ir noslēgts, bet praksē mēs neesam pārdevuši nevienu kilogramu kartupeļu. No saimnieka ir paņemti tikai dokumenti. PVD nav kapacitātes izkontrolēt, lai gan dara, ko var. Vienīgā izeja ir kontrolēt ne tikai pavadzīmes, bet arī marķējumu uz preces, kur kā obligāta prasība jānosaka izcelsmes vietas norāde,” sacīja Strazdiņa.

Strazdiņa kā risinājumu redz to, lai Zaļās karotītes un integrētās audzēšanas sertifikāti netiktu dalīti pa labi vai pa kreisi – to viņa norādīja sarunā ar “LA”. Sistēma esot jāsakārto, lai “zaļais iepirkums” nepārvēršas par farsu.

Uz konkrētu jautājumu, kuras firmas grēko, Edīte Strazdiņa ieteica lūkoties vairumtirgotāju virzienā, jo bez pierādījumiem viņa nevienu nevarot nosaukt publiski. Jāatgādina, ka tā saucamais zaļais iepirkums praksē ieviests 2015. gadā ar mērķi sakārtot vietējās produkcijas noieta tirgu valsts un pašvaldību iepirkumos, kā dominējošos kritērijus norādot dalību nacionālās pārtikas kvalitātes shēmā vai produkta atbilstību bioloģiskās lauksaimniecības prasībām.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Arī manai saimniecībai pērn 5 reizes lūdza apliecinājumu par to,ka piegādāsim dārzeņus,tā arī visi pazuda…

  2. cik LATVIJAA IR NEPAARDOTAS ARVALSTNIEKIEM ZEMES?

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+