Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
24. marts, 2016
Drukāt

Latvijā medību suņiem darba spējas jāpierāda ar mežacūku, Krievijā tie stājas pretī arī lācim (6)

Foto - Ilze PētersoneFoto - Ilze Pētersone

Pavasaris ir labākais laiks medību suņu novērtēšanai, nospriedusi Latvijas Mednieku kinoloģiskā apvienība, tāpēc šosezon martā sarīkotas pat divas izstādes – Jelgavas un Daugavpils novadā. Pēc aktīvas dzinējmedību sezonas suņi vēl ir labā fiziskajā formā un izskatā, turklāt vēl nav sākusies akota maiņa – skaidro apvienības vadītājs Normunds Salmiņš, pats aizrautīgs laiku audzētājs ar desmit gadu pieredzi. Latgales izstādē darba pārbaudēs iemēģināts nupat Daugavpils Mednieku un makšķernieku saimniecības izveidotais medību suņu apmācību centrs Demenes pagastā – vērtīgs jaunums tās puses medniekiem. Latvijā suņu medību spēju novērtējums parasti notiek ar mežacūkām, N. Salmiņš ir pārliecināts, ka visprecīzākais tests tieši laiku talanta pārbaudei ir satikšanās ar lāci.

 

Latvijas Pirāts pret Maskavas lāci

Normunda Salmiņa koši dzeltenās mājas pagalmā suņu voljeram atvēlēta ievērojama vieta – katra iemītnieka dzīves telpa iekārtota apmēram 12 kvadrātmetru lielā teritorijā ar nojumi, būdu un atklātu zemes laukumu. Sētas redzamā daļa slejas gandrīz divarpusmetru augstumā, taču krietns žoga gabals ierakts arī zemē. Laikas ir sparīgi racēji, nosmej saimnieks un pastāsta, kā viņa pats pirmais suns Džefrijs pusotras stundas laikā izracies pa sētsapakšu, lai tiktu pie kucītes.

Džefrijs jau aizsaulē, tāpēc no desmit laiku ganāmpulka fotografēšanai tiek izvēlēts Pirāts – ļoti temperamentīgs trīsgadīgs Rietumsibīrijas laikas suņupuika, kurš priekā par tikšanos ar Normundu nav mierā noturams. Vēl šogad janvārī tas savu enerģiju varēja parādīt starptautiskās sacensībās Maskavā, stājoties pretim lācim. Sunim, kas apmēram 50 metru attālumā no lielā dzīvnieka tiek palaists vaļā, par to noteiktu laiku jāizrāda interese. Individuālā vērtējumā Pirāts ieguvis trešo vietu, kā arī trešās pakāpes darba diplomu, tikai par pāris ballēm atpaliekot no pasākuma līdera. Tādu gaisa gabalu uz darbaspēju pārbaudēm Normunds savus suņus ved kvalitatīva ciltsdarba dēļ. No pieredzes varot teikt, ka laikām, kas, kaut vai tikai parādot interesi par lāci, arī pēcnācēji uzrāda izteiktāku mednieka talantu. Aplokā ar mežacūku sunim uzmanība pret dzīvnieku jānotur vismaz 10 minūtes, citādi mežā var gadīties visādi, nosaka suņu audzētājs. Pārus viņš veidojot no reāli strādājošiem, kā arī to asinslīniju eksemplāriem, kas sevi pierādījuši tieši kontaktā ar lāci. Medību instinkti 70% tiek nodoti ģenētiski, skaidro Normunds,­ taču ne vienmēr pēcnācēji esot tikpat čakli mednieki kā viņu vecāki. Cik nav gadījumu, kad vecākiem ar čempionu tituliem pēcnācēji sanāk par pakāpi vājāki.

Pirātam nupat pienācis tas vecums, kad viņš saprot, kas un kā jāmedī, ko saimnieks vēlas. Normunds ir aktīvs medībās gājējs, tāpēc viņa laikas nevar žēloties par kustību un treniņa trūkumu. Dzinējmedību sezonas laikā gandrīz katru nedēļas nogali pieci suņi tiek ņemti līdzi un tad nu katrs rāda, ko māk. Aizrautīgās laikas mēdzot aizklīst pa pēdām medījumam kilometriem tālu, tāpēc līdzās medību instinktiem un prasmēm nepieciešama arī paklausība – labi audzinātam sunim jāatgriežas vietā, kur saimnieks to izlaidis mežā.

 

Kvalitatīvs ciltsdarbs un klubu emocijas

Medību suņu izstādēs varot redzēt, ka ne jau katrs saimnieks gādā, lai viņa draugs un palīgs būtu izkustējies un fiziski mundrs. Atvedot ar platām mugurām, kas norāda uz aptaukošanos. “Ielaidīsi tādu medībās, vienalga, cik labs ģenētiskais materiāls, paskriet jau nevarēs,” spriež Normunds. Vienā medību dienā taču sunim nākas pievārēt 25 līdz 30 kilometrus.

Uz nesenajām pašmāju suņu parādēm, ko rīko Latvijas Mednieku kinoloģiskā apvienība (LMKA), Salmiņa laikas palika mājās, jo visa viņa uzmanība tiek veltīta pasākuma organizācijai. Šogad Vislatvijas izstādei jau 50. reize, ekspertu vērtējumam rādīti daudzi labi eksemplāri, kas lielākoties reģistrēti apvienībā. Pasākumā notiek arī kucīšu un suņu bonitēšana jeb to ciltsvērtības un turpmākas izmantošanas noteikšana pēc izcelšanās, šķirnības, eksterjera, produktivitātes, pēcnācēju labuma un darbaspējām. Lai dzīvnieku varētu izmantot ciltsdarbā, tam jāsaņem teicams vai ļoti labs LMKA novērtējums.

Dalībnieku skaits izstādēs pēdējos gados esot nedaudz sarucis, stāsta Salmiņš, jo medību suņu audzētāji sadalījušies vēl dažās mazākās biedrībās. Viņa vadītā organizācija kolēģu vidū izceļoties ar savu suņu darbaspējām, eksterjeru, izcelšanos. Apvienība, ievēlot 2013. gadā jaunu valdi, spēkus veltījusi tieši vaislas darba uzlabošanai un izveidojusi jaunu amatu – ciltsdarbu vadītājs –, kas uzticēts Jānim Jēkabsonam. Izskausti tā sauktie kreisie metieni, kad pārošana netiek saskaņota ar ciltsdarba vadītāju un nav simtprocentīgi zināms pēcnācēju tēvs. “Mūsu apvienībā ciltsdarbs tagad tiek kontrolēts, sekojam līdzi, kas notiek, gādājam pārošanā par jaunām asinslīnijām, dodam biedriem savus ieteikumus,” apvienības darbību raksturo tās vadītājs.

Klubu sašķeltību Salmiņš vērtē negatīvi, vismaz Latvijas dzinējsuņa gadījumā, kas nonācis uz iznīkšanas robežas. “Situācija ir bēdīga,” tā pirms pāris gadiem šķirnes stāvokli novērtēja apvienības ciltsdarba speciālists J. Jēkabsons. Viņa vērtējumā vaislas darbu nopietni apdraud tuvradniecība, kvalitatīvai pārošanai atlikuši vien daži suņi – pie vainas esot nesaskaņotais ciltsdarbs un tajā pieļautās kļūdas, kā arī īpašnieku niecīgā interese par Latvijas dzinējsuņu kvalitatīvu pavairošanu. LMKA pa šo laiku ir izstrādājusi šķirnes ciltsdarba programmu, taču, kad Zemkopības ministrijas rīkotajās tikšanās reizēs nonāk līdz viņu veikuma apspriešanai, tālāk par sakāpinātām emocijām un nekonstruktīvu kritiku Latvijas suņu audzētāju organizāciju vadītāji un pārstāvji nav tikuši. “Aprīlī būs jādodas uz ministriju un par sevi jāatgādina,” nosaka N. Salmiņš.

Pieredze rāda, ka gan Latvijas dzinējsuņa, gan citu medību šķirņu suņu audzētājiem vairāk jādod iespējas izglītoties – uzsver LMKA vadītājs. Taču, piemēram, gaidītais atbalsts no Medību saimniecības attīstības fonda, kurā apvienība bija iesniegusi izglītošanas projektu, šogad tā arī nav saņemts. Tagad jācer uz nākamo sezonu.

 

UZZIŅA

Latvijas Mednieku kinoloģiskajā apvienībā reģistrēti 2300 suņi. No tiem 1500 – krievu Eiropas, Rietumsibīrijas un karēļu somu šķirnes laikas.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Ceru ka tā mežacūka un tas lācis vienreiz uzbruks pašam medniekam

  2. Sliekām spiedīs ēst bioloģiskos atkritumus. Vai tad sliekai nav tiesību izvēlēties ko ēst. Ejam pīkstēt. Humānisti atradušies.

  3. Un kā jūtas mežacūka un lācis? Reiz redzēju sižetu,Vēl šodien nelaba dūša. Pieradināts cirka lācis nodots šādiem treniņiem, piesiets saitē un šitie “mednieki uzbrūk un kož. Lācim sprostā baiļu pilnas acis. Rādīja lapsiņu, ko suņiem ļāva lēni nogalināt. Kāds bija par to samaksājis. Pretīgi!
    Toreiz interesējos, kā Latvijā? TV rādīja, ka pie mums viss cilvēcīgi, bet zinātāji atklāti teica, ka nekādas cilvēcības pret upuriem nav.

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +5.3
Alūksne +2.9
Daugavpils +3.1
Saldus +4.8
Liepāja +5.9
Jelgava +4.0
Ventspils +5.4
Limbaži +4
Madona +3.5
Rēzekne +2.7
Draugiem Facebook Twitter Google+