Mobilā versija
+2.9°C
Anda, Andīna
Pirmdiena, 20. novembris, 2017
27. oktobris, 2017
Drukāt

Laika “Vienotībai” atlicis maz. Saruna ar Sandru Kalnieti (34)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Politiķi mēdz rakstīt dienasgrāmatas. Bijusī diplomāte un Latvijas ārlietu ministre (2002 – 2004), šobrīd Eiropas Parlamenta (EP) deputāte un partijas “Vienotība” biedre SANDRA KALNIETE atzīst, ka viņai tādas esot pat divas – viena vairāk uz darba vajadzībām attiecināma, otra, personīgāka, kur atzīmēti viedokļi par atsevišķām personām un notikumiem.

“Nevainīgākie” fragmenti no tās esot izmantoti arī nupat kā iznākušajā atmiņu grāmatā “Cinītis”, ko izdevis apgāds “Jānis Roze”. “Kādreiz, pēc gadiem divdesmit trīsdesmit, tās kādam varētu noderēt, bet šobrīd tās pieder man. Nekādus memuārus aiz sevis neatstāšu. Atstāšu dienasgrāmatas viens pret vienu. Tad mani tiesā jau neviens vairs iesūdzēt nevarēs,” nosaka politiķe. Jaunajā grāmatā iekļauti pārsvarā stāsti no Latvijas agrīnās ārpolitiskās dzīves, epizodes pirms iestāšanās ES un drīz pēc tam. Kalniete nepiekrīt populārajam uzskatam, ka ārpolitiku mūsdienās veidot vieglāk nekā agrāk – tikai jāpieslejas Briseles pozīcijai. “Maldīgs priekšstats. Manā laikā Latvijas ārpolitikai bija skaidri virsuzdevumi un detaļās nebija jāiedziļinās. Šobrīd Ārlietu ministrijas uzdevumi ir daudz detalizētāki – zvejas kvotas, sankcijas pret Baltkrieviju. Katrā konkrētā gadījumā jābūt daudz skaidrākai ainai, kas atbilst un kas neatbilst Latvijas interesēm. Varbūt ārpolitika kļuvusi garlaicīgāka un grūtāk izstāstāma avīzei, tomēr no tās ir daudz vairāk atkarīgs,” viņa uzsver.

 

Memuārus cilvēki parasti raksta, kad grasās teikt ardievas politikai. Tiešām esat nolēmusi to darīt?

S. Kalniete: Par to pirmo reizi pateicu jau apmēram pirms gada. Vai tad ir bijuši paziņojumi, kurus neesmu pildījusi? Esmu to dziļi sevī izlēmusi. Bet “Cinīti” nerakstīju tāpēc. Man jau sen vienkārši gribējās izstāstīt spilgtākās manas diplomātiskās un politiskās dzīves epizodes, bet grāmatā minētu iemeslu dēļ viss iekavējās uz vairākiem gadiem. Tomēr man ir iesākta vēl viena grāmata, kuru rakstu patiešām kā noslēdzošo. Tā būs kā otrā daļa 2000. gada grāmatai “Es lauzu. Tu lauzi. Mēs lauzām. Viņi lūza” un stāstīs par to vienreizējo periodu starp 1990. gada 4. maija deklarāciju un 1991. gada augustu, kad Latvija atguva neatkarību “de facto”. Es toreiz biju tuvu šim procesam. Grāmatai, kuru vēl rakstu, nosaukums būs “Vienādmalu trīsstūra gūstā”, jo toreiz mums bija jāpadara trīs neiespējamas lietas – jāpanāk atzīšana “de facto”, kaut arī “de iure” jau bija, bet tie, uz kuriem bijām cerējuši, visu laiku teica, lai risinām to sarunās ar PSRS. Un vēl mums toreiz bija jāpārņem faktiskā vara Latvijā, kas arī bija neiespējams uzdevums divvaldības dēļ. Padomju Savienības varas struktūras taču turpināja darboties.

 

Bet tikko iznākusī atstāj iespaidu kā tāda, kurā pārsvarā vēlaties runāt par savu līdzdalību kultūras projektos, mazāk par politiku.

Tur ir puse uz pusi. Es jau rakstu arī par periodu, kad Ārlietu ministrija tikko sāka darbību, bet Latvija kā Eiropai, tā pasaulei bija pilnīgi nezināma vienība, gadu desmitiem pazudusi no eiropiešu garīgās kartes. Tāpēc viens no pamatuzdevumiem tolaik visiem vēstniekiem bija Latvijas tēla veidošana. Kultūra, īpaši lieli projekti, un zinātne ir tie, kas to dara. Taču, ja ieskatīsieties dziļāk, ieraudzīsiet, ka tur ir parādīts arī ļoti pamatīgais profesionālais darbs – no kādiem sīkumiem sastāv diplomāta dzīve, kas notika ANO Cilvēktiesību komisijā, citās ANO aģentūrās, kāds bija ceļš uz ES. Ļoti sīki grāmatā esmu dokumentējusi, kā panācām kompensāciju par pirmskara Latvijas sūtniecības ēku Parīzē, Pronī ielā 8. Tas nebija kultūras projekts. Tāpat ir anekdotisks stāsts kā, piemēram, 2001. gadā notika cīņa, kur Baltijas vizītes laikā nakšņos Francijas prezidents Žaks Širaks – Rīgā vai Tallinā.

 

Širaka sakarā pavīd lietas, kas parāda, ka mēs, baltieši, īstenībā savstarpēji esam konkurenti. Nāk prātā Reņģes dzelzceļš…

Jā, sāncensība pastāv, taču Eiropas un pasaules notikumu attīstības loģika spiež mūs sadarboties, un tas notiek. Ja domājat, ka starp ļoti draudzīgajām ziemeļvalstīm nepastāv tāda veida konkurence, tad tas drīzāk ir ideālistisks skatījums nekā realitāte. Reņģes dzelzceļa gadījumā gluži vienkārši aiziets par tālu un nav padomāts par sekām. Viena lieta ir EK noteiktā soda nauda, bet otra – kā šī lieta ietekmēs Latvijas un Lietuvas kaimiņattiecības, jo tas ir kaut kas, ko Latvija noteikti paturēs “nebeidzamā piemiņā”.

 

Priekšstati par diplomātiju ir kā par smalku nodarbošanos, bet no jūsu rakstītā izriet, ka tur ir daudz sviedru un asaru.

To jau arī vēlējos parādīt – cik daudziem cilvēkiem kopā jāstrādā, lai kaut ko sasniegtu. Sevišķi labi tas parādīts nodaļā “Kā trāpīt desmitniekā”, kurā aprakstīts Latvijas integrācijas ceļš ES. Arī Pronī ielas 8. nama piemērs. Desmit gadu laikā sarunās par to piedalījās, savu pacietību un diplomātisko sarunvešanas prasmi ieguldīja ļoti daudzi.

 

Esat aprakstījusi daļu no 2004. gada Latvijas Eiropas Komisijas komisāra izvirzīšanas epopejas, kad sākumā runāja par jums, tad negaidīti par kandidāti izvirzīja Ingrīdu Ūdri, bet galu galā par eirokomisāru kļuva Andris Piebalgs. Vēlāk par procesu rakstīsiet detalizētāk?

Neko vairāk par to nerakstīšu, jo esmu jau izstāstījusi, kas notika, kādas baumas cirkulēja. Man vairs nav ko piebilst. Tagad vairāk būtu jāstāsta citiem – tiem, kuru rokās es biju džokers, ko izmantot savu iekšpolitisko attiecību risināšanā un ietekmes pārdalīšanā. Tur toreiz vienlaicīgi tika likts galdā tik daudz ambīciju un “politisko veikalu”, ka droši vien tikai paši galvenie spēlētāji zināja, ko īsti gribēja. Nodaļā “Sandra, aiz jums neviens nestāv” ir visi galvenie darbojošies personāži, procesa gaita un iznākums.

 

Daudzi teic, ka kaunspar mūsu augstāko valstsvīru uzstāšanos starptautiskās tribīnēs – tik sliktā angļu valodā runājot! Vai neesam pārāk piekasīgi? Arī Austrumeiropas vai pat skandināvu ministri taču nemaz tik tekoši svešvalodās nerunā.

Visi pārdzīvo par savējiem. Bet valodas prasme nav galvenais kritērijs. Galvenais vienmēr ir saturs. Esmu novērojusi – ja runātājs prot labi izteikties dzimtajā valodā, tad viņam, kaut tulkotam, daudz labāk izdodas piesaistīt auditorijas uzmanību. Valstu vadītājiem starptautiskajās tribīnēs, piemēram, ANO, ir iespējas runāt dzimtajā valodā ar tulkojumu. Reizēm labāk izteikties dzimtajā valodā, nekā runāt saspringtā svešvalodā, kad zūd izteiksmes dziļums un intonācijas. Tieši intonācijas padara runu dzīvu. Palestīniešu līderis Jasirs Arafats runāja arābiski ar tik patētiskām intonācijām! Kad viņā klausījos, monotonais tulkojums nemaz netraucēja. Nenosaukšu nevienu mūsu valstsvīru vārdā, bet diemžēl arī latviešu valodā viņu runas neizceļas ar retorisku eleganci un saturisku dziļumu. Problēma ir tur, nevis valodā.

Pievienot komentāru

Komentāri (34)

  1. tās brilles kā katliņu vāki , totāls bezgaumības kalngals.

  2. Laika prokremliskai varzai nav atlicis, jo kaulainā ar izkapti pie durvīm grabinās. Varēja PS ilgi vēl valstij kalpot, nē vajadzēja aiziet Pabrika un Štokenberga un vēlāk arī Kozlovska un Rinkēviča pavadā.

  3. Bet tikko iznākusī atstāj iespaidu kā tāda, kurā pārsvarā vēlaties runāt par savu līdzdalību kultūras projektos, mazāk par politiku.
    =====================
    Tiešām liela pieredze kultūras jautājumos jau no LTF laikiem, kad uz ASV veda pārdot tautfrontiešu saziedotās gleznas un citu … Tas aprakstīts LLU profesora E.Grinovska grāmatā “Lai nenosarkst Dzimtenes smilts”3.daļa 189.-190.lpp.).

  4. Pēc komentāriem spriežot,S.Kalniete dažiem,lielāks ienaidnieks,kā moskaļu kalpi ždanoka un mamikins.

  5. jā, ja skatās virspusēji – kopta, māk iznesties, bet tas nenosedz vienu trūkumu, kas ir kopējs ar VVF – NE MAZĀKĀS INTERESES PAR TO, KURP ESAM NOVESTI KĀ TAUTA, KĀ VALSTS ar iestāšanos ES . Bet Kalniete taču tur bijusi gadiem! Gozējusies, tēlojusi visgudro, bet NEKO nav virzījusi Latvijai par labu. Arī tagad par galveno uzdevumu stāda iekļūšanu Saeimā! Ne mazākās vīzijas par tālāko ceļu, lai nestigtu dziļāk, uz dienas kārtības ir tikai viens jautājums – iet kopā ar da jeb ko, lai tikai paliktu pie siles. Kaut katram ir savi uzstādījumi un vīzijas. Tieši šādi cilvēki ir vislielākie ļaunuma nesēji Latvijai.

  6. Tajās vēlēšanās, kuru dēļ Sandra atrodas tur, kur viņa atrodas… arī es nobalsoju par viņu. Visus pārējos nosvītroju, bet Sandrai ieliku plusiņu. Kāpēc? Tā pēc, ka vienīgi no viņas biju dzirdējis par nopietnu apņēmību cīnīties pret KOMUNISTISKO IDEOLOĢIJU kā tādu. Sandra, kā Tev ir veicies šajā jomā pēdējos gados? Gandrīz neko nedzird… .

    • Paldies par plusiņu un apjautāšanos! Komunistiskā ideoloģija knapi velk dzīvību; tagad galvenais ir to nenobendēt, kamēr par CĪŅU ne$ūdīgi maksā …

  7. Paldies par atklāsmi jaunajā grāmatā. Biju arī uz prezentācijas pasākumu un dzīvā saruna vienmēr atklāj vairāk un patiesāk… Veiksmi turpmākajā darbā…

  8. Neticami, cik atsevišķiem ļautiņiem daudz indes- apries ikvienu politiķi kā traki suņi. Kalnietei ir fsntastiskas darba spĕjas, viņa daudz darijusi Latvijas Atmodas labă, ărlietu jomă. Grămata ir ļoti interesanta. Tăpat ka visvairāk tulkotă par Sibirijas gaităm.

    • 2 dzīvokļi un lauku māja Latvijā, vīra dzīvoklis ārzemēs,briseļu algas – to vajag dabūt gatavu !
      Vēl biznesa projekts ar virsrakstu Likteņdārzs par naivuļu saziedoto naudu…
      Dalība Latvijas iznīcināšanas bandā jenotība…

    • 2 dzīvokļi un lauku māja Latvijā, vīra dzīvoklis ārzemēs,briseļu algas – to vajag dabūt gatavu !
      Vēl biznesa projekts ar virsrakstu Likteņdārzs par naivuļu saziedoto naudu…
      Dalība Latvijas iznīcināšanas bandā jenotība…

  9. Sandras Kalnietes grāmatu “Cinītis”nevaru lasīt bez saviļņojuma, cilvēks fantastiski mīl savu zemi un dara pat neiespēamo tās popularizēšanai. Ja nu pārējie mūsu kungi darītu to līdzīgi! Paldies Jums, cienījamā Sandra!

  10. … Runa, runa un apruna viens otru, bet neviens pat nedrikst pieminet, IGNORE AIZ PARAKUMA SAJUTAS, vai ari neiedomajas pieminet PATIESIBU, jau tik svesas un ‘neeiropiskas’ istas latviesu autohtonas tautas izglabejas VECAS UN JAUNAS MAMINAS, kuras varam vairuma atrast tikai NA !
    … Tik talu jau esam zaudejusi savu pratu un samanu, pardevusi savu dveseli savstarpejas vai personigas POLITISKAS SPELITES !!!
    … Un mums vel te pasu latviesu trolli mudina turpinat pardoties visam no ASV, Eiropas ta Azijas , kas mirdz, mudz, maukojas vai mierina laizoties…, pat nezinot vai piemirstot labako … kas vel pieder mums pasiem !!!
    … Par Kalnieti zinu tikai ka ta ir bijusi patriote un darbojusies pec savam zinasanam un spejam, gluzi ka VVF … !!! Tamdel novelu labu aizejot no politikas … !

  11. … Runa, runa un apruna viens otru, bet neviens pat nedrikst pieminet, IGNORE AIZ PARAKUMA SAJUTAS, vai ari neiedomajas pieminet PATIESIBU, jau tik svesas un ‘neeiropiskas’ istas latviesu autohtonas tautas izglabejas VECAS UN JAUNAS MAMINAS, kuras varam vairuma atrast tikai NA !
    … Tik talu jau esam zaudejusi savu pratu un samanu, pardevusi savu dveseli savstarpejas vai personigas POLITISKAS SPELITES !!!
    … Un mums vel te pasu latviesu trolli mudina turpinat pardoties visam no ASV, Eiropas ta Azijas , kas mirdz, mudz, maukojas vai mierina laizoties, pat nezinot vai piemirstot labako … kas vel pieder mums pasiem !!!
    … Par Kalnieti zinu tikai ka ta ir bijusi patriote un darbojusies pec savam zinasanam un spejam, gluzi ka VVF … !!! Tamdel novelu labu aizejot no politikas … !

  12. ..atkal naarkotikas lieto. Pēc acīm redzams.

  13. Cik ātri viņi visi zaudē realitātes izjūtu!!!

    Vienmēr galvenais kā Latvija izskatīsies ES, bet kā cilvēkiem dzīvot Latvijā, tas tā starp citu, man jau tad viss kārtībā!!!

    Kāds Ašeradens? Tāds vadītājs ir jebkura cita konkurenta priekšlaicīga uzvara!!!

    Jebkuram politiskajam spēkam pienāk laiks, kad jāatskaitās par padarītajiem (ja tādi ir) un nepadarītajiem darbiem. Šobrīd pienācis Vienotības laiks.

    Un visi mazie rakari, kas pseido ekspertu uzkurināti atkal mēģina iešļūkt Saeimā, naivi domā, ka viņu nekompetence tiks atbalstīta!!!

    Kāds jau iešmauks, bet tas arī viss!!!

  14. Man šī dāma vienmēr ir patikusi, gan kā politiķe, gan kā šarmanta sieviete. Atzīšos, man ir vājība uz tādām eiropeiska tipa sievietēm kā Sandra Kalniete vai DŽemma Skulme. Nav jau ne vainas arī “latviešu māmiņām”, kā Straujuma, Barča vai Anna Seile, viņām sava pievilcība. Tomēr mans tips ir eiropeiskais. Bet tas nu tā – gaumes lieta, protams. 🙂 Bet Kalnietes kundzi cienu arī kā politiķi jau no LTF laikiem, kad tieši viņa iznesa lielāko daļu organizatoriskā smaguma, pie tam tas notika laikā, kad neviens īsti nezināja uz kuru pusi viss pagriezīsies, tāpēc tas prasīja arī drosmi. Un – ceru, ka nekļūdos – es domāju, ka Kalnietes kundze ir arī viens no godīgākajiem Latvijas politiķiem, kura nav sasmērējusies. Nu ļoti gribas cerēt, ka tā ir! Par “Vienotību”: Nākamajās vēlēšanās TOMĒR balsošu par to. Protams, bez sajūsmas un eiforijas, taču neko labāku Latvijas poiltikā neredzu. Un Zaķis, tagad arī Aboltiņa ir prom!Tak ne jau par ZZS balsot! Manuprāt, tie cilvēki, kuri balso par ZZS un Lembergu ir akli un kurli vai arī grib tādi būt. Tas ir vēl daudzkārt lielāks ļaunums par Saskaņu. Jo ar Saskaņu vismaz viss ir skaidrs, bet ZZS līderi (gan formālie, gan neformālie) savu tēvu un māti pārdos, ja vien viņiem tas būs izdevīgi, ne tikai Latviju. Un, tāpat kā Kalnietes kundze,ceru, ka Vienotība uz vēlēšanām apvienosies ar jaunajām līdzīgi domājošajām un eiropeiski ievirzītajām partijām, kuras Lembergs nicīgi (kaut nicinājumu, pie tam vislielāko, pelnījis viņš pats) sauc par sorosītiem.

  15. Ar balles kurpēm Briseles silē. Pretīgi…

  16. Man tā “Vienotība” neliekas necik citādāka par “Latvijas ceļu” vai “Jauno laiku”. Aizies pa to pašu taku.

  17. nomierinies un aizej ar labu !

  18. Atkal jau – viss ko viņi piedāvā ir apvienoties, lai tiktu Saeimā. Pat ja neskatās uz to ciniski kā uz raušanos pie siles, kāda x pēc būtu jāveido partija kur kopā ir cilvēki ar pretējiem uzskatiem, kuriem ir kopīgi tikai daži principi, kuriem tāpat visi piekrīt? Un tad viņi visu laiku maļ sen jau visiem skaidras lietas, kašķējas par visu pārējo un tieši tāpēc nekāda virzība uz priekšu nenotiek, jo nekādu kopīgu mērķu jau nav

  19. Ja nu ir kāda nekaunīga sieviete Latvijas politikā,tad tā ir Kalniete-jau no grozīšanās un intrigu taisīšanas LTF,indēšanās,kad Godmanis pameta un rezultātā nonākot diplomātiskā dienestā,lai tiktu no viņas vaļā.Cik partijas ir nomainījusi cik izjaukusi,lai varētu iekļūt Eiroparlamentā,kas pajautās un pie viena varētu pajautāt kur palika tautas ziedojumi LTF.

Draugiem Facebook Twitter Google+