Kultūra
Māksla

Laikapstākļiem piemērotas drēbes0


Izstādē “Laika zīmju pieraksti” vērojams kvalitatīvs un mākslinieciski vērtīgs valstiska vai, šajā gadījumā, starpvalstiska pasūtījuma izpildījums.
Izstādē “Laika zīmju pieraksti” vērojams kvalitatīvs un mākslinieciski vērtīgs valstiska vai, šajā gadījumā, starpvalstiska pasūtījuma izpildījums.
Foto: Timurs Subhankulovs

Mākslinieču duets Sāra Kūpere un Nina Gorfere lielformāta fotodarbos pievēršas ziemeļu modei, vizuāli iespaidīgos portretos izrādot Islandē, Grenlandē un Fēru Salās dzimušu un dzīvojošu modes mākslinieku darbus. Izstādē ir skatāmi modes dizaineru darināto tērpu paraugi, savukārt ar viņiem personīgi tuvāk var iepazīties Kūperes un Gorferes veidotā filmā.

Tās noskaņu muzeja foajē piesaka attēls “Jūra Enas rokās” – meitene sēž aizvērtām acīm, klēpī un rokās turot uzšķērstus lašus. Situācijas skarbumu līdzsvaro attēla izpildījuma skaistums, drīzāk atgādinot klasisku gleznu kompozīcijas, nevis ierasto modes fotogrāfiju šiku ar glauni tērptiem modeļiem, kas pozē uz mēles vai piemeklētā interjerā.

Enas tēls uzmanību pievērš ne tikai grenlandiešu mākslinieces Bibi Čemnicas darinātajai glītajai kleitai, bet drīzāk iesaista modi plašākās pārdomās par dabas un laikapstākļu lomu ziemeļu salenieku dzīvē, kuras, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja direktores Ineses Baranovskas vārdiem runājot, mums ir vienlaikus tuvas un tālas.

Tuvas, ņemot vērā dabas izšķirošo lomu latviešu identitātē, tālas – jo ziemeļu daba ir daudz skarbāka, tā ne tikai sniedz izdzīvošanai nepieciešamo, bet arī nežēlīgi pārbauda okeāna vētrās un saltajos ziemeļu ledājos.

Islandietis Mundi uzsver kraso kontrastu starp Islandes gaišajām un krāšņajām vasarām, kas vedina priecāties un baudīt dzīvi, un tumšajām, depresīvajām ziemām, kurās nākas iet dziļumā un sevi izjautāt.

Izstādē ir apskatāma Mundi darinātā balles kleita, kuras svārku daļu veido auduma strēmeles. Mākslinieces interpretē dizainera veikumu, modeli fotografējot iegūlušos upē vai grimstot okeāna dzīlēs, un kleita līdzinās ūdenszālēm un modele – mitoloģiskai ūdens dievībai.

Pasaku un ziemeļnieku teiku nostāsti izstādē nekļūst par ērtu klišeju priekšstatam par “mežonīgajiem un tumšajiem inuitiem”, kuru varētu pavadīt Bjorkas mūzika.

Spilgts piemērs tam ir dizaineres Steinunas Sigurdadotiras darbi, ar izstādē izceltu instalāciju – tādām kā melnām un baltām drānu sniegpārslām, kuru burzmā saskatāms majestātisks tērps. Darbs ir Steinunas veltījums savam dēlam, invalīdam.

Aprakstā teikts: “Šķiet, viņa domas pazūd iekšā ķermenī. Viņam nav elektrisko saišu, kurām būtu jānodod tālāk komandas. Tāpēc viņa ķermenī ir daudz vietas, kur šīm ziņām palikt.”

Arī “Portrets ar spalvām” vedina domāt par pasaku motīviem, krāšņā cepure atgādina gulbja spalvas, attēla atmosfēru papildina auduma sniegpārslas. Tomēr svarīgākais šajā gadījumā ir apģērba skaistums.

Steinuna izstādes filmā pauž uzskatu, ka cilvēki mūsdienās ir noguruši no modes straujās mainības un spiediena visu laiku pirkt kaut ko jaunu.

Viņasprāt, daudz svarīgāks modes uzdevums ir veidot skaistas un ilgstošas lietas, kuras tādas būs arī pēc gadiem.

“Laika zīmju pieraksti” ir Kūperes un Gorferes sadarbības projekts ar Ziemeļu māju Reikjavīkā, un tā finansētājs ir Ziemeļu ministru padome. Kopš pirmās izstādes Frankfurtē 2016. gadā ir pagājis laiks, kura pārbaude ir izrādījusies veiksmīga. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja telpās fotogrāfijas un tērpi ir ļoti iederīgi iekārtoti un visā apskates laikā izstāde pārsteidz.

“Laika zīmju pieraksti” ir kvalitatīvs un mākslinieciski vērtīgs valstiska vai, šajā gadījumā, starpvalstiska pasūtījuma izpildījums, īpaši ņemot vērā šāda veida izstādes sarežģīto uzdevumu, īstenojot ne vien atsevišķas institūcijas, bet valstu identitātes politiku. Šāds rakurss modi ļauj uztvert gan kā mākslas darbu, noteiktas cilvēku kopienas sevis izteikšanas veidu, gan arī jomu, kurā tiek pārdomātas apģērba ražošanas un valkāšanas pamatvērtības. Tā ir mode, kurā tiek ražoti ilgstoši un skaisti apģērbi – tādu domu sadzirdēju izstādē. Un tā man patika.

 

Steinuna Sigurdadotira. “Portrets ar spalvām”/ “The Feather Portrait”. 2014. Photography © Cooper & Gorfer (STEiNUNN).
Publicitātes foto

Mākslas anatomija

Darbs vedina domāt par pasaku motīviem, krāšņā cepure atgādina gulbja spalvas, attēla atmosfēru papildina auduma sniegpārslas. Tomēr svarīgākais šajā gadījumā ir apģērba skaistums.

LA.lv