Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
30. oktobris, 2013
Drukāt

Laikmetīgās dejas izrāde “Dunkani – dīvaiņi vai pravieši?”

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Rakstniecības un mūzikas muzejā trešdien, 6. novembrī, plkst. 19:00 notiks laikmetīgās dejas izrāde Dunkani – dīvaiņi vai pravieši?, kurā projekta Dejas anatomija horeogrāfes sadarbībā ar dejas dramaturģi Intu Balodi pēta dejas reformatoru Aisedoras un Raimonda Dunkanu personības, biogrāfijas un devumu mākslas pasaulē.
Amerikāņu izcelsmes dejas mākslinieki, brālis un māsa Raimonds un Aisedora Dunkani 19. un 20. gadsimtu mijā aktīvi darbojās Rietumeiropā, pārsteidzot un aizraujot skatītājus ar Senās Grieķijas inspirētu, no klasiskā baleta stingrajām formām atbrīvotu deju, tērpiem, mākslas darbiem un dzīves filozofiju. 1926. gadā mākslinieki viesojās Latvijas Nacionālajā teātri, izveidojot draudzīgas saites ar vairākiem Latvijas kultūras pārstāvjiem, tostarp aktrisi Antu Klinti, kas pēcāk saņēma dāvanu – Raimonda Dunkana veidoto batiku ar grieķu mīta par Ledu un gulbi motīvu. Laika gaitā sairušā zīda lakata fragments tagad glabājas RMM krājumā un būs aplūkojams pasākumā.
Izrāde Dunkani – dīvaiņi vai pravieši? ir ieskats Aisedoras un Raimonda Dunkanu personības, mākslas un dejas filozofijas formēšanās procesos. Izrādes veidotājas ielūkojas Dunkanu uzskatos un aktivitātēs, nevairoties arī no privātās dzīves detaļām. Izrādes veidotājas atzīst: „Process izvērties visai interesants, jo, darbojoties ar informāciju, kuras autentiskumu gandrīz neviens vairs nevar apstiprināt, rodas daudz jautājumu. Izrāde ir mēģinājums pēc 100 gadiem paskatīties uz laiku, kad modernā deja un māksla tikai veidojās. Vai esam daudz mainījušies? Interesējāmies arī par to, kā jaunās tendences mākslā un dzīvē vērtēja Dunkanu laikabiedri Latvijā. Izrādās latviešiem un latviskumam ir gana liela loma Dunkanu ģimenē.”
Piedalās: Inta Balode, Elīna Breice, Monta Vandere un Agnese Bordjukova.
Izrādes Dunkani – dīvaiņi vai pravieši? pirmizrāde Rakstniecības un mūzikas muzejā notika 2013. gada 14. augustā, tās fragmenti tika rādīti mūsdienu kultūras foruma Baltā nakts ietvaros.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (1)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+