Laikmetīgās mākslas muzejs varētu tapt arī Triangula bastionā 0
Viena no aktuālajām kultūras būvēm, kuru būtu nepieciešams realizēt pārskatāmā nākotnē, ir Laikmetīgās mākslas muzejs, kas varētu tiks izveidots Triangula bastionā.
Kultūras ministrijas un Kultūras alianses rīkotajā forumā “Veidojam kopā “Radošu Latviju”” arhitekts un kultūras ministres ārštata padomnieks arhitektūras politikas izstrādes jautājumos Jānis Dripe pauda, ka aktuālo kultūras būvju realizēšana ir saistīta ar ekonomisko faktoru.
Viņš minēja, ka jau pirms vairākiem gadiem profesors un gleznotājs Kristaps Zariņš rosināja Triangula bastionā ierīkot Laikmetīgās mākslas muzeju. “Patlaban vislielākā rūpe un nosacīti viskomplicētākā situācija mums ir ar Laikmetīgās mākslas muzeju. Mēs jau esam runājuši ar Triangula bastiona īpašniekiem, paužot, ka vēlētos šo arhitektonisko darbu pārvērt par efektu. Patlaban Triangula bastionu redzam kā potenciāli izcilu vietu Laikmetīgās mākslas muzejam,” sacīja Dripe.
Viņš informēja, ka gadījumā, ja izdotos visu realizēt, kā iecerēts, tad pašvaldības ieguldījums šajā projektā būtu zeme, valsts dotu pamatfinansējumu, kā arī sekotu sarunas ar banku un patreizējiem nama īpašniekiem. Arhitektiem tiktu izsludināts konkurss par idejām telpu paplašināšanai, un veiksmes gadījumā esošās telpas varētu paplašināt līdz 7000-7500 kvadrātmetriem, kas sasniegtu to līmeni, kāds ir domāts normālam Laikmetīgās mākslas muzejam.
Pie aktuālajām kultūras būvēm tiek uzskatīta arī koncertzāles Rīgā, jo Dripe uzskata, ka Rīga bez akustiskās koncertzāles, kur vietu skaits pārsniedz 1500 skatītāju sēdvietas, nemaz nevar būt Eiropas kultūras galvaspilsēta, kāda Rīga būs jau 2014.gadā.
Tikpat nozīmīgs ir jautājums par stadionu. Viņš ir pārliecināts, ka, strādājot pie “Daugavas” stadiona rekonstrukcijas, Izglītības un zinātnes ministrija nopietni ņems vērā arī Dziesmu un deju svētku funkcijām nepieciešamās prasības. Tāpat ir jautājums par Tabakas fabrikas tālāko attīstību, kad tur divus gadus būs mitinājies Jaunais Rīgas teātris (JRT).
Dripe ir pārliecināts, ka Tabakas fabrikai ir labas iespējas un tā ir piemērota daudzām funkcijām. Tās stāvoklis ir labs un apmierinošs, kā arī arhitekti jau devuši savu vīziju par šī kvartāla tālāku attīstību. Kad no Tabakas fabrikas aizies JRT, vieta tur būs piemērota arī dejai, un par šīm telpām jau interesējies horeogrāfs un “Dzirnu” vadītājs Agris Daņiļevičs, kā arī Starptautiskā Baltijas baleta festivāla mākslinieciskā vadītāja Lita Beiris, kura ir arī Rīgas domes deputāte.
Tajā pašā laikā Dripe norādīja, ka šie plāni nenozīmē, ka jāatsakās no koncertzāles uz AB dambja un no Laikmetīgās mākslas muzeja izveides Andrejsalā.
