Laikmetīgi ar jautro noti 0
“Jau gadiem ilgi mani un dzīvesbiedres Brigitas uzticamie domubiedri ir “Latvijas Avīze” un žurnāls “Mājas Viesis”, jo to saturs ir laikmetīgs, izglītojošs un interesants. Decembrī šos izdevumus abonēju šā gada četriem mēnešiem un dāvanā saņēmu gan latvisko ainavu sienas pārliekamo kalendāru, gan grāmatu par komponistu Uldi Stabulnieku,” gandarīts ir rīdzinieks INDRIĶIS PUPURS. Par tik uzticamu abonentu esam priecīgi, arī par to, ka viņš ne vien lasa avīzi, bet nereti tajā pauž savu viedokli. Indriķa un viņa tuvinieku dzīves gājuma līkloči ir apraksta vērti.
“1949. gadā ar brāli, mammu un tēva mammu bijām izsūtīti uz Tomskas apgabalu. Tētis Alberts tika represēts jau 1947. gadā. Viņš piedalījies Bratskas HES celtniecībā, stāstīja, ka turbīnu bedres rakusi arī izcilā krievu dziedātāja Ruslanova… Apstākļi bija sūri – pēc 4. klases apmeklēju septiņklašu skolu, kas no dzīvesvietas atradās 5 km tālu, uz vidusskolu nācās mērot aptuveni 9 km garu ceļu… Latvijā atgriezāmies 1958. gadā – gadu vēlāk par tēva ierašanos tēvzemē. Tāpēc vēl tagad domās ir izjustais un bieži cenšos lasīt materiālus par represēto likteņiem. Katru gadu piedalos represēto salidojumā Ikšķilē cerībā satikt kādu likteņbiedru, taču līdz šim nav izdevies… Vispār mani interesē pagātnes liecības, priecājos, ka “Latvijas Avīze” un “Mājas Viesis” aktualizē vēstures tēmas, tās uztic profesionāļiem. No avīzes izgriežu Viestura Sprūdes sagatavoto informāciju par zīmīgo dienu vēsturē, lai saglabātu – izveidotu savu uzziņu kopojumu. Starp citu, “Latvijas Avīzē” lasu arī romānus, īpaši patīk par pagātni. Vienmēr interesanti ir Andra Puriņa darbi. Izmantojot dzimtas stāstu, esmu arī uzrakstījis savu romānu, ko iesniedzu “Lata romānu” konkursam. Lai gan darbs neguva žūrijas ievērību, tomēr pie tā vēl strādāšu, jo daļa no izmantotā – dzimtas vēsture – ir tik spilgta, ka ir vērta, lai to iemūžinātu.” Uzņēmība ir Indriķa Pupura sabiedrotā – arī Rīgas kinostudijā, kur pēc armijas dienesta pavadīti 32 darba gadi.
“Strādāju par tehnisko darbinieku pie apkures un ūdens sistēmām, esmu palīdzējis arī veidot dažādus rekvizītus spēlfilmām, sadarbojies ar filmu māksliniekiem, piemēram, ar atraktīvo Laimoni Grasmani, Uldi Pauzeru un citiem.” Vērts pieminēt, ka Indriķa rados ir sabiedrībā zināmas personības – aktrise Lidija Pupure un Trešās atmodas aktīvists Konstantīns Pupurs, politologs, vēsturnieks un valodnieks, cilvēktiesību aizstāvības grupas “Helsinki-86” aktīvists.
Indriķis Pupurs uzteic arī intervijas ar sabiedrībā pazīstamām personībām.
“Vairākus gadus saglabāju prezidentu Jaungada uzrunas. Lai pēc tam salīdzinātu sacīto. “Latvijas Avīze” allaž uzrunā sabiedrību atklāti un godīgi. Žēl, ka deputāti ne vienmēr iedziļinās žurnālistu domās, gausi risina mūsu dzīves aktuālās problēmas… Varbūt dzīve jāuztver ar gaišāku noti? Nereti smejos, lasot Egila Līcīša feļetonus, ceturtdienas avīzes ielikuma “Nedēļa kabatā” anekdotes. Dzīve ir tā vērta, lai tajā vairāk rastu prieku.”
