Laikraksts: Latvija var pamācīt ASV par Krievijas iejaukšanos 6
Latvija var pamācīt Savienotās Valstis par to, kā pretoties Krievijas centieniem iejaukties politikā, trešdien vēstīja ASV laikraksts “USA Today”.
Svarīga mācība par Krievijas centieniem saasināt etnisko konfliktu, izplatīt dezinformāciju un, iespējams, kompromitēt Latvijas amatpersonas ir tā, ka Krievijas izmantotās metodes mainās, paziņojis Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
“Attiecībā uz informāciju kā ieroci un propagandu Krievija neparedz visiem gadījumiem vienu pieeju,” viņš trešdien sacīja intervijā “USA Today”.
“Pastāv dažādi veidi, kā veikt politisku iejaukšanos, arī politisko vēlēšanu laikā,” viņš piebilda.
Rinkēvičs uzturējās Vašingtonā, lai sagatavotu 3.aprīlī gaidāmo ASV prezidenta Donalda Trampa un Latvijas, Lietuvas un Igaunijas prezidenta samitu.
Rinkēvičs ar kolēģiem no Igaunijas un Lietuvas tikšanās laikā ar ASV valsts sekretāru Reksu Tilersonu otrdien apsprieda iespējas pretoties Krievijas “dezinformācijas centieniem un ļaunprātīgajām kiberaktivitātēm”, pavēstījis ASV Valsts departaments.
ASV izlūkdienesti ir secinājuši, ka Krievija iejaucās ASV prezidenta vēlēšanu procesā, lai kaitētu demokrātu kandidātei Hilarijai Klintonei un palīdzētu republikānim Donaldam Trampam. Tomēr Rinkēvičs norādīja, ka balstoties uz Latvijā un citviet Eiropā novēroto iejaukšanos, Krievijas mērķi ir plašāki.
Kad Katalonijas separātisti pērn virzījās uz referendumu par reģiona neatkarību no Spānijas, Krievija internetā polarizēja sabiedrību, iestājoties gan par separātistiem, gan Spānijas vienotības atbalstītājiem, norādīja Latvijas ārlietu ministrs.
Krievijas “iejaukšanās mērķis nav palīdzēt vienai vai otrai pusei, bet panākt ekstrēmu pozīciju sadursmi, lai grautu Rietumu sabiedrību un institūcijas”, viņš piebilda.
Viens risinājums ir spēcīga partnerība starp valdību un sociālajiem medijiem, lai slēgtu nepatiesu informāciju izplatošus automātiskos kontus un atmaskotu politisko reklāmu un apmelošanas kampaņu finansējuma avotus.
Kad pērn Latvijā tika dislocēti Kanādas karavīri, tīmekļa vietnes krievu valodā publicēja neslavu ceļošus rakstus, kuros kanādiešu karavīri attēloti kā alu pērkoši homoseksuāļi, kuri dzīvojot luksusa dzīvokļos uz vietējo nodokļu maksātāju rēķina.
“Ikvienam ir tiesības zināt, ka tā ir nepatiesa informācija un kurš ir atbildīgs par tās izplatīšanu,” paziņoja Rinkēvičs.
Pēc Krievijas īstenotās Krimas aneksijas 2014.gadā un agresijas Ukrainas austrumos tā centās radīt iespaidu, ka prokrieviski separātisti gūst popularitāti arī Latvijā un pārējās Baltijas valstīs.
Kad tīmeklī parādījās ieraksts par “Latgales tautas republiku” un tai pievienotu karogu, Latvijas likumsargi iejaucās, norādīja Rinkēvičs.
“Tā tika izmeklēta kā viltus ziņa un apturēta,” tomēr tikai pēc tam, kad ASV laikraksts “The New York Times” un citi mediji ziņoja par šķietami īstām separātistu kustībām, piebilda ministrs.
Viņš apšaubīja pieņēmumus, ka Krievija varētu būt atbildīga par politisko skandālu, kurā iesaistīts Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs pirms oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.
“Vēlēšanās tam būs nozīme,” sacīja Rinkēvičs.
