Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
1. augusts, 2013
Drukāt

Laiks aplūkot pūkainos žuburus un mazos Bembijus


Foto-Ilze PētersoneFoto-Ilze Pētersone

Kā briežiem piecos mēnešos izdodas izaudzēt žuburaino galvas rotu? Viņu ragi taču ir visātrāk augošās zīdītāju šūnas pasaulē – diennakts laikā tie var pastiepties par divarpus centimetriem. Varbūt kādam pietiks tikai ar šo faktu, lai dotos aplūkot tuvāk lielā radītāja meistardarbu.

 

Apmeklētājiem atvērts ne viens vien briežu dārzs Latvijā. Mores safari parkā, kurā staltradži pie ciemiņiem tiek īpaši radināti, vairāk nekā stundu garā pastaigā var sastapt vismaz simts dzīvniekus – Rietumeiropas staltbriežus rudā un baltā krāsā, dambriežus, kā arī augumā mazākos pārnadžus – mežacūkas. Ja līdzi būs kāds gardums, satikšanās “tuvplānā” nodrošināta.

 

more2_Peetersone_12Ciemiņi un gardumi

Mores safari parka brieži ir mācīti – ja divkājainajam radījumam rokā dzeltens spainītis, gaidāma “garšīga” tikšanās. Nav jau tā, ka tie tūlīt aulēkšiem skrietu pretim ciemiņiem, taču interese par košā plastmasas bunduļa saturu ir nepārprotama. Ja cienasta nebūs, nostāsies trīs četru metru attālumā un uzmanīgi vēros atnācēju ar savu nedaudz augstprātīgo skatienu. Atliek jums izdarīt kādu straujāku kustību vai patrokšņot, cēlais ragainis būs prom. “Brieži no mums baidās vairāk nekā mēs no viņiem,” pasmaida parka īpašniece un saimniece Māra Paeglīte, piebilstot, ka briedis stresa situācijā varot no vietas pārlēkt divarpus metru augstai sētai.

Šajā laikā parkā var redzēt briežus ar pūkainiem ragiem – samtainā ādiņa mīkstos un ļoti jutīgos žuburus pasargā no ievainojuma, jo tas vēl ir dzīvs veidojums. Līdz septembra sākumam ragi kļūst cieti, brieži ādu noberž, lai būtu gatavi savam svarīgākajam uzdevumam – riestam, kas ilgst līdz novembra beigām. Marta nogalē–aprīļa sākumā reizē ar dabas atmodu sāk dīgt jaunie ragi, taču vispirms tiek nomesta vecā rota. Pirmie ragi briedim izaug pusotra gada vecumā, nākamajos gados jau veidojas žuburi, taču to skaitam nav nekā kopīga ar dzīvnieka vecumu, piebilst Māra.

 

more4_Peetersone_12Ragu mērīšana

Ragi ir viens no tēviņa kvalitātes apliecinājumiem, tāpēc briežaudzētāji tos sver, mēra un salīdzina. Mores safari parkā notiek nebrīvē augušu vaislas buļļu ragu mērīšanas pasākums, uz kuru sabrauc daudzi Latvijas un arī ārzemju briežu dārzu pārstāvji – gan tuvākie kaimiņi igauņi un lietuvieši, gan tālākie poļi un baltkrievi. Jo kvalitatīvāka trofeja, jo lielākas iespējas izcilnieku pēcnācējus izdevīgi pārdot. No vairāk nekā simts ragu pāriem par uzvarētāju kopvērtējumā šoreiz kļuva Polijas fermas “Bomafar” staltbrieža rota, pērn šo titulu saņēma Gata Bērziņa “Buku audzētavas” trofeja.

Briežiem par šo cilvēku pasākumu ne silts, ne auksts, jo viņi ragu vērtību nosaka riesta laika cīņās ar konkurentiem. Savvaļā šis pasākums vienam no cīnītājiem var beigties arī letāli, taču parku brieži līdz divkaujai netiek – dzīvnieku drošības labad tiem ragus nozāģē. Kad tēviņš atmostas no procedūras, galvas rotas zaudējumu kompensē kuplais daiļavu pulks. Vienam vaisliniekam jāiepriecina ap 20 – 30 briežu govis. Tomēr ragu trūkums briežu papiem netraucē padižoties ar balsi – iespaidīgāko riesta laika zīmi.

Pārošanās laikā brieži jebkuru līdzvērtīga auguma dzīvu radību var uzskatīt par konkurentu, tāpēc ciemiņi aplokā netiek laisti. Dzīvniekus apmeklētāji šajā periodā var vērot pastaigā pa speciāli izveidotām ejām.

 

more1_Peetersone_12Pasaku Bembiji

Nupat briežu mammas būs beigušas slēpt mazos briedēnus. Jaunuļu sarkanbrūno kažoku gluži kā Bembijam no pasakas rotā gaiši lāsumi, kas staltbriežu bērniem vasaras beigās parasti pazūd, bet dambriežiem saglabājas arī pieaugušā vecumā.

Mazuļu slēpšana no sabiedrības acīm pēc piedzimšanas ilgst pirmās divas trīs nedēļas – kamēr tie vēl nedroši uz savām kājām. Par slēpņiem tiek izmantotas zemes iedobītes aiz kāda paugura vai akmeņa, kur briežubērns guļ, līdz mamma viņu pasauc, pabaro un atkal nomaina slēptuvi. Pa gabalu to samanīt ir gandrīz neiespējami, pieejot tuvāk, var redzēt, ka mazais guļ gluži kā sastindzis – nekustina ausis, nemirkšķina acis.

Lai izbaudītu parka burvību, steiga neder. Māra iesaka ne tikai doties ekskursijā, bet arī no skatu torņa pavērot briežu dzīvi to dabiskajā uzvedībā. Vakaros mazie briedēni rīko skriešanas sacensības – visi joņo no viena aploka gala līdz otram, bet lielie pa starpai jaunuļus pamāca cīņai. Brieži labprāt peldas, karstās vasaras dienās virs ūdens redzamas vien galvas. Visskaistākais ir saulrieta laiks, kad brieži sanākuši pļavā, bet saulīte rit uz dusu. “Dzīvniekiem parkā ir sava dzīve un attiecības. Brieži pie savas teritorijas ir pieraduši un jūtas labi,” nosaka saimniece. Dzīvo kā kūrortā, kur ir gan barība, gan drošība.

 

Pievienot komentāru

Kad un kāpēc sievietes sāka skūties? Mazs atskats vēsturēJā, sievietes to dara katru dienu, tomēr ne visas zina, kādēļ vispār sabiedrībā sievietēm ir pieņemts skūt, piemēram, paduses un kājas.
Draugiem Facebook Twitter Google+