Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
11. novembris, 2015
Drukāt

Laiks rosīties! (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Raksts “LA” 3. novembra numurā par plīvojošo Latvijas sarkanbaltsarkano karogu uzjundīja senas un dvēseliski dārgas atmiņas no bērnības skolas gadiem tā sauktajos ulmaņlaikos.

Tās patriotiskās jūtas, ko mūsu dvēseles izšķīla neatkarīgās Latvijas skolas gados, joprojām kvēlo mūsu sirdīs. Ilgie padomju gadi tās nav spējuši izdzēst. Ne vienreiz vien prese vēsta, ka tagad Latvijas jaunatnei patriotisma jūtu pietrūkstot. Tās pašas no sevis neradīsies, ja tās neiedēstīs mūsdienu skolu audzināšanas sistēma. Atjaunotā Latvijā mums nav laimējies atrast valsts prezidentu, kas būtu līdzvērtīgs Kārlim Ulmanim, kas ar savām nacionālpraktiskām uzrunām un darbiem spētu iedvesmot tautu un tās pēcnācējus. Latvijas valstī pirmos neatkarības gados to veica K. Ulmaņa iedibinātās mazpulku un skautu organizācijas, kurām sekoja aizsargu organizācija pieaugušajiem.

Bet kāda organizācija ir atbildīga par mūsdienu skolu jaunatnes nacionālpatriotisko audzināšanu? Pirmās Latvijas neatkarības gados mazpulkos bija vairāk nekā 40 000 biedru. Mūsdienās – ap 2000.

Latvijas brīvvalsts gados, stāvot goda sardzē svinīgos sarīkojumos pie mazpulku vai sarkanbaltsarkanā karoga, pārņēma lepnuma un saviļņojuma jūtas, acīs sariesās asaras, tāpat kā dziedot valsts himnu “Dievs, svētī Latviju”.

K. Ulmanis, braucot pa Latvijas dzeltenajiem lauku ceļiem bez gaudojošajām ugunīm un miesassargiem, apstājās ceļmalā pie zemes arāja, aprunājās, kā veicas ar zemes kopšanu, iedeva zemniekam desmit latus un piebilda: “Nopērc Latvijas karogu un uzvelc baltā karogmastā pāri ābeļdārza galotnēm, lai ikviens garāmbraucējs redzētu un saprastu – te dzīvo latvietis, savas zemes kopējs un patriots.”

Prezidents pieturēja arī pie ganu zēna ceļmalā, iedeva tam 5 latus, lai nopērk un palasa A. Brigaderes grāmatu “Dievs, daba, darbs” vai A. Grīna “Dvēseļu puteni”.

Pašķirstot vecos, noputējušos foto albumus, daudzviet var redzēt garus divdesmitmetrīgus karogu mastus pie skolām, pagastmājām, kultūras iestādēm, kādus tagad var reti sastapt.

Kādreiz svinīgos sarīkojumos vai svētku gājienos nest Latvijas karogu uzticēja cilvēkam, kas šādu godu nopelnījis ar savu darbu, stāju, augstām morāles jūtām. Tagad tādu atlasi ne vienmēr izdarām, un skumīgi ir skatīties, kā sarkanbaltsarkano nes pagasta gruntīgākais dzērājs vai meiteņu ģēģeris “velna siekalas” ietekmē.

Alfrēds Leja Kazdangā

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Tā bija, tagad tās tikai atmiņas. Pēc 25 gadiem vedas domāt, ka pat ko līdzīgu vismaz pāris paaudzes nepiedzīvos. Dievs dod, ka kādreiz . . .

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāda ir tava Ziemassvētku vēlēšanās?

Ziemassvētku vecītim arī jāmaksā nodokļi

Valsts oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” portālā “lvportals.lv” publicēta Valsts ieņēmumu dienesta atbilde uz kādu lasītāja jautājumu, kurš stāsta, ka, plānojot Ziemassvētkos strādāt “Salaveča amatā”, gribot iesniegt sludinājumu internetā par sevi. Lasītājs vaicā: “Kā to izdarīt godīgi, kā samaksāt nodokļus par to?” VID viens no piedāvātajiem variantiem ir reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam un maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpības utt.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (37)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+