Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
2. aprīlis, 2012
Drukāt

Laiks sapost vidi

misenes_volkova_7

Tuvojas pavasara tīrības mēnesis un Lielā talka, kad katram ir iespēja sakopt kādu Latvijas vietu. Lielākiem tīrīšanas darbiem mājās un pagalmos atkritumu apsaimniekotāji iedzīvotājiem piedāvā jaunas iespējas, bet Lielās talkas dienā piepildītos dzeltenos atkritumu maisus bez maksas pieņems Latvijas atkritumu poligonos.


 

Kur likt atkritumus?

Par sadzīves atkritumu savākšanas kārtību rūpējas pašvaldības, kas slēdz līgumus ar atkritumu apsaimniekošanas firmām. Ja paredzēts rīkot lielo pavasara tīrīšanu, dažas atkritumu apsaimniekošanas firmas, piemēram, “L&T”, Rīgas iedzīvotājiem piedāvā iegādāties atkritumu priekšapmaksas maisus, ko novietot līdzās parastajam konteineram. Daudzas firmas iznomā konteinerus (no 4 līdz 40 m3), un maksa atkarīga ne vien no vešanas attāluma un nomas ilguma, bet arī no atkritumu satura – būvgružu aizvešana izmaksā mazāk, nedaudz vairāk – koku lapas, zari un koksnes atlikumi, bet visaugstākā cena būs, ja konteinerā tiks samests viss iespējamais. SIA “Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija” (“ZAAO”) iesaka atkritumu savākšanu ar kausu – piemēram, papildināt jau sakrājušos lapu kaudzi, ko pēc pieteikuma savāks speciālais transports. Gan SIA “ZAAO”, gan SIA “Ragn-Sells” piedāvā parocīgus polipropilēna lielmaisus ar ietilpību līdz vienai tonnai.

 

Šķirojot ietaupām

Ikdienā piepildot atkritumu spaini un tvertni, der vēlreiz novērtēt, vai uzmanīgi esam šķirojuši. Par brīvu atbrīvojoties no stikla un plastmasas pudelēm un dažādu iepakojumu gūzmas var ievērojami ietaupīt uz atkritumu izvešanas rēķina. Turklāt šķirotais iepakojums, kas sadzīves atkritumos ir 20 – 30% no apjoma, nonāks otrreizējā pārstrādē. Tāpat atsevišķi iespējams šķirot trūdošos atkritumus, kas veidos biohumusu. Dalītu atkritumu vākšanu organizē daudzi atkritumu apsaimniekotāji, AS “Latvijas Zaļais punkts”, SIA “Zaļā josta” un SIA “Zaļais centrs”. Kādus atkritumus var nodot savā pagastā vai pilsētā, iespējams noskaidrot pašvaldībā, pie atkritumu apsaimniekotāja, kā arī vietnē www.atkritumi.lv.

Konteineri šķirotam iepakojumam pamanāmi pēc atšķirīgā krāsojuma un marķējuma. Iespējams vienoties, ka šķiroto plastmasu, papīru un stiklu savāc no mājām. “ZAAO”, piemēram, sarūpējusi ekosomas, kurās mājās krāt iepakojumu. Kad soma pilna, to noliek pie mājas, lai atkritumu apsaimniekotājs iztukšo.

 

Cilvēki dažkārt uzskata, ka atkritumu šķirošanai nav jēgas, ja reiz papīrs un polietilēns tiek aizvests vienā mašīnā. Uzņēmumos “ZAAO” un “Alba 5” paskaidro – atkritumu apsaimniekotājiem ir izdevīgi vest šos atkritumus kopā un pēc tam pāršķirot. Taču svarīgi, lai nav piejaukti citi sadzīves atkritumi.

 

SIA “Alba 5” piedalās ES projektā “Atkritumu apglabāšanas poligona “Kaudzītes” infrastruktūras attīstība” un Malienas reģionā izveidojusi 115 asfaltētus dalīto atkritumu vākšanas punktus vairākos novados un pilsētās. Uzņēmuma ražošanas plānotājs Andris Kļaviņš stāsta, ka ideja izvietot konteinerus dalīto atkritumu vākšanas punktos bijusi, lai cilvēks, atnācis ar savu atkritumu spaini vai maisiņu, varētu zaļajā konteinerā samest stikla atkritumus – burkas un pudeles, dzeltenajā – PET pudeles un polietilēna iepakojumu, zilajā – papīru un kartonu, bet pārpalikumu izbērt pie nešķirotajiem atkritumiem melnajā vai metāla konteinerā. Patīkami, ka cilvēki sākuši izprast, ka šķirojot ietaupa savus līdzekļus, atzīst A. Kļaviņš. Piemēram, poligonā “Kaudzītes” bez maksas pieņem atsevišķi sašķirotu iepakojumu un saimniecībās uzkrātās plēves. Malienas reģionā ir pavisam septiņi šķiroto atkritumu laukumi, kur var nodot arī lietoto sadzīves elektroniku, luminiscentās spuldzes. Šādu šķirošanas laukumu adreses visā Latvijā var atrast organizācijas “Latvijas zaļais punkts” vietnē www.zalais.lv.

SIA “Eko Rīga” statistika liecina, ka šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumu Rīgā, Ganību dambī 27, mēnesī apmeklē ap 250 iedzīvotāju. Šeit var nodot PET pudeles, HDPE (sadzīves ķīmijas, kosmētikas) plastmasas iepakojumu, stikla taru, papīru, kartona kastes, makulatūru, metāla iepakojumu, neizjauktas nolietotās elektropreces, baterijas, dienasgaismas spuldzes, auto akumulatorus. Tāda iespēja ir arī “Veolia vides serviss” eko laukumā Rīgā, Spilves ielā 8b.

 

Otrreizējai pārstrādei

Speciālajos konteineros papīram un kartonam izmestie žurnāli, avīzes, bukleti, kartona kastes un citi papīra izstrādājumi nedrīkst būt slapji, ar pārtikas produktu paliekām, iesieti spirālē vai laminēti. Latvijā papīru un kartonu pārstrādā, ražojot salvetes, tualetes papīru, aploksnes, kartona kastes, ietinamo papīru, olu iepakojumus, siltumizolācijas materiālus, kā arī papīru preses izdevumiem.

 

Plastmasai paredzētajos konteineros nevajag mest eļļas pudeles, jogurta, krējuma vai margarīna trauciņus, rotaļlietas, saimniecības preces, sadzīves priekšmetus. Pārstrādājamais plastmasas iepakojums pirms izmešanas jāizskalo un jāsaplacina, lai aizņemtu mazāk vietas.

 

“Alba 5”, “Eko Reverss” u. c. atkritumu apsaimniekotāji aicina zemniekus uzkrāt un nodot pārstrādei minerālmēslu maisus, saimniecībā izmantoto plēvi, kā arī tukšās plastmasas kannas. Savākto materiālu pārstrādā Latvijā, ražojot plastmasas granulas un pārslas, ko izmanto PET iepakojuma un citu izstrādājumu ražošanā.

Stikla ražošana ir dārga un energoietilpīga, tāpēc tā izstrādājumus ieteicams izmantot pēc iespējas ilgāk. Stikla atkritumu konteineros nedrīkst mest logu stiklu un spoguļus. Latvijā savākto stiklu sūta pārstrādei uz Lietuvu un Ukrainu.

Arī nolietotas autoriepas var nodot pārstrādei – sasmalcinot iegūst gumijas pulveri, ko izmanto jaunas gumijas ražošanā kā pildvielu.

 

Videi kaitīgie atkritumi

Nolietojušās elektriskās un elektroniskās iekārtas (ledusskapji, gludekļi, televizori, datori u. c.), baterijas, akumulatori, lampas ir sadzīves bīstamie atkritumi, jo no tiem izdalās bīstamas ķīmiskas vielas. Šīs lietas nedrīkst mest kopā ar sadzīves atkritumiem, bet jāsavāc atsevišķi.

Baterijas un akumulatorus pēc izlietošanas var nodot veikalos, degvielas uzpildes stacijās vai iestādēs, kur novietotas kastītes to savākšanai. Lielāku daudzumu bateriju mēdz vest uz atkritumu šķirošanas laukumiem. Tālāk tās nonāk Bīstamo atkritumu organizācijā (“BAO”), kas tās nosūta gala utilizācijai. Automašīnu akumulatorus nogādā videi kaitīgo preču pieņemšanas punktos vai atkritumu šķirošanas laukumos.

 

Nolietotu sadzīves tehniku vislabāk nodot utilizācijai, piesakot tās savākšanu vai aizvedot uz kādu no atkritumu šķirošanas laukumiem (tehnika nedrīkst būt izjauktā veidā).

 

Daļa savākto izlietoto spuldžu (savākšanas punktos netiek pieņemtas kvēlspuldzes, halogēnās un LED spuldzes) nonāk “Lampu demerkurizācijas centrā” Liepājā, daļa – “BAO” Elektrotehnikas pārstrādes centrā Tumē, kur tās pārstrādā, iegūstot vērtīgus materiālus otrreizējai izmantošanai.

 

{source}
<iframe width=”560″ height=”315″ src=”http://www.youtube.com/embed/aUtG6HclQrQ” frameborder=”0″ allowfullscreen></iframe>
{/source}

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+