Laiks skriet! 0
Skriešanas sezonu var uzskatīt par sākušos – klāt aprīlis – un populārākais Latvijas maratons startu šaus jau nākammēnes. Es sāku skriet martā.
Jaunās krosenes īsti neder
4. martā, ejot mājās no darba, iedomājos – jānoskrien krosiņš! Tā sajūta, ka tūlīt, tūlīt skriešu, vienmēr ir satraucošākā. Ārā bija tikai ap diviem grādiem silts, saģērbies jaunajā sporta tērpā, devos skriet. Agresīva mūzika austiņās dzina mani uz priekšu, kamēr jaunās, neievalkātās, internetā pasūtinātās krosenes berza kājas. Tā kā vietām mana trase bija ledū, bija uzmanās – reiz tā sastiepu cirksni.
Biju apņēmies neatsākt ar lielu slodzi, taču enerģijas bija tik daudz, ka 40 minūtēs pieveicu astoņarpus kilometrus. Pērn, atsākot skriet, spēju izturēt knapi desmit minūtes – jo aktīvi nebiju skrējis kopš 2011. gada.
Pēc treniņa izstaipījos. Tā ir svarīgākā nodarbības sastāvdaļa, jo muskuļi šādi atslābst un saņem krietni lielāku efektu no krosiņa.
Varu ieteikt – netrakojiet ar jauniem sporta apaviem, pat ja jūtaties tajos stilīgi. Un, kamēr laiks pa īstam nav iesilis, lai neiedzīvotos iesnās un kakla sāpēs, galvā noteikti lieciet cepuri un labi saģērbieties.
Izskatos nožēlojami
Pēc divām dienām esmu apņēmies noskriet garāku gabalu. Laukā ir silti, un tas mani iedvesmo. No savas dzīvesvietas Grīziņkalnā dodos uz Purvciemu, tad skrienu uz Biķernieku meža pusi, pēc tam nogriežos Brīvības gatves virzienā un pa to – uz mājām. Līdz nesāku skriet augšup pa VEF tiltu, lielas grūtības nesagādā nekas, bet tāds kāpums vienmēr ir sarežģīts. Turklāt skrienu pilnā jaudā. Arī lejupceļš nav viegls, jo kājas pašas nesas uz priekšu. Tomēr esmu totāli pārguris. Knapi tieku līdz mājām – sprintiņam nobeigumā nepietiek spēku.
Esmu pievārējis vairāk nekā 11 kilometrus. Kreiso potīti jaunie apavi noberzuši. Lai gan pašsajūta nav tā labākā, tomēr izstaipos un tad dodos atpūsties.
Velosipēdists lēnāks
Trešajā reizē apavos jūtos krietni labāk. Laiks trenēt izturību! Pirms skrējiena apēdu šokolādes batoniņu un kivi. Tagad katru dienu cenšos apēst kādu augli – banānu, apelsīnu vai kivi. Kāja gan vēl noberzta, taču nepatīkamās sajūtas ātri izplēn, kad atrodu īsto ritmu. Skrējiena sākumā piemirstu par enerģijas taupīšanu un skrienu pārāk ātri. Pēc kilometriem diviem iesāpas sāns. Taču, kad sev atgādinu – nedaudz lēnāk! –, ātri vien jūtos labi un mierīgā riksī pieveicu vēl deviņus kilometrus. Lai gan spētu skriet vēl, dodos uz māju pusi. Gribēdams paspēt šķērsot ielu pie luksofora zaļā signāla, krosiņa finišā veicu ātruma kāpinājumu. Izdodas noskriet pat velosipēdistu.
Šoreiz pēc skrējiena jūtos tā, ka varētu skriet vēl un vēl. Noteikti tāpēc, ka visu laiku nenesos pilnā dukā.
Stirnas izbrīnītas
Nedēļas nogalē dodos uz laukiem Džūkstē. Pieceļos pusastoņos. Nu jau rīti ir gaiši un saulaini un tā vien mudina: pietiek vārtīties pa gultu, celies, ģērbies un skrien! Jaunās krosenes tomēr atkal noberzušas kreiso kāju – aplīmēju cietušo vietu ar plāksteriem. Izskrienot no Džūkstes ciemata, sākas zemes ceļš. Piešauties tam ir grūti, jo pierasts skriet pa asfaltu un bruģi.
Par grūtībām aizmirstu, kad sāņus uz lauka ieraugu trīs stirnas, kas pārsteigtas mani pēta. Otrpus ceļam tālumā vēl vismaz ducis! Izslēdzu savu mūzikas atskaņotāju, lai dzirdētu dabu. Tā ir tik klusa un skaļa vienlaikus – vārnas savā starpā sarunājas, citi putni pavasarīgi čivina, suņi, izdzirduši manus soļus, tālumā rej. Kas gan var būt labāks par šo?!
Lai gan šis nav mans garākais skrējiens (9,77 kilometri), svaigajā gaisā jūtos pamatīgi izpumpējies. Tāpēc rīta krosiņš tomēr nešķiet laba ideja – aizrit puse dienas, kamēr sevi atkal uzlādē.
Tā, divas trīs reizes nedēļā, turpināšu – ieklausoties savā organismā un pamazām pagarinot distanci.
Profesionāļa padomi amatieriem
Ja bijusi liela pauze fiziskajās aktivitātēs vai nav skriets vispār, vajadzētu doties pie ģimenes ārsta un pārbaudīt savu vispārējo veselības stāvokli, iesaka Latvijas Olimpiskās vienības fizioterapeits Mareks Osovskis. Specifiskākus ieteikumus par balsta un kustību aparāta stāvokli, uzturu un slodzēm sniegs fizioterapeits. Lai pārbaudītu cilvēka svarīgāko muskuli, kardiologs veiks ehokardiogrāfiju. Padomu var jautāt arī sporta ārstam un uztura speciālistam.
* Ja pašsajūta un analīžu rezultāti labi, lielas izmaiņas uzturā pat nav nepieciešamas. Tomēr jāizvairās no ātri pagatavojamiem un ceptiem ēdieniem. Tiem, kas cenšas nomest svaru, jāatsakās no saldumiem.
* Pamatīga saēšanās var atņemt 30 procentus enerģijas – organisms to patērēs barības pārstrādei, nevis sevis atjaunošanai. Jāpaēd ne vēlāk kā divas stundas pirms gulētiešanas. Citādi skriet grūti – elpošana nav ritmiska, pārāk ātrs pulss, ātri iestājas nogurums un nepatika pret skriešanu.
* Jāizvēlas produkti, kas organisma iekšējo vidi dara sārmainu, piemēram, dārzeņi, jāvairās no gāzētu dzērienu lietošanas – labāk dzert avota ūdeni vai ne pārāk saldu sulu. Arī gaļa skābina, taču, ja bez tās galīgi nevar iztikt, labāk ēst nevis ceptu, bet vārītu. Cūkgaļas buljons sniegs krietnu enerģijas devu. Vēl ieteicamas olas, zivis, dārzeņu salāti, kāds apelsīns vai banāns.
* Ēdienreize jāietur ne vēlāk kā 2 stundas pirms krosiņa, un pirms skrējiena nedrīkst pieēsties, pat ja māc izsalkums. Tad vislabāk apēst ko vieglu – kādu cepumu vai banānu. Kārtīga maltīte – pēc skriešanas.
* Noteikti nevajag pārspīlēt ar slodzi un pirmajās reizēs rikšot desmit kilometrus – var rasties cīpslu iekaisums, sāpes mugurkaulā. Vispirms nosoļo puskilometru, izstaipa ikrus, augšstilbus, izvicina kājas un rokas. Slodzi palielina pakāpeniski katrā nākamajā izkustēšanās reizē.
* Lai pierastu pie slodzes, noder peldes baseinā, riteņbraukšana un nūjošana. Tās nav tik dinamiskas aktivitātes, bet sagatavo teicami, jo īpaši cilvēkus, kam sportojot rodas problēmas ar pulsu.
* Izstaipīšanās pēc krosiņa ir svarīgākā treniņa daļa. Jo elastīgākas locītavas, jo mazāka varbūtība iedzīvoties traumās, tāpat solis būs slaidāks un garāks un pašsajūta nākamā skrējiena laikā – patīkamāka. Pēc krosiņa jādod organismam brīvdiena, jo, lai atjaunotos augšstilbu muskuļi, nereti vajag pat 72 stundas.
* Pēc skrējiena jājūtas labi!
* No pulksten 23.00 līdz 01.00 jeb pirmajā dziļajā miegā noris svarīgākais ķermeņa atjaunošanās process – pēc tam miegs kļūst trauslāks. Ejot gulēt divos naktī un ceļoties septiņos, pilnvērtīgi neatjaunosimies. Jāguļ septiņas astoņas stundas.
* Ja skrien pa asfaltu un bruģi, jāgādā amortizējoši apavi. Pērkot jaunus, jāraugās, lai tie ir ērti, nespiež un neberž. Galvenā vērība jāatvēl nevis stilam, bet gan kāju labsajūtai!
