Latvijā
Politika

Laiks zaudēts, bet valdība beidzot ir: kādus darbus Kariņš nosauc par neatliekamiem?0


Premjera Krišjāņa Kariņa valdības pirmā svinīgā sēde, 23.01.2019.
Premjera Krišjāņa Kariņa valdības pirmā svinīgā sēde, 23.01.2019.
Foto: Karīna Miezāja

Ilgi gaidītā jaunā valdība piecpadsmitajā nedēļā pēc vēlēšanām šodien, 23.janvārī, guva Saeimas uzticību. Piepildījās “Jaunās Vienotības” premjera Artūra Krišjāņa Kariņa prognozes – par viņa veidoto Ministru kabinetu nobalsoja 61 deputāts no piecu partiju veidotās koalīcijas.

“Mēs nebūsim revolucionāri, mēs nāksim sakārtot valsti – vispirms jau finanšu sistēmu,” Saeimas ārkārtas sēdē sacīja Kariņš.

Vakarā jaunās valdības pirmajā sēdē viņš uzdevumus finanšu sektorā, tāpat kā 2019. gada valsts budžeta pieņemšanu, nosauca par neatliekamajiem valdības darbiem.

Krišjānis Kariņš.
Foto: Karīna Miezāja

Ministrus pirmajā vadības sēdē uzrunāja arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kurš atzina – aizvadīts garš valdības veidošanas process, kurā ir zaudēts laiks un iekavēta būtisku lēmumu pieņemšana. “Lai stiprinātu uzticību politiķiem, valdībai būtu jārīkojas ātri, un nevajadzētu aizmirst par vēlētājiem dotajiem solījumiem, lai vēlētāji neviltos,” sēdē sacīja R. Vējonis.

Turpinās Kučinska iesākto

Jaunie ministri ir noskaņoti turpināt Māra Kučinska (ZZS) valdības iesāktās reformas, bet opozīcijas deputāti bija saskaitījuši, ka vārds “turpināt” Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību ir ierakstīts vairāk nekā 30 reizes. Valdība sola ieklausīties arī opozīcijas priekšlikumos, kā arī dot iespēju viņu deputātiem strādāt komisiju vadībā.

Saeimas sēdē Kariņš nosauca jau iepriekš zināmās septiņas prioritātes, starp kurām ir iepriekšējā valdībā iesāktās reformas izglītībā un veselībā, no jauna ir pieteikta pašvaldību reforma.

Valdība apņemas stiprināt tiesiskumu, likvidēt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) un īpašu uzmanību veltīt demogrāfijas politikai.

Premjers arī atgādināja, ka valdība tiek veidota laikā, kad “ārējie ūdeņi ir sabangoti”, bet, palīdzot cits citam un ieklausoties vienam otrā, viņaprāt, tā varēšot strādāt. Opozīcijas deputātu runās dominēja prognozes, ka jaunajam Ministru kabinetam nav lemts ilgs mūžs. Jāatgādina, ka arī iepriekšējiem “Vienotības” premjeriem Valdim Dombrovskim un Laimdotai Straujumai sākotnēji neparedzēja iespēju atrasties šajā amatā pārāk ilgi, bet V. Dombrovskis vadīja trīs valdības.

Kariņa valdību veido pieci politiskie spēki – “Jaunā Vienotība” (“JV”), Jaunā konservatīvā partija (JK), “Attīstībai/Par!” (“A/P”), Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“TB”/LNNK (NA) un “KPV LV”, no kuras pieci deputāti balsoja pret uzticību tai. Valdību neatbalstīja arī “Saskaņa” un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kuras būs opozīcijā.

Pēdējo reizi piecas partijas bija V. Dombrovska pirmajā valdībā 9. Saeimā, bet Tautas partija šo koalīciju atstāja pirms tās pilnvaru beigām. “Vairāku Zaļo un zemnieku savienības politiķu palikšana opozīcijā ir zaudējums,” sēdē atzina Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars, kurš pateicās aizejošās valdības vadītājam Mārim Kučinskim, norādot, ka viņš bijis premjers, uz kuru varēja paļauties. Dzintars pateicās arī Kariņam par koleģiālo komandas vadību, pašaizliedzību un drosmi atteikties no darba Eiropas Parlamentā.

Kučinskim un viņa valdības ministriem paldies pateica arī “Attīstībai/Par!” līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Viņš kā liberālās partijas pārstāvis uzsvēra, ka šajā koalīcijā būs svarīgi pieņemt citādo un atšķirīgo. Par to runāja arī Dzintars, kurš pārstāv nacionāli konservatīvo partiju spārnu. Viņaprāt, esot jārēķinās, ka būšot jautājumi, par kuriem nevarēs vienoties koalīcijā, “un par tiem mēs šķēpus lauzīsim parlamentā”.

Opozīcija nesnauda

“Saskaņas” un ZZS deputāti bija rūpīgi gatavojušies sēdei, kurā dalījās ar arhīvos atrodamām ziņām par jauno ministru iepriekšējo darbību, kā arī citēja fragmentus no jauno politisko spēku priekšvēlēšanu solījumiem, kas nav atrodami valdības deklarācijā. ZZS līderis Armands Krauze bija saskaitījis, cik reizes šajā dokumentā partijas apņēmušās “nodrošināt” (46 reizes) vai, piemēram, kaut ko “pilnveidot” (21 reizi). Vairāki opozīcijas runātāji par koalīcijas vājo vietu uzskata to, ka premjers ir no partijas, kurai parlamentā ir tikai ar astoņi deputāti.

“Šo procesu ir grūti nosaukt ar veiksmes stāstu. Tā ir nesaprotama un kurioza koalīcija, kurā ir četrarpus frakcijas, bet vadītājs ir no vecās partijas ar mazāko frakciju,” teica Valērijs Agešins (“Saskaņa”). Vēlāk preses konferencē par daļējo “KPV LV” atbalstu Kariņš sacīja, ka valdībai ir stabils Saeimas un arī “KPV LV” frakcijas atbalsts, bet piecu deputātu nostāšanās pret valdību esot šīs frakcijas iekšējā lieta.

Neatkarīgā deputāte Jūlija Stepaņenko bija atradusi vairākus citātus no 12. Saeimas stenogrammām un atgādināja, kā viens no “KPV LV” līderiem Artuss Kaimiņš agrāk skarbus vārdus veltījis “Vienotībai” un tās deleģētajiem ministriem.

Atbildes runā A. Kaimiņš aicināja iztēloties, kas notiktu, ja Kariņa valdību neapstiprinātu. “Viņķeles kundze, es neesmu jūsu fans, un jūs neesat mans fans, bet labāk lai ministriju vada Ilze Viņķele, nekā ja nāktu Augulis [Uldis] un Augusts Brigmanis,” sacīja Kaimiņš, prognozējot, ka ārkārtas vēlēšanās uzvarētu “Saskaņa” un ZZS, kas būtu vēl sliktāk.

Jaunajā Ministru kabinetā savus līdzšinējos amatus saglabās tikai divi Kučinska valdības locekļi – ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“JV”) un kultūras ministre Dace Melbārde (NA).

Bet divi iepriekšējās valdības ministri uzņemsies atbildību par citām nozarēm – tie ir finanšu ministrs Jānis Reirs (“JV”) un zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA).

Saistītie raksti

Agrākā valdības darba pieredze ir arī premjeram Kariņam, tieslietu ministram un premjera biedram Jānim Bordānam (JKP), aizsardzības ministram un premjera biedram Artim Pabrikam (“A/P”), veselības ministrei Ilzei Viņķelei (“A/P”).

Pirmo reizi Ministru kabinetā strādās iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro un labklājības ministre Ramona Petraviča (visi “KPV LV”), satiksmes ministrs Tālis Linkaits un izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (abi JKP), kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“A/P”).

LA.lv