Kultūra
Mūzika

Kur meklēt ideālo Latviju: Intervija ar Laimu Jansoni 16


Laima Jansone
Laima Jansone
Foto – Valdis Semjonovs

Dzintaros sestdien ciklā “Dzimuši Latvijā” uz latviešu tradicionālās tautas mūzikas un elektroniskās mūzikas sintēzi aicinās talantīgā koklētāja Laima Jansone un populārais Latvijas dīdžejs DJ Monsta (Uldis Cīrulis).

Šis ir īpašs koncerts un īpaša sadarbība, jo sastopas divas ļoti atšķirīgas pasaules, saka Laima Jansone. Viena ir tradicionālā kokle, tradicionālās mūzikas melodijas un Laimas interpretācija par to, kā spēlēt kokli, kā šīs melodijas izjust. Otra – dīdžeja Monstas pasaule. “Viņš ir elektroniskās mūzikas pārstāvis, kuru aizrauj dažādi ļoti mūsdienīgi ritmi un kam ir savs skatījums uz tradicionālo melodiju. Kopā tā ir sintēze,” teic Laima. Ar kopdarbu abi vēloties tradicionālajā mūzikā un vērtībās ieinteresēt arī ļoti jaunus cilvēkus. “Ir jāspēj viņos radīt interesi, apjautu, ka tradicionālā mūzika nav nekāda aizvēsturiska, nesaprotama lieta, bet ka tajā ir mazās gudrībiņas, kas palīdz ikdienā. Man arī, it īpaši pusaudža gados, ir bijis svarīgi, ka mūzika nav tikai tradicionāla, bet ka tai ir klāt mūsdienu piesitiens,” atceras Laima.

Patvērums, mājas un dzīvība

Koncertā būs klausāma mūziķu saruna ar Zemi – ar Latviju, tās dabas skaņām un tautas mūziku un arī ar citām zemēm, kas iedvesmojušas. Laima Jansone koncertā spēlēs trīs dažādas kokles: “Visvairāk skanēs elektroakustiskais instruments. Izmantošu arī efektu pedāļus – tie palīdz saspēlē ar mūsdienu mūzikas pasauli. Būs arī akustiskā kokle, kas būs mazliet cita rakstura nekā elektriskā kokle.”

Koncerts sastāv no daudziem elementiem un emocionālais klāsts ir plašs – gan ritmiska mūzika, kurai skanot var gribēties dejot, gan mūzika, kas ir dramatiska, ar dziļākām emocijām, kuras reizēm gribētos apslāpēt. Arī mierīgās klusuma skaņas un daži meditatīvi brīži. Laima īpaši izceļ klusuma harmoniju, kurā viņa saskata sarežģītu sistēmu, ar dažādiem likumiem pilnu lietu kārtību, kas pastāv jau miljoniem gadu: “Klusums un klausīšanās, manuprāt, ir divas ļoti savienotas lietas. Īpaši spilgti to izjutu janvārī, kad, pateicoties Olgai Žitluhinai, darbojāmies laikmetīgās dejas nometnē Ķīnā. Arī man bija jāsniedz meistarklases ķīniešu dejotājiem.” Pirmais uzdevums bija veikt kustības telpā bez skaņas. Tas praktiski ir gandrīz neizpildāmi. “Bet tajā brīdī viņi paši sāka klausīties un saprata, cik daudz lieku trokšņu mēs radām,” atceras Laima. Ikdienā cilvēks neaizdomājas par to, ko mūziķe dēvē par skaņas ekoloģiju. Īsi sakot, tas nozīmē – neradīt liekas skaņas. “Es sadzirdu visas skaņas – karotītes atsitiens pret šķīvīti, kāju šļūkāšana, lieka runāšana, murmināšana – tas viss iet man cauri,” saka Laima. Sadarbībā ar DJ Monstu Laimai līdz šim divas spilgtākās epizodes bijuši abi braucieni uz Japānu, tur arī radusies ideja pievērsties ne tikai izklaidējošām tēmām, bet dziļākām.

Kur meklēt ideālo Latviju?

Runājot par tradicionālās mūzikas atvērtību elektronisko skaņu vibrācijām, Laima teic, ka arī tradicionālās mūzikas kodiem var būt ļoti daudzas funkcijas. Piemēram, danči – vislabākie tie ir, kad cilvēkam ir jautri, viņš izdejojas un gūst tīro prieku. Bet ir pavisam citi virzieni, piemēram, bāreņu dziesmas. Vai arī karavīru dziesmas.

Strādājot kopā ar dzejnieku, dziesminieku un grupas “Zāle” mūziķi Pēteri Dragūnu, Laima ierakstīja tautas mūzikas septītajai izlasei “Sviests” Ilgas Reiznieces dziesmu “Kungi mani karā sūta”. Tās teksts ir dramatisks: “Kungi mani karā sūta/ ar to ledus zobentiņu./ Karā bija karsta saule, izkūst ledus zobentiņis./ Izkūst ledus zobentiņis, pazūd mans augumiņš.” Taču, dziesmu izdziedot otro, trešo reizi, rodas nevis padošanās, bet iekšējas drosmes izjūta, ko Laima raksturo tā: “Izej cauri situācijām, kurās esi šķietami bezspēcīgs, bet īstenībā šāda veida mūzika palīdz iztaisnot mugurkaulu.”

Vai koncertu cikls “Dzimuši Latvijā” vedina uz domu par ideālo Latviju – to, kādu mēs visi to vēlētos redzēt? Pati nedēļu ideālās Latvijas esmu piedzīvojusi “3×3” saietos, kur ieviržu vadītāju lokā bijusi arī Ilga Reizniece, kuru Laima dēvējusi par vienu no savām skolotājām, un dejotājs Krišjānis Sants, ar kuru mūziķei bijusi radoša sadarbība. “3×3” man šķiet kā mazs ideālās Latvijas modelis tāpēc, ka šajos saietos nav redzamas kārtu vai sociālo stāvokļu atšķirības un cilvēki ir priekpilni, radoši, vēlas mācīties, sadarboties un palīdz cits citam. Laima teic, ka ir piedzīvojusi līdzīgu atskārsmi – ļoti skaisti ir nonākt vidē, kur nav kārtu atšķirību, ārējo domstarpību, bet kur cilvēki vienkārši ir kopā.

Kā spilgtu notikumu viņa atceras pērn Aglonas bazilikā notikušās koklēšanas dienas, kur piedalījās arī priesteri, un pulcējās cilvēki, kuri mācījās koklēt. Laima Jansone vada koklētāju kopu “Austras koks”. “Tajā visi spēlē kokles, un patiešām nav svarīgi, kurš spēlē tehniski labāk vai kurš gribētu būt vairāk solists, bet nozīme ir šajā kopības izjūtā. Un es domāju: kāpēc mēs tikai Dziesmu svētkos esam kopā,” spriež Laima. “Kā mūziķe teikšu: ja arī ikdienā mēs vairāk skanētu kopā, tad, iespējams, arī daudzas situācijas risinātos vieglāk, labāk, tālejošāk. Man ir svarīgi, kāds būs Latvijas liktenis nākotnē, jo plānoju šeit palikt.”

DJ Monsta: Paplašināt robežas 

Ko uzskatāt par intriģējošāko elektroniskās un tradicionālās mūzikas saplūsmē?

DJ Monsta (Uldis Cīrulis): “Rītdienas koncerta programma man ir jaunākais izaicinājums – latviešu tradicionālās tautas mūzikas atvērtība elektronikas skaņu vibrācijām, ritmiem un senās kultūras vērtībai, jo mūsu priekšteči dziedāja, spēlēja toreiz pieejamos instrumentus, bet kā tas viss ir bijis, mēs īsti nezinām. Tagad, izmantojot elektroniskās “uzpariktes”, centīšos paplašināt tradicionālās mūzikas robežas. Koncertā skanēs manas oriģinālkompozīcijas “Koki” un “Laiks”, spēlēsim tautasdziesmu “Baloži sniegā”, “Sidrabiņa lietiņš lija” un “Iebrauca saulīte” aranžijas.”

RADOŠĀ VIZĪTKARTE: Laima Jansone un DJ Monsta

Laima Jansone: profesionālo solo karjeru sāka 2011. gadā un kopš tā laika regulāri uzstājas gan lielākajās Latvijas koncertzālēs, gan ārzemēs; spēlējusi kopā ar “Sinfonietta Riga”, Latvijas Radio kori, kā arī trio “Zarbugans” Baltijas lielākā džeza festivāla “Rīgas ritmi” ietvaros. 2011. gadā uzstājusies pasaules lielākajā mūzikas izstādē WOMEX uz galvenās skatuves.

Dj Monsta (Uldis Cīrulis): pieredzes bagātākais Latvijas dīdžejs. Patīk izaicināt mūsdienu tehnoloģiju izmantošanas iespējas mūzikas radīšanai “dzīvajā” un ierakstos. Sadarbojies vairākos projektos ar Latvijas labākajiem hiphopa māksliniekiem un džeza mūziķiem. Piedalījies vērienīgos akadēmiskās mūzikas projektos ar Latvijas Radio kori, Eiropas kori “TENSO” un Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri.

LA.lv