Foto: LETA

Laimdota Straujuma: starp laukiem un Rīgu ir milzīga plaisa 28

Nākamnedēļ apritēs gads, kopš Laimdota Straujuma (Vienotība) paziņoja par aiziešanu no valdības vadītājas amata. Viņa atgriezusies Saeimā, kur darba režīms ir brīvāks nekā premjeres postenī, bet Straujuma turpina lauzīt galvu, kā risināt sāpīgākās Latvijas sabiedrības problēmas.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

“Runāju ar Lauku konsultāciju un izglītības centra vadītāju Mārtiņu Cimermani, un nonācām pie secinājuma, ka starp laukiem un Rīgas politiķiem izveidojusies milzīga plaisa,” intervijā žurnālam “Mājas Viesis” stāsta Straujuma.

“Teicu, ka esmu gatava braukt uz laukiem un runāt ar cilvēkiem. Jādara viss iespējamais, lai šo plaisu mazinātu, jo tā var novest pie neparedzamām sekām.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Straujuma norāda, ka pasaulē protesta balsojumu vilnis jau novedis pie Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās un Lielbritānijas lēmuma izstāties no Eiropas Savienības. “Man ir bail, jo globalizācija palielina atšķirības starp cilvēkiem, kam izdevies atrast savu vietu dzīvē, un tiem, kas nav bijuši tik veiksmīgi. Mūsdienās dzīves ritms ir tik straujš, ka ir ļoti viegli atpalikt no kopējās plūsmas,” secina Straujuma. “Politikā dažkārt runā par “dažādu ātrumu Eiropu”, bet mums ir “dažādu ātrumu sabiedrība”: vieniem izdodas visur paspēt, bet citi nevar tā skriet un turēties līdzi. Esmu daudz domājusi, kā mazināt plaisu starp veiksmīgo un ne tik veiksmīgo iedzīvotāju slāni. Nonācu pie secinājuma, ka vienīgais risinājums ir izglītības veicināšana visos līmeņos.”

Straujuma gan ir pārliecināta, ka Latvijai ir pa spēkam pārvarēt visas grūtības. “Kad vēl nebiju visos šajos amatos, man bija laiks papētīt savas saknes. Paaudžu paaudzēs mani senči bijuši zemnieki. Atceros savu vectēvu, kurš nebija mācījies augstās skolās, bet bija ļoti inteliģents cilvēks, spēlēja vijoli, klavieres, akordeonu. Mūsu senči strādāja un ticēja savai zemei. Kāpēc lai mēs to nevarētu?”

PILNU INTERVIJU LASIET JAUNĀKAJĀ ŽURNĀLA “MĀJAS VIESIS” NUMURĀ!