Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
9. jūlijs, 2014
Drukāt

Ārvalstu studenti Latvijā atstāj 20 miljonus eiro, taču jāuzmanās no viltus studētājiem (1)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Klāra no Vācijas stāsta, ka iespēja studēt RSU ļaus piepildīt sapni par ārstes darbu.

Pēdējā gada laikā ārvalstu studentu skaits Latvijā pieaudzis par 29 procentiem, taču valsts iestādes un nu arī pašas augstskolas sāk apzināties – centieni internacionalizēt augstāko izglītību var radīt arī zināmas problēmas. Par to, kā veicināt ārvalstu studentu skaita pieaugumu, vienlaikus izvairoties no pro­blēmām, ko tas var nest, pagājušajā nedēļā sprieda gan īpašā sanāksmē Ārlietu ministrijā, gan konferencē, kurā tikās augstskolu un ministriju pārstāvji.

Grib 10%


Kāpēc ārvalstu studenti vajadzīgi? Pirmkārt, tiek uzskatīts, ka augstākās izglītības internacionalizācija nozīmē arī tās kvalitātes pieaugumu. Otrkārt, ārvalstu studentu piesaiste nozīmē, ka augstskolu piedāvājums ir eksportspējīgs, tātad pelnošs. Aprēķināts, ka ārvalstu studenti, maksājot studiju maksu, pērkot pārtiku, īrējot dzīvokli utt., te ik gadu atstāj 20 miljonus eiro. Ja ārvalstnieki pozitīvi atsaucas par studijām Latvijā, tas uzlabo arī mūsu valsts tēlu. Tie, kuriem te sevišķi paticis, vēlāk darbojas kā mūsu valsts interešu aģenti. Diemžēl ne visas augstākās izglītības ie­stādes apzinās, ka, saskaroties ar studentiem no ārvalstīm, tās veido arī Latvijas augstākās izglītības prestižu. Piemēram, dažām privātām izglītības iestādēm ir vēlme pelnīt ar pārāk lielu reģistrācijas maksu. Studētgribētāji tiek “aptīrīti”, pirms vispār ir uzņemti augstskolā. Labumu no ārzemnieku piesaistes gūst arī pašmāju studenti: studiju procesā tuvāk iepazīstoties ar ārvalstniekiem, viņi paplašina savas zināšanas ne tikai par Eiropu, bet arī citiem pasaules reģioniem.

Kaut arī kā potenciālie tirgi, no kuriem būtu iespējams piesaistīt vairāk studentu, tiek minētas Āzijas un Āfrikas valstis, jūtams, ka lielāks prieks un lepnums gan augstskolu, gan valsts iestāžu pārstāvjiem ir par studentiem, ko izdodas piesaistīt no citām Eiropas valstīm. Jāsaka gan, ka vācieši, zviedri un norvēģi, kuru pieplūdums pēdējos gados Latvijas augstskolās bijis gana liels, lielākoties te studē medicīnu. Līdz ar to nevar teikt, ka mūsu augstākā izglītība kopumā būtu interesanta rietumniekiem.

Iepriekšējā studiju gadā no visiem studējošiem teju pieci procenti bija ārvalstnieki. Valdības mērķis ir panākt, lai līdz 2020. gadam jau desmit procenti studentu būtu ieradušies no ārzemēm. Lai uzlabotu ārvalstu studentu piesaisti, nepieciešama vienota valsts mārketinga sistēma, kā arī jāuzlabo sadarbība starp augstākās izglītības institūcijām un valsts ie­stādēm, lai vienkāršāk atrisinātu ar ārvalstnieku ierašanos Latvijā saistītos birokrātiskos jautājumus, atzīst izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete.

Students vai līgavainis?


Tajā pašā laikā konferencē tika atzīts, ka ārvalstu studentu piesaiste nedrīkst būt pašmērķis, nedrīkst augstskolas piepildīt “vienalga kādiem studentiem”, svarīgi, lai arī no ārvalstīm iebraukušie studenti būtu gana “kvalitatīvi”. Diemžēl ir gana daudz ārvalstnieku, kuru patiesais mērķis ir ne jau studijas, bet gan iekļūšana Šengenas zonā, lai pēc tam pazustu no varas iestāžu redzesloka.

Arī starptautiskie notikumi ietekmē ārvalstu studentu ieplūšanu Latvijā. Piemēram, pērn strauji pieauga studentu skaits no Ukrainas, un tiek prognozēts, ka nākamajā studiju gadā tas būs vēl lielāks. Akadēmiskā informācijas centra direktore Baiba Ramiņa teic, ka Ukrainas jaunieši traucoties uz Latviju, pat nenokārtojuši vidusskolas beigšanas eksāmenus. Jūtams, ka viņi faktiski mūk no savas valsts.

Tomēr lielāka neskaidrība par iepriekš gūtās izglītības atbilstību studijām ir attiecībā uz studentiem no tālākām valstīm. Piemēram, no Āfrikas valstīm mēdz ierasties 16 gadus veci jaunieši, kuri it kā jau beiguši vidusskolu, taču, visticamāk, iegūta vien pamatizglītība. Tāpat Latvijas augstskolās vēlas tikt uzņemti jaunieši, kuri beiguši vidusskolu, būdami teju nesekmīgi.

Biedrības “Augstākās izglītības eksporta apvienība” valdes priekšsēdētājs Imants Bergs teic, ka augstskolas piedāvā ārvalstniekiem sagatavošanās kursus, lai izlīdzinātu viņu zināšanu līmeni. Tāpat biedrībā pārstāvētās augstskolas cenšas veikt studentu atlasi. “Taču, ja citas augstskolas savukārt pieņems visus, situācija neuzlabosies,” atzīst I. Bergs.

Tiek gan izstrādāts 
jauns imigrācijas likums, kas uzliks augstskolām lielāku atbildību. Tām būs jāseko, vai iebraucēji tiešām studē, un, ja ne, tad jāziņo atbildīgajām iestādēm. “Tad augstskolas, jau uzņemot studentu, būs spiestas stingrāk izvērtēt, cik nopietna ir viņa vēlme studēt,” saka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze. Pārrēķinās tie Šengenas uzturēšanās atļaujas kārtotāji, kuri te ierodas it kā studēt, bet pēc tam prasa, lai pagarina uzturēšanās atļauju, pamatojoties uz laulībām ar Latvijas iedzīvotāju. “Ja cilvēks te ir ieradies studēt, tad ir jāstudē. Cita iemesla dēļ uzturēšanās atļauju nedosim,” skaidro ierēdne.

I. Druviete piekrīt: augstskolām vajadzētu veikt nopietnāku ārvalstu studentu atlasi. Ārlietu ministrijas pārstāvis Pēteris Vaivars piebilst: jūtot, ka atlase ir stingra, laimes meklētāji šurp vairs netieksies.

Pētījumā “Latvijā studējošo saliedētības veicināšana un ārzemju studentu diskriminēšanas mazināšana” gan atklājies, ka tikai divi procenti Latvijā studējošo ārvalstnieku vēlas te palikt pēc studiju laika beigām. Šis skaitlis gan nepatīk Latvijas Darba devēju konfederācijai. Tās pārstāve Anita Līce teic: ar laiku darbaspēka trūkuma dēļ Latvijai tā kā tā būs nepieciešami imigranti. Labāk, lai te paliek augsti izglītotie cittautieši, nevis iebrauc mazkvalificēts darbaspēks. “Ir jāveicina ārvalstu studentu interese par iespējām strādāt Latvijā,” tā A. Līce.

Pieņemama 
studiju maksa


Jau pieminētajā pētījumā aptaujātie ārvalstu studenti arī atklāja, ka lielākoties studijas Latvijā izvēlas pieejamās studiju maksas dēļ. Otrs biežākais iemesls: dzirdētās labās atsauksmes par studijām mūsu valstī. Laba studiju kvalitāte ir tikai trešais biežāk minētais iemesls, kādēļ ārvalstu studenti te ieradušies.

Sabiedrības negatīvu attieksmi pret sevi kā ārzemniekiem izjutuši 24 procenti ārvalstu studentu, taču reti kurš piedzīvojis fizisku aizskārumu. Atklājies arī, ka Latvijas jaunieši neiebilst pret saskari ar ārzemniekiem studiju procesā, bet ārpus tā ar ārvalstniekiem ne sevišķi vēlas kontaktēties. Augstskolu pārstāvji piebilda: ārvalstniekiem dažkārt netīk pasniedzēju attieksme pret studentiem. Tāpēc viens no uzdevumiem esot uzlabot pasniedzēju komunikācijas prasmes.

Problēmas rodas, arī meklējot prakses vietas ārvalstu studentiem. Ne visi uzņēmumi grib uzņemt cilvēku, kurš nāk no citas kultūras, turklāt nepārvalda latviešu valodu.

Pieredze

Klāra Simone Lībetance, studē medicīnu Rīgas Stradiņa universitātē: – Ierados studēt Latvijā tāpēc, ka Vācijas universitātēs ir ļoti ierobežots vietu skaits medicīnas studijām. Uz iestāšanos kādā no šīm augstskolām man būtu jāgaida septiņi gadi. Tāpēc kā alternatīvu meklēju iespēju studēt ārzemēs. Pieteicos studijām RSU un tiku uzņemta, kas mani ļoti iepriecināja, jo tā varēju spert soli tuvāk savam sapņu darbam. Kopumā esmu apmierināta ar augstskolu. Liels pluss ir tas, ka nodarbībās studentus dala mazās grupās. Komunikācija starp studentiem un profesoriem pēdējā laikā uzlabojas, līdz ar to problēmas var risināt ātrāk. Tāpat mani apmierina sadzīve Rīgā. Draugi no Vācijas labprāt te ciemojas un ir sajūsmā par Rīgu. Šeit ir labs gan kultūras, gan ballīšu piedāvājums. Man ir arī daži latviešu draugi, kuri mani iepazīstina ar tradicionālajiem ēdieniem, svētkiem, mūziku. Dzīve Rīgā nešķiet dārga, taču izbrīna, ka daudzas preces tirgū ir lētākas nekā lielveikalos. Vācijā tas ir otrādi.

FAKTI

Ārvalstu studentu skaits pa valstīm 2013./2014.

(stud. skaita pieaugums)
1. Vācija 746 (+32%)
2. Krievija 483 (+35%)
3. Uzbekistāna 366 (+93%)
4. Ukraina 233 (+24)
5. Lietuva 209 (-2%)
6. Turcija 199 (+75%)
7. Zviedrija 198 (+20%)
8. Baltkrievija 170 (+59%)
9. Indija 149 (59)
10. Kazahstāna 143 (+36%)
11. Francija 134 (+106%)
12. Norvēģija 133 (+1%)
Avots: IZM

studenti_tab

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Kur igauni un citi rietumnieki?

Draugiem Facebook Twitter Google+